Latvijā
Politika

“Ar Šlesera ietekmi būs jātiek galā.” Saruna ar tieslietu ministru Jāni Bordānu6


Jānis Bordāns: “KNAB ir bijis diezgan bezspēcīgs pret Lemberga prettiesiskajām darbībām, jo, kopš biroju vada Jēkabs Straume, nav bijušas nekādas darbības, kas vājinātu Lemberga pozīcijas.”
Jānis Bordāns: “KNAB ir bijis diezgan bezspēcīgs pret Lemberga prettiesiskajām darbībām, jo, kopš biroju vada Jēkabs Straume, nav bijušas nekādas darbības, kas vājinātu Lemberga pozīcijas.”
Foto: Karīna Miezāja

Tiesu sistēmā pret tieslietu ministru JĀNI BORDĀNU (Jaunā konservatīvā partija) ir divējāda attieksme – vieni uzskata, ka beidzot ir ministrs, kurš sakustinājis iestāvējušos ūdeņus, savukārt citi viņu kritizē par dīvainajām idejām un vēl vairāk – par veidu, kā tās tiek īstenotas. Ar tieslietu ministru, Ministru prezidenta biedru Jāni Bordānu tikos dažas dienas pirms valdības gada jubilejas – premjera Krišjāņa Kariņa vadīto Ministru kabinetu Saeima apstiprināja 2019. gada 23. janvārī.

 

Aizvadītais darba gads valdībai un koalīcijai kopumā bijis domstarpību pilns, arī starp jums un iekšlietu ministru Sandi Ģirģenu (“KPV LV”), pat līdz asiem aizvainojumiem. Pirms kāda laika jūs abi parakstījāt Tieslietu ministrijas un Iekšlietu ministrijas sadarbības memorandu, abi sarokojāties fotogrāfu priekšā… Kāpēc nespējat saprasties?

J. Bordāns: Aināra Šlesera ietekme nekur nav pazudusi, tā gan izpaužas “KPV LV”, gan arī ir jūtama iekšlietu ministra uzvedībā. Uzvedība ir tā ārējā puse, bet, ja palūkojas dziļāk, plašākā griezumā, tad jāatzīst, ka Jaunā konservatīvā partija (JKP) neļauj valdībai strādāt vecajā, ierastajā stilā. Bet to nevar saukt par kašķēšanos vai tamlīdzīgi, jo tas ir pārāk virspusēji.

Būtībā šī ir laba, demokrātiska valdība, kurai JKP neļauj apstāties, jo katrs gads ir jāizmanto attīstībai, nevis slīdēšanai pa vecajām sliedēm.

Režisors Viesturs Kairišs nesen sacīja, ka arī šodien Latvijas neatkarība karājas mata galā. Mēs esam tie, kas liek valdībai strādāt, liek doties projām no kraujas malas. Ja to nedarītu, nekas nemainītos, jo pilnīgi visas koalīcijas partijas gribēja, lai valdībā tiktu iekļauta arī Lemberga kabatas partija – Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). JKP bija tie “sliktie”, kas to nepieļāva.

Sandis Ģirģens iepriekš piedāvāja savu kandidatūru vairākām partijām, arī JKP. Viņš tika novērtēts kā neatbilstošs mūsu partijas uzstādījumiem. Starp citu, es biju tas, kas uzsāka mūsu attiecības nevis ar apsaukāšanos, ko kolēģis diemžēl bija iesācis jau pirmajās dienās, bet gan ar memoranda parakstīšanu, ko kopīgi sastādīja abas ministrijas un kā mērķis ir tas, ka tieslietu un iekšlietu ministriem ir jāstrādā kopā.

Es neesmu redzējis, kādas reformas Ģirģena kungs ir uzsācis. Es runāju par strukturālajām reformām, kuras atstāj pozitīvu ietekmi un maina iesīkstējušu sistēmu.

Neapšaubāmi, ka izmaiņas izraisa ļoti spēcīgu pretdarbību. Jūs jau zināt, ka vislielākā pretdarbība nāk no tiem, kurus mēs saucam par oligarhiem. Pirmais trieciens – neielaist nevienu oligarhu valdībā – mums ir sekmīgi izdevies.

Ar Šlesera ietekmi būs jātiek galā laika gaitā.

Esmu gandarīts, ka vismaz divi Saeimas deputāti no “KPV LV” ir ar sirdsapziņu – Artuss Kaimiņš un Aldis Blumbergs – un nav pakļāvušies šai ietekmei. Es ceru, ka laiki mainīsies un arī citiem acis atvērsies.

Esmu “gandarīts” arī par to, ka mediju konglomerāts, kuru sponsorē Aivara Lemberga ietekmē esošie spēki, ir aktīvi strādājis, lai regulāri uzbruktu JKP un tās vadītājam personiski.

 

Jūs esat teicis, ka “pastāv iespēja, ka tā sauktajiem Lemberga kontrolētajiem medijiem arī varētu būt kādas sekas no sankcijām”. Vai jūs to varētu precizēt?

Ja analītiski papēta, piemēram, “NRA” paši par sevi nevar izdzīvot. Lai šādi mediji pastāvētu, tajos katru gadu tiek pumpēti miljoni. Oligarhu princips ir nemaksāt no savas kabatas. Viņi par to liek maksāt citiem jeb nodokļu maksātājiem un valsts ietekmētajiem uzņēmumiem. Maksā Ventspils un Rīgas ostas, arī atsevišķas ministrijas, kuras bijušas Lemberga ietekmē, ir sponsorējušas bezjēdzīgas reklāmas utt.

Lembergs labi zina, kā ar šādiem maksājumiem un izkārtotām shēmām barot savu propagandas aparātu.

No tā barojas ne jau tikai mediji šī vārda vistiešākajā nozīmē, bet ar dažs labs politologs, kas apkalpojis Lembergu pirms vēlēšanām. Piemēram, Filips Rajevskis, kurš apkalpoja gan “Saskaņu”, gan ZZS. Viņš medijos parasti tiek dēvēts par politologu, kaut gan faktiski ir PR firmas īpašnieks.

Sankcijas dod iespēju rīkoties vēl ātrāk, nekā to bija plānojusi Latvijas valdība, un sākt pievērt šos maksājumu kanālus. Par to liecina kaut vai tas, ka valdība ir nolēmusi atjaunot valsts kontroli ostās.

Jūs esat norādījis, ka “Ventspils mēra Aivara Lemberga iekļaušana ASV sankciju sarakstā kļuva iespējama, pateicoties esošajai valdībai”. Ko tieši esošā valdība darīja, lai Lembergs nokļūtu šajā sarakstā?

Pirmkārt, izslēdza ZZS no valdības un pie šīs nostājas konsekventi pieturējās visu gadu. Lembergs konsekventi ir mēģinājis gāzt valdību vai izstumt no tās JKP, lai to aizstātu ar ZZS. Tas nenotika, tāpat kā pareģojums, ka Bordāns, Strīķe un Jurašs saplēsīsies un partija izjuks.

Valdība nav pieņēmusi nevienu lēmumu kāda ekonomiskā grupējuma interesēs.

Nenoliegšu, koalīcijā par to ir bijuši strīdi, bet to laikā ir izslēgta iztapšana vienam pret otru, sak, jūs atbalstāt to un mēs atbalstīsim šito.

Diemžēl jākonstatē, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir bijis diezgan bezspēcīgs pret Lemberga prettiesiskajām darbībām, jo, kopš biroju vada Jēkabs Straume, nav bijušas nekādas darbības, kas vājinātu Lemberga pozīcijas. Vai pēc sankciju piemērošanas mēs redzam, ka ZZS norobežojas no Lemberga? Nebūt ne, šī partija viņu aizstāv.

 

Vai JKP joprojām uzstāj uz Jēkaba Straumes nomaiņu?

KNAB strādā, beidzot tas var darboties bez politiskās iejaukšanās.

Jaunā valdība ir radījusi apstākļus, lai beidzot viss notiktu. Bet tagad sabiedrība sagaida arī reālus darba rezultātus – lai lietas tiek izmeklētas un nodotas prokuratūrai utt.

 

Ventspils domes opozīcijas deputāti atkārtoti ir nosūtījuši valsts augstākajām amatpersonām vēstuli, arī jums, ar plašu faktu izklāstu, kas satur norādes un iespējamus pierādījumus par Ventspils pilsētas domes deputāta Aivara Lemberga prettiesiskām darbībām, pildot valsts amatpersonas pienākumus. Deputāti saņēmuši formālu atbildi no KNAB. Vai esat to lasījis?

Vai nu tas ir kārtējais formālisms no KNAB puses, vai arī apzināta rīcība. To rādīs laiks. Esmu analizējis šo iesniegumu un saskatu likumpārkāpuma pazīmes. Mēs esam tam pievērsuši uzmanību un uz to norādījuši KNAB. Tā ir izstrādāta shēma, ar kuras palīdzību Lembergs var tikt pie ievērojamiem līdzekļiem.

KNAB enerģiju paņem tiesāšanās ar bijušajiem darbiniekiem, kas kādreiz kratīja kontrabandas piesedzēju Vaškeviču, kā arī Lembergu. Šos darbiniekus padzina no KNAB. Piemēram, Juta Strīķe tikko nevarēja apmeklēt JKP Saeimas frakcijas sēdi un vairākas koalīcijas sapulces, jo viņai bija jāatrodas tiesā.

 

Sākotnēji jūs bijāt par to, ka ir jāpaplašina kandidātu loks ģenerālprokurora amatam. Tomēr no šī priekšlikuma atteicāties. Kāpēc?

Grozījumi Prokuratūras likumā vēl nav pieņemti, tie atrodas Saeimā, un no likumprojekta tiek izņemta iespēja uz šo amatu kandidēt akadēmiskajiem spēkiem un advokātiem. Uz ģenerālprokurora amatu drīkstēs kandidēt tikai tiesneši un prokurori. Mēs esam apsprieduši arī to, kādā veidā Ģenerālprokurora padomei un Augstākās tiesas plēnumam būtu iespēja piedalīties kandidātu atlasē.

Tas apliecina vien to, ka JKP ieklausās tiesnešu un prokuroru viedoklī, kas šajā gadījumā bija Tieslietu padomes locekļu viedoklis.

Bet es neizslēdzu iespēju, ka Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs veiks kādus manevrus, lai apsteigtu šo likumprojektu. Nav izslēgts, ka steidzamības kārtā viņš mēģinās ģenerālprokuroru izvirzīt pēc vecās kārtības. Parūpēsies, lai to nedarītu Tieslietu padome, bet gan viņš, kā tas bijis līdz šim.

 

Ekonomisko lietu tiesa, kurai paredzēts sākt darboties no 2021. gada, pirmajā un otrajā instancē, iespējams, tiešām ātrākā tempā izskatīs ekonomisko noziegumu, korupcijas lietas, bet, ja lieta nonāks kasācijas instancē Augstākajā tiesā, tur viss var nobremzēties, jo tur šāda paātrināta kārtība nav paredzēta. Tur priekšroka tiek dota lietām, kas skar bērnus, darba lietas, maksātnespējas… Vai nebūs tā, ka visa jūsu iecere paputēs?

Mēs strādājam pie tā, lai pirmās instances tiesa lietu izskatītu augstā profesionālā līmenī. Kaut arī tiesneši jau šobrīd strādā profesionāli, tomēr sistēma un specializācija ir ­nepārtraukti jāattīsta. Jau 2013. un 2014. gadā biju viens no tiem, kas veicināja tiesnešu specializāciju, noteicām, ka reiderisma lietas izskatīs specializēti tiesneši. Turpinām attīstīt tiesnešu specializāciju.

Ekonomisko noziegumu un korupcijas lietas būs iespējas izskatīt daudz profesionālāk, ja tās nebūs izkaisītas pa dažādām tiesām, bet apvienotas vienā tiesā. Arī citās valstīs specializēto tiesu lēmumus reti pārsūdz un vēl retāk atceļ spriedumus. Līdz ar to parasti šīs tiesas ir efektīvas.

Rīgas apgabaltiesā papildus arī būs četri tiesneši, kas nodrošinās tiesas specializāciju ekonomiskajās lietās.

Nav obligāti Augstākajā tiesā veidot kādu departamentu. Bet jāņem vērā, ka mēs esam tikai pirmajā šīs sistēmas izveides posmā. Sistēmai būs dotas iespējas attīstīties. To mēs veidojam pēc labi izstrādāta un apstiprināta plāna – izveidosim vienu stipru tiesu ar desmit tiesnešiem. Šīs personas mēs atlasīsim tādā pašā kārtībā, kā patlaban notiek tiesnešu atlase.

Turklāt Tieslietu padome pēc mūsu ierosinājuma ir atsākusi izskatīt tiesnešu atlases kritēriju maiņu, lai uzlabotu kritērijus. Jāsaprot, ka netiks veidota kaut kāda elitārā, īpašā tiesa ar ģeniāliem tiesnešiem, tā būs specializētā tiesa ar specializētiem tiesnešiem.

 

Ja notiks šie jūsu plānotie pārkārtojumi, vai tiks novērsta situācija, kāda radusies, piemēram, ar bijušā “Latvijas dzelzceļa” šefa Uģa Magoņa lietu, kura atrodas pirmās instances tiesā Limbažos pie tiesneša, kuram nav pieredzes šādu krimināllietu skatīšanā?

Mums ir ieplānoti vairāki pasākumi, lai šādas situācijas izbeigtu. Ja būtu specializētā tiesa, tad Uģa Magoņa lieta tur nonāktu. Ar Ekonomisko lietu tiesas izveidi tiks novērsts risks, ka šādas lietas nonāk pie tiesnešiem, kuriem nav pieredzes šādu korupcijas lietu skatīšanā. Tādā veidā tiks ietaupīti nodokļu maksātāju līdzekļi, jo netiks rīkotas apmācības pilnīgi visiem tiesnešiem. Ceram ar mazākiem līdzekļiem panākt lielāku efektu.

Kaut gan ne viens vien uz to raugās skeptiski, tomēr mēs plānojam vēl vairāk uzlabot kriminālprocesu. Tas ir daudz slīpēts, par ko liecina pagājušajā gadā Saeimas pieņemtie 40 grozījumi Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā. “Moneyval” process stimulēja koncentrēti risināt šīs lietas.

Tieslietu ministrijā saskāros ar mazliet iesīkstējušu uzskatu, ka neko jau labāk nevar izdarīt kā līdz šim.

Kad runājām, vai, piemēram, Kristīnes Misānes lietā (Latvijas pilsone, divu bērnu māte, kura bailēs no iespējamās vardarbības bija atgriezusies dzīvot Latvijā, bet pēc viņas bijušā vīra Dienvidāfrikas pilsoņa prasības sievieti izsludināja Interpola meklēšanā un aizturēja Kopenhāgenas lidostā, tagad jau gadu viņa atrodas apcietinājumā Dānijā; sabiedrība prokuratūrai pārmet, ka tā nav aktīvi rīkojusies, lai Latvijas pilsoni izdotu un varētu tiesāt Latvijā, nevis Dienvidāfrikā. – Red.) vēl iespējams kaut ko darīt, es pamanīju, ka aizvadītajā gadā bija daži gana sarežģīti gadījumi, kurus izdevās atrisināt, kaut sākumā tie likās bezcerīgi.

Piemēram, nupat decembrī – Ziemassvētku brīvdienās – Somijas atbildīgie dienesti lūdza Latviju pārņemt divus mazgadīgus bērniņus (zīdainīšus), kuri tika izņemti Somijā no Latvijas valsts­piederīgo vecāku ģimenes.

Visu gadu centos viest ticību, ka mēs varam izdarīt daudz ko vairāk, nekā šķiet sākumā. Par Kristīni Misāni un viņas bērniem pirmā reakcija ministrijā bija, ka mēs jau tur neko nespējam, tas ir Ģenerālprokuratūras kompetencē un prokuratūra rīkojusies likumīgi. Mēs no politiskās vadības puses teicām: nē, tomēr pārskatīsim, vai Ģenerālprokuratūrai nebija nekādu iespēju pieprasīt viņas izdošanu. Noskaidrojām, ka tomēr pastāvēja tāda iespēja.

Arī Krimināllikuma darba grupā ir parādījusies ticība, ka kaut ko tomēr ir iespējams mainīt, lai tiesas procesi notiktu ātrāk.

Pēc iespējas ātrāk ir jāgroza Kriminālprocesa likums saistībā ar kārtību, kā un vai tiek uzklausīti visi liecinieki, vai tiek nolasītas visas liecības. Par to, ka te ir nepieciešamas izmaiņas, tiek runāts gari un plaši. Esmu apņēmies strādāt pie likuma izmaiņām. Piemēram, rodas jautājums, vai tiešām liecinieku vajag uzklausīt vienā lietā (dažādās stadijās) kopumā četras reizes, kā to dara patlaban. Mūsdienīgā un efektīvā procesā diez vai tas būtu nepieciešams.

 

Izskatās, ka jau ar pirmajām tiesas sēdēm strupceļā nonākusi arī bijušā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča lieta, jo viņa advokāti apmulsināja tiesnesi, cenšoties pierādīt, ka viņam ir imunitāte, ka viņu vispār nedrīkstēja apsūdzēt. Lai izšķirtu šo strīdu, tiesnese lika prokurorei vērsties Eiropas Savienības Tiesā un pieprasīt atzinumu, vai uz Rimšēviču šajā lietā attiecas imunitāte.

Te rodas jautājums, vai tas nebija jānoskaidro KNAB un Ģenerālprokuratūrai, pirms tika uzsākta Rimšēviča kratīšana. Es neizslēdzu, ka šis jautājums bija jānoskaidro pirms “iebrukuma” Latvijas Bankā. Tas nenozīmē, ka es aizstāvu Rimšēviču, bet advokātu pozīcija ir profesionāli saprotama. Tā ir nepilnība, ko advokāti izmanto savā aizstāvības taktikā.

 

Kāpēc tiesu priekšsēdētāji izvairās uzņemties smagās lietas? Zolitūdes traģēdijas lietas tiesnesis sākumā bija uzrakstījis, ka nespēs šo lietu iztiesāt, ka viņam pietrūkst profesionālās pieredzes, bet tiesas priekšsēdētājs to neņēma vērā.

Tiesu sistēmā atbildības uzņemšanās ir aktuāls jautājums. Tiesu vara nevar paģērēt, pieprasīt vai sagaidīt, lai uzticēšanās būtu obligāta. Uzticība ir jānopelna, un, būdams ministrs, saredzu savu misiju kopā ar tiesnešiem dialogā un kopdarbā panākt, ka sabiedrība uzticas tiesām. Tas ir svarīgāk nekā tas, ko par mani nodomās tiesneši.

 

Janvārī bija publicēta SKDS jaunākā aptauja par politiķu vērtējumu sabiedrībā, kur Lembergam joprojām ir augsts reitings (+7,9), savukārt JKP ministriem, izņemot satiksmes ministru Tāli Linkaiti, tas ir mīnusos. Piemēram, jums –21,8. Ko no tā var secināt?

No tā var secināt, ka valdība un Bordāns labi strādā. Turklāt šis ir pirmais gads, kad Tieslietu ministrija ir uzsākusi pārmaiņas. Kad māju remontē, nav patīkami, jo rodas putekļi, tiek ņemtas ārā durvis, lai ieliktu labākas utt.

Daudzi nekritizē, jo uzskata, lai viņi tur nodarbojas ar savām lietām, savukārt citi uzskata, ka mēs traucējam, un viņiem tas nepatīk. Jāņem vērā arī tas, ka masīvais Lemberga mediju uzbrukums JKP nav palicis bez sekām.

Viens no efektīvākajiem līdzekļiem ir uzbrukt partijas vadītājam.

Esmu gatavs atvairīt šos uzbrukumus, lai, iz­ejot cauri šobrīd iesāktajam procesam, sasniegtu plānotos rezultātus. Tad runāsim par reitingiem.

 

Kuras personas ir jūsu tuvākie līdzgaitnieki un domubiedri?

Uzskatu, ka man kā ministram ir viena no jaudīgākajām komandām. Manu biroju vada Aldis Bukšs – cilvēks ar augstāko izglītību gan tiesību zinātnē, gan politikas zinātnē, kuram ir gandrīz desmit gadu pieredze komerc­banku sektorā, tostarp finanšu un risku analīzē. Aldim ir arī vairāk nekā piecu gadu pieredze valsts pārvaldē, strādājot Ekonomikas ministrijā ar ārvalstu investīciju un migrācijas jautājumiem.

Starp citu, viņš ir arī kriminālromāna autors un tuvākajā laikā būs pirmizrāde mākslas filmai, kuras scenārija līdzautors ir Aldis. Birojā strādā arī ministrijas parlamentārais sekretārs Juris Jurašs, kuru es dēvēju par “kaujas virsnieku”. Tur ir arī bijušais KNAB darbinieks Mārtiņš Lode. Abi ļoti labi pārzina to, kā strādā prokuratūra.

Saistītie raksti

Labi profesionāļi ir arī preses sekretārs Andris Vitenburgs, kuram ir pamatīga darba pieredze KNAB, kā arī Andris Vītols, kuram ir ilggadēja starptautisko tiesību jurista pieredze Valsts kancelejā. Līdzgaitnieku komandā ir arī Ilona Kronberga, kura patlaban izstrādā iespējami labāko modeli bērnu tiesību aizsardzībai.

Tas ir vēl grūtāk, nekā izveidot Ekonomisko lietu tiesu. Manā komandā nav neviena “teorētiķa”, politiķa un no partijām iesūtītas personas.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Latvijā
VIDEO. Liepājnieki sašutuši par leģendārā arhitekta Berči projektētās Eļļas fabrikas ēkas nojaukšanu
12 stundas
LL
LETA, LA.lv
Latvijā
FOTO. Ķīpsalā atklāj izglītības izstādi “Skola 2020”: pirmo reizi piedalās Nīderlandes un Ungārijas universitāšu pārstāvji
13 stundas
LE
LETA
Latvijā
Bordāns no amata atcēlis tiesu izpildītāju Sandru Jaunsleini
13 stundas

Lasītākie raksti

LE
LETA
Pasaulē
Tramps uzdevis Pompeo parakstīt vienošanos ar talibiem
7 stundas
LE
LETA
Latvijā
Atcelti “Novatours” čārterreisi no Rīgas uz Bergamo pilsētu Itālijā
9 stundas
LL
LETA, LA.lv
Sports
Gulbis Po pilsētā tiek līdz pusfinālam
8 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Parīzē pēc protestētāju izraisīta ugunsgrēka evakuē Lionas staciju
7 stundas
AL
Agris Liepiņš
Latvijā
Agris Liepiņš: Ja mēģinām izmest pa durvīm, vīriešu diena ieraušas pa logu! 2
8 stundas