“Tikko sapirku visu meitai skolai – iztērēju 3 eiro!” tētis Gints dalās pieredzē, citi tikmēr krāj naudu penāļiem un somām 86
Pēdējā augusta nedēļā skolēnu vecāki visdrīzāk pusi no laika tērē domās un darbos, lai sagatavotos 1.septembrim. Tā kā viss paliek arvien dārgāks, arī penāļi, darba burtnīcas, skolas formas (ja tādas nepieciešamas) un somas maksā arvien vairāk.
Kāds tētis Gints sociālajā tīklā X dalījies pieredzē – šogad viņam visas pirmsskolas izmaksas prasījušas tieši 3 eiro. Kā tas iespējams?
“Vakar biju šopingā, sapirku visu, kas tika prasīts no skolas puses priekš manas piektklasnieces. Iztērēju 3 eiro. Vajadzēja pašiem savu piekarināmo atslēdziņu mantu skapītim. Nekādi penāļi, nekādas burtnīcas, to visu skolā iedod lai visiem vienādi. Komunistiskā Zviedrija. Piedevām mūsu parastā pašvaldības skola piedāvā arī bērniem no rīta pirms stundām paēst brokastis, ja nu mājās nav bijusi apetīte. Protams tas uz pašvaldības rēķina. Kāpēc es par šo rakstu? Ne jau lai plātītos, bet radītu Latvijā pozitīvu skaudību, kas iedarbotos uz “tviterpublikas politiķiem” un Latvijas vecāki šo visu pieprasītu kā absolūtu normu. Jo reāli nav neviena iemesla, lai tas tā nebūtu arī Latvijā.” viņš raksta X.
Piedevām mūsu parastā pašvaldības skola piedāvā arī bērniem no rīta pirms stundām paēst brokastis, ja nu mājās nav bijusi apetīte. Protams tas uz pašvaldības rēķina. Riktīgi komunisti.
— Girts Trekters (@GirtsTrekters) August 23, 2025
Kāpēc es par šo rakstu? Ne jau lai plātītos, bet radītu Latvijā pozitīvu skaudību, kas iedarbotos uz "tviterpublikas politiķiem" un Latvijas vecāki šo visu pieprasītu kā absolūtu normu. Jo reāli nav neviena iemesla lai tas tā nebūtu arī Latvijā.
— Girts Trekters (@GirtsTrekters) August 23, 2025
Komentāros cilvēki apsveic, ka tas taču ir lieliski, ka nav tik daudz naudas jātērē. Cits smej, ka Latvijā dazviet ir tieši tāpat. Kāds vēl nopeļ, ka Latvijas un Zviedrijas piemērus nevar salīdzināt.
Iepriekš esam vēstījuši, ka Latvijā 54% ģimeņu nākas speciāli uzkrāt līdzekļus bērnu sagatavošanai skolā, vai aizņemties tos, aģentūrai LETA norādīja “Bigbank Latvija” pārstāvji, atsaucoties uz tirgus izpētes aģentūras “Norstat Latvija” veiktās aptaujas datiem.
Ar ikmēneša darba algu visus izdevumus skolēnu sagatavošanai skolai spēj nosegt 46% aptaujāto vecāku. Visiem pārējiem nākas meklēt papildu finansējumu.
Aptaujā noskaidrots, ka 29% respondentu naudu ņem no personīgajiem uzkrājumiem, ko iepriekšējos mēnešos vai gados mērķtiecīgi veidojuši no neiztērētās darba algas vai citiem ienākumiem. Vēl 14% apzināti uzkrāj līdzekļus tieši bērnu sagatavošanai skolai.
Vienlaikus 11% aptaujāto ģimeņu nepietiek ar personīgajiem līdzekļiem, tādējādi 3% aizņemas naudu no tuviniekiem, 2% nokārto aizņēmumu kādā kredītiestādē, bet 4% izmanto tirgotāju piedāvāto iespēju iegādāties preces līzingā vai nomaksā.
Mājsaimniecības, kurās aug četri skolas vecuma bērni, mērķtiecīgāk veido uzkrājumus skolēnu vajadzībām un arī aktīvāk izmanto iespējas samazināt tūlītējos izdevumus.
No šīm ģimenēm 4% aizņemas naudu bankā, tikpat daudzi lūdz palīdzību tuviniekiem, bet 19% iegādājas preces līzingā vai ar nomaksas iespēju.
Ja bērnu ir vairāk par četriem, tad skolēnu apģērbšana un sagatavošana mācībām gulstas ne vien uz vecāku, bet arī citu radinieku pleciem. Aptaujā noskaidrots, ka 29% no ļoti lielajām ģimenēm aizņemas naudu no tuviniekiem.
Aptaujā noskaidrots, ka bērnu sagatavošanai skolai 64% ģimeņu katra bērna vajadzībām tērē līdz 300 eiro.
Cik daudz naudas Tu iztērēji, nopērkot visu bērnam nepieciešamo skolai? Kādu nepieciešamo preču cenas pārsteidza visvairāk? Varbūt iztērēji pārsteidzoši maz vai tieši pretēji – ļoti daudz? Raksti man uz [email protected]. Apkoposim stāstus un pastāstīsim arī jums!
