Arvīds Ozols: “Ir jābūt pamatotai argumentācijai, un cilvēkiem, kurus var skart izmaiņas meža dienestā, jābūt skaidrām izvēles iespējām, kur atrast savu vietu. Būs jāsagatavo arī plānoto pārmaiņu seku sociālekonomiskais izvērtējums, jo tās skars ne tikai dienesta iekšieni, bet arī tos, kuriem sniedzam pakalpojumus.”
Arvīds Ozols: “Ir jābūt pamatotai argumentācijai, un cilvēkiem, kurus var skart izmaiņas meža dienestā, jābūt skaidrām izvēles iespējām, kur atrast savu vietu. Būs jāsagatavo arī plānoto pārmaiņu seku sociālekonomiskais izvērtējums, jo tās skars ne tikai dienesta iekšieni, bet arī tos, kuriem sniedzam pakalpojumus.”
Foto: Anda Krauze

Meža dienestā nepieciešama inventarizācija – pamatā tai jāiet divos virzienos 4

Anita Jaunbelzere, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Ukraina esot sagādājusi pārsteigumu krieviem. Kas tas varētu būt?
VIDEO. Sīriešu meitene, kas pašaizliedzīgi sargāja sava mazā brāļa galvu zem gruvešiem, tikusi izglābta 21
“Es neticu tādiem negadījumiem…” Slaidiņš par to, vai ugunsgrēks bezpilotu lidaparātu ražotnē bija negadījums vai sabotāža 53
Lasīt citas ziņas

 

Kopš Valsts meža dienestā mainījusies vadība, spriedze tajā ir kritusies. Kā skaidro ģenerāldirektora vietas izpildītājs Arvīds Ozols, tas, kādā virzienā varētu pagriezties plānotā reforma, būs skaidrs tad, kad būs izvērtēts laiks un līdzekļi, kādus prasa meža dienestam doto uzdevumu izpilde. Runājot par normatīvajiem aktiem, kas deleģē šos uzdevumus, Ozols saka, ka tie gan ir svētā govs, gan arī nav.

CITI ŠOBRĪD LASA

 

Kā iespējams apvienot Meža departamenta un Valsts meža dienesta vadītāja pienākumus?

A. Ozols: Viegli tas nav. Taču – kolīdz esam nonākuši līdz puslīdz normālam asinsspiedienam un sirds ritmam, atkal sākas tas, ko sauc par ikdienas darbu. Visi kolēģi saprot, ka dienestam jāmainās kopā ar laiku un ka liela daļa izaicinājumu ir objektīvi. Tāpēc pienācis brīdis atkal veikt fundamentālu inventarizāciju un uz tās pamata izstrādāt tālāko optimizāciju.

 

Skaitīsim soļus?

Tā var teikt. Izmērīsim, cik laika un resursu prasa tas, ko meža dienests dara atbilstoši valstī noteiktajām prasībām. Kad mēs to visu redzēsim, varēsim saprast, kas ir aktuāli un no kā varētu atteikties. Šādas pārmaiņas prasīs grozījumus normatīvajos aktos. Tam savukārt vajadzīgs objektīvs, neapgāžams pamats – ekonomiskais izvērtējums.

Lai to sagatavotu, vajadzīga šī inventarizācija. Pamatā tai jāiet divos virzienos – kapitāli jāizvērtē meža ugunsdzēsības sistēma un visas darbības, kādas no mums prasa normatīvie akti. Varam to nosaukt par funkcionālu auditu. Veiksim analīzi un tad mēģināsim modelēt optimālos risinājumus. Diskutēsim, veidosim iekšējo projekta darba grupu, kurā būs pārstāvēti dažāda līmeņa cilvēki. Jāatrod arī veids, kā izvērtēt reālo darba patēriņu, lai varētu sabalansēt slodzes. Daļa analītiskā materiāla, ko varam izmantot, jau savākta. Var secināt, ka iesāktais pārmaiņu plāns nebija nepareizs. Tajā bija orientācija uz klientu, uz darbinieku atalgojumu. Vājākā vieta bija komunikācijas trūkums.

Vai nebūs grūti pierādīt, ka pārmaiņas nesīs jūtamu ekonomisku efektu?

Nē, šāda analīze veikta arī agrāk. Katram darbam, ko prasa likumdošana, pretim ir izmaksas. Mēs redzam, cik kas maksā. Arī kolēģiem raisās idejas. Ir domas, ka varētu darīt citādi, tikai tad jāpamaina normatīvie dokumenti. Piemēram, no dienesta puses būtu labāk, ja visu dokumentu aprite notiktu elektroniski. Tā jau strādā gan Valsts ieņēmumu dienests, gan Lauku atbalsta dienests. Bet jautājums – vai visi meža īpašnieki ir tam gatavi?

Valsts meža dienesta darbā ir dažādi riski. Vajag, lai mēs lielāko naudu tērētu būtiskāko risku novēršanai. Viens ir ugunsgrēku risks, kas pastāv neatkarīgi no tā, kā mēs darbojamies. Analizējot ugunsgrēku daudzumu, kas atkarīgs no laika apstākļiem, mēs secinām, ka mūsu kapacitāte nekad nebūs maksimālā, bet pietiekama vidēji augstam riskam. Kad risks pārsniegs mūsu kapacitāti, tad notiks sadarbība ar valsts ugunsdzēsējiem, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un varbūt pat kaimiņu valstīm.

Otrs lielākais risks deviņdesmitajos gados bija nelegālā ciršana. Šodien tā vairs nav. Es gribētu teikt, ka tagad otrs lielākais risks ir labas komunikācijas prasmes trūkums. Ir jābūt pamatotai argumentācijai, un cilvēkiem, kurus var skart izmaiņas meža dienestā, jābūt skaidrām izvēles iespējām, kur atrast savu vietu. Būs jāsagatavo arī plānoto pārmaiņu seku sociālekonomiskais izvērtējums, jo tās skars ne tikai dienesta iekšieni, bet arī tos, kuriem sniedzam pakalpojumus.

 

Vai tiem, kuriem pienācis pensijas vecums, dienests jāpamet?

Nav jāpamet. Esmu jau pagarinājis vairākus darba līgumus. Vecuma struktūra dienestā nav iepriecinoša, taču obligāti pensijā jāiet nebūs. Normāli ir tad, ja cilvēks var izvēlēties – turpināt strādāt vai atpūsties. Šobrīd cilvēkus jāmotivē strādāt, jo ir vakances.

 

No nākamā gada budžetam tiek prasīts vairāk līdzekļu. Vai tas domāts dienesta cilvēkiem vai ugunsdzēsībai?

Uguni dzēš dienesta cilvēki, ne tikai sezonas darbinieki. Otra lieta, kam nepieciešama nauda, ir informācijas sistēmas uzturēšana. Attiecībā uz valsts iestādēm nelaime bijusi tāda, ka attīstības projektiem nauda ir bijusi, bet ar uzturēšanu bijušas problēmas.

 

Runā, ka vadībai esot apmēram tāds plāns: reorganizēt meža dienestu, atbildību par ugunsdzēsību pārceļot uz VUGD, atbildību par medībām – uz pašvaldībām, dabas aizsardzību nodot “videniekiem”, bet ar visu pārējo vairāk vai mazāk varētu tikt galā Meža valsts reģistrs.

Viss nav tik vienkārši. Ugunsuzraudzība, meža apsaimniekošanas un medību uzraudzība neoptimizējas vienādi. Dabas aizsardzība arī nav no visa atrauta. Tā saistīta ar spēju maksāt par liegumiem kompensāciju. Tā zināmā mērā nav dienesta funkcionalitāte, tā ir valsts politika.

Pēdējais informatīvais ziņojums, ko Zemkopības ministrija iesniedza Ministru kabinetā, bija par ugunsdzēsību. Modelējot iespēju nodalīt uzraudzības funkciju no dzēšanas, konstatēts, ka ar pašreizējiem cilvēku resursiem to nevar. Bet ir radīts ļoti labs analītiskais materiāls, ko varēs izmantot. VUGD šajā ziņā ir atbalstošs. Valsts ugunsdzēsēji iesnieguši projekta pieteikumu Eiropas finansējumam ugunsapsardzības funkciju pārņemšanai mežā. Tā ir cerība un iespējas, kas jāizmanto.

 

Vienreiz jau bija mēģinājums atbildību par ugunsgrēku dzēšanu mežos pārlikt uz valsts ugunsdzēsējiem. VUGD nepiekrita.

Viedokļi par to ir braukājuši no viena grāvja otrā. Saeima šajā sakarā bija pat pieņēmusi likuma grozījumus un bija noteikts grafiks, pēc kura meža ugunsuzraudzība bija jānodod valsts ugunsdzēsējiem. Taču tad, kad izrēķināja, cik tas maksā, visu atgrozīja atpakaļ.

 

Meža dienesta audits – cik ilgu laiku tas prasīs?

Visdrīzāk, ka gadu. Esam plānošanas sākumā. Tagad ir jānodrošina, lai dienests normāli strādātu, neskatoties uz visām pieaugošām izmaksām, kas mūs gaida ziemā.

SAISTĪTIE RAKSTI

 

Publikācija tapusi sadarbībā ar Meža attīstības fondu.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Trifeles no Gotlandes arī Latvijā? Smalkos restorānos pieprasītās sēnes audzē arī pie mums
Nākotne – viedajā lauksaimniecībā. Sensori uzmanīs augsnes sausumu, mērīs dzīvnieku temperatūru un troksni kūtī 8
Ar malku vairs kurināt nedrīkstēs? Ministre skaidro, vai Eiropa plāno ierobežot malkas un šķeldas izmantošanu siltumapgādē 131
“Ežiņu” lauksaimniecības zeme – strīdu krustugunīs arī ar finanšu institūciju “Altum” 21
Ukraina esot sagādājusi pārsteigumu krieviem. Kas tas varētu būt?
VIDEO. Sīriešu meitene, kas pašaizliedzīgi sargāja sava mazā brāļa galvu zem gruvešiem, tikusi izglābta 21
“Es neticu tādiem negadījumiem…” Slaidiņš par to, vai ugunsgrēks bezpilotu lidaparātu ražotnē bija negadījums vai sabotāža 53
Vai Krievijas pensionāri sabiedriskajā transportā Rīgā joprojām tiek pārvadāti par velti? 22
Dzīvokļu īpašniekiem jāpasūta padziļinātā tehniskā apsekošana visām mājām, kas celtas pirms 50 un vairāk gadiem
Lasīt citas ziņas
Bezpilota gaisa kuģis, jeb sarunvalodā drons, kļuvis par neaizstājamu mežsaimnieku palīgu
Malkai un šķeldai – nē? Jaunas prasības direktīvā satrauc meža īpašniekus 140
Latvijas pārtika tirgotājus neinteresējot 26
Skatītāja jautā: Kā krīzes situācijās tiek evakuēti mājdzīvnieki un lopi? 10
“Čipsu kartupeļi – cimperlīgi, bet ienesīgi!” Saruna ar uzņēmēju Ilgvaru Krūmiņu
Vai piens kļūs dārgāks? Lauksaimnieki uzstāj uz iepirkumu cenu palielināšanu 63
No “Rail Baltica” īstenošanai piešķirtās naudas izlietoti jau 42%. Kas ir paveikts?
VIDEO. Vairāk nekā 750 000 iedzīvotāju visā Francijā protestē pret pensiju reformu
Uzbrukuma mēģinājums Vuhledarā beidzies ar smagu “pērienu” – likvidēts Krievijas komandieris ar visu štābu
Izmeklētāji: Ir “stingras norādes”, ka Putins apstiprināja raķetes piegādi, ar kuru tika notriekta Malaizijas lidmašīna
Live TEKSTA TIEŠRAIDE. Britu tanki Ukrainā tiks izvietoti jau nākammēnes, sola britu premjers
FOTO. Ar alpīnistu palīdzību Siguldā nojaukts 80 metrus augsts tornis – augstākais demontētais objekts beidzamajos gados Latvijā
VIDEO. Sīriešu meitene, kas pašaizliedzīgi sargāja sava mazā brāļa galvu zem gruvešiem, tikusi izglābta 21
“Es neticu tādiem negadījumiem…” Slaidiņš par to, vai ugunsgrēks bezpilotu lidaparātu ražotnē bija negadījums vai sabotāža 53
VIDEO. Aleksandrs Lukašenko pie sevis ciemos uzaicinājis gubernatorus: viesi spiesti vakariņot pie galda, uz kura atrodas… suns
Darbu plānošana pēc Austrumu horoskopa no 21. līdz 26.jūnijam
Emīls, Egita un Monvīds – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Megana Mārkla pēc viesošanās Londonā gaužām neapmierināta ar 96 gadus vecās karalienes Elizabetes II “uzvedību”
VIDEO, FOTO. “Tu esi mans varonis!”: Holivudas aktieris Bens Stillers devies uz Ukrainu, lai satiktu tur Zelenski
Mūsējie uzvar īpašā auto rallijā Dānijā
Tukuma pusē teju par 40% varētu pieaugt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs
1923. gada 8. februāris avīzēs. Par kuģu reģistrēšanu un Latvijas flagas ­patentes izdošanu
23:20
Pārsona vizītes pievienotā vērtība. Latvijā vizītē ieradies Starptautiskās paralimpiskās komitejas prezidents
22:12
Uzbrukuma mēģinājums Vuhledarā beidzies ar smagu “pērienu” – likvidēts Krievijas komandieris ar visu štābu
21:32