“Mēs palaižam džinu no pudeles laukā!” Zinātnieks Kalviņš stāsta par hipotēzi, kā olbaltumvielas var būt saistītas ar vēža izraisīšanu 64
TV24 raidījumā “Nedēļa. Post scriptum”, diskutējot par onkoloģijas slimībām un vēža rašanās cēloņiem, tika uzsvērta kāda no jaunākajām hipotēzēm, proti, var izrādīties, ka vēzi izraisa olbaltumvielas. Šo hipotēzi raidījumā plašāk lūdza komentēt Ivaru Kalviņu, kurš ir profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents un Latvijas Universitātes (LU) padomes priekšsēdētājs. Profesoram tika arī jautāts, kā šī hipotēze maina pieeju jaunu pretvēža preperātu atklāšanā?
“Nu, redziet, ja ir tāpat kā ar to trako govju slimību, kad visi domāja, ka ir kaut kas cits, bet īstenībā olbaltumviela, kas nepareizi saloka citu olbaltumvielu, padarot viņu par funkcionēt nespējīgu. Pieņemsim, ir kaut kāds ferments, kuram ir jāveic kaut kāda darbība – teiksim, kaut kas jāuzsintezē vai jānograuj, un pēkšņi viņš to vairs nespēj…Tas, ko viņš nespēj pārveidot, tas uzkrājas! Līdz ar to rodas novirzes,” tā savu skaidrojumu iesāka zinātnieks Kalviņš.
“Un audzēju gadījumā visi domā, ka audzējs izplatās, un tas tā arī ir, bet, nevis ka tas ir tas cēlonis, kāpēc ir metastāzes, bet tas ir viens no daudzajiem cēloņiem, – un pamatcēlonis var izrādīties tas, ka vēža šūnas sagraujot ar ķimikāliju, medicīnisko preperātu palīdzību, starojumu un vēl kādiem citiem veidiem, mēs palaižam džinu no pudeles laukā! Jo tur patiešām ir šādi – olbaltumvielas, kuras spēj padarīt labdabīgu, normālu šūnu par ļaundabīgu. Un nav nemaz jāizplatās ļaundabīgai šūnai! Izplatās proteīns, kurš tiek nākošā šūnā iekšā un padara viņu par ļaundabīgu,” tā TV24 raidījumā detalizēti skaidroja jaunāko hipotēzi LZA prezidents Kalviņš.
Respektīvi, vai tas nozīmē, ka līdzšinējā pieeja vēža ārstēšanā ir bijusi aplama? Uz šo raidījuma vadītājas jautājumu Kalviņš atteica: “Gan jā, gan nē! Zinātnē vienmēr ir tā – tas, kas bija absolūta patiesība 20 gadus atpakaļ, šodien ir daļēja patiesība, jo ir atklājies, ka tas nav vienīgais, vai arī tur notiek daudzi citi paralēli procesi…Un pēc 40 gadiem izrādās, ka, nu, gandrīz vai aplamība! Bet tā ir zinātnes attīstība! Ar to jau zinātnieki nodarbojas, ka katra nākošā paaudze apgāž to absolūto patiesību kopumu, par ko mūsu senči jeb iepriekšējā paaudze ir teikusi, ka tā ir absolūtā patiesība.”
