Miera ielas "murālis". Autoru foto

Miera ielu šovasar grezno vasarīgi krāšņs murālis, kas samazina gaisa piesārņojumu 0

Lielformāta ielu māksla Rīgā nav bieža parādība, tāpēc daudzus rīdziniekus un pilsētas viesus šovasar gaida krāšņs pārsteigums. Trīs Baltijas valstu ielu mākslinieku sadarbības projekta ietvaros, Miera ielā jūnijā ir tapis līdz šim neredzēti krāšņs un vasarīgs sienas gleznojums.

Reklāma
Reklāma
TV24
“Par kādu sabiedrības sapratni un empātiju mēs varam runāt?” dati liecina, ka 36% Latvijas iedzīvotāju nevēlētos dzīvot kaimiņos ar čigāniem
“Rindas nebija ne pirms, ne pēc manis, tomēr steidzināšanu jutu visas 8 minūtes,” paciente sūdzas par ārstes nevērību
“Svētdienas” braucēji uz ceļiem veic neprognozējamas darbības – šoferis ar 26 gadu pieredzi dalās kaitinošākajās situācijās, ko novērojis satiksmē 83
Lasīt citas ziņas

Līdzīgā stilā veidoti lielformāta sienu gleznojumi tapuši arī Tallinā un Viļņā. Mākslas darbu tapšanā izmantota arī inovatīva krāsa, kas samazina gaisa piesārņojumu.

Krāšņa Rīgas teiksmas interpretācija

Jaunā Rīgas sienas gleznojuma autors ir viens no Latvijas talantīgākajiem un zināmākajiem ielu māksliniekiem Dainis Rudens. Var teikt, ka Dainim ir ķēriens uz lielformāta ielu mākslas darbiem. Tā, piemēram, iepriekš sadarbībā ar ielu mākslinieku Kiwie jau ir veidots lielākais fasādes gleznojums Latvijā – “Saule.Pērkons.Daugava”.

CITI ŠOBRĪD LASA

Savulaik tas bija arī lielākais šāds mākslas darbs Baltijā. Tāpat Dainis ir apgleznojis 45 metrus augsto ūdenstorni Olainē un sadarbībā ar mākslinieku Ēriku Cauni arī vairākas ēku fasādes Liepājā un Cēsīs.

Pats sienas gleznojuma dizains ir trīs Baltijas valstu jauno mākslinieku kopdarbs. Daiņa sadarbības partneris Lietuvā bija Darius Janonis, bet Igaunijā – radošā apvienība “Coloress Art.”.

Stāstot par mākslas darba tapšanu Dainis norāda, ka murāļa pamatdoma ir atspoguļot teiku par Rīgu, kas nekad nebūs gatava. “Darbā ir vērojamas neregulāras figūras, kas, vizualizē mūsu sabiedrību, vidi un attīstību. Lai arī formas ir neregulāras un dažādās krāsās, tās ļoti sinerģiski atrodas viena otrai blakus radot vienu lielu un skaistu formu gluži kā visa mūsu sabiedrība.

Darbā ir neliela ūdens tematika, kas ir blakus esoša kā atgādinājums laika plūdumam un klasiski pelēcīgs fons, kas aicina nedomāt par nebūtiskajām lietām”, stāsta Dainis.

Juveliera precizitāte krāsu gatavošanā

Viņš arī atklāj, ka šis murālis reizē bijis arī krāsu eksperiments, jo tā tapšanā izmantotas inovatīvas un videi draudzīgas krāsas. Pirmo reiz par šādu krāsu esamību Dainis uzzinājis pirms vairākiem gadiem, lasot par milzīgu grafiti gleznojumu Riodeženeiro, kur uzsvērta izmantoto krāsu inovācija – tās spējot attīrīt gaisu.

“Mani šis fakts sajūsmināja un šajā projektā pašam radās iespēja ko tādu izmēģināt”, uzsver Dainis, norādot, ka šo krāsu specifika saistās ar to, tās ir manuāli jāizveido pašam. Ļoti precīzi ir jāievēro visas proporcijas.

Reklāma
Reklāma

Krāsu gatavošanas procesā jāizmanto smalki svari – ik grams tiek svērts atsevišķi, katrs pigments un krāsas masa. Tāpat precīzi jāseko līdzi ūdens daudzumam un krāsas cietinātājam. Pat nedaudz pamainot proporciju var iegūt pavisam citu toni.

Pati krāsa pēc tās uzjaukšanas ir derīga tikai trīs stundas, bet pēc tam tā sacietē un nav vairs uzklājama uz sienas.

Komplimentu birums jau tapšanas procesā

Gleznojuma tapšana noritējusi ļoti pozitīvā gaisotnē, parādot, ka latvieši nav nemaz tik intraverti un prot novērtēt oriģinālu mākslu. No visiem saņemtajiem komplimentiem, kā visnozīmīgāko Dainis izceļ kāda sajūsmināta vērotāja izsaucienu par to, ka “Beidzot baneru plēves sāk aizstāt ar reālu un kvalitatīvu mākslinieku darbu! Prieks skatīties!”.

Jau darba tapšanas gaitā cilvēki to sāka filmēt, bet attēlus un video ar šo sienas gleznojumu izvietoja sociālajos tīklos.

Garāmgājējiem bija vēlme dalīties redzētajā ar citiem cilvēkiem.

Mazāk baneru, vairāk ielu mākslas

Daiņaprāt Rīgā šobrīd kritiski trūkst lielformāta sienas gleznojumu, jo centrālās ēku fasādes ir noklātas ar vienkāršiem baneriem. Dainis gan cer, ka mūsu sabiedrība augs un arī namīpašnieki ar laiku priekšroku dos mākslai nevis baneriem. Tas reizē būtu arī nozīmīgs ieguldījums visas sabiedrības labā, jo kvalitatīvi uzlabotos pilsētas publiskā ārtelpa.

Viņš norāda, ka Eiropā ir pilsētas, kur baneri un digitālie ekrāni ir aizliegti, bet ēku fasādes gleznojumi un reklāmas ir jāizpilda māksliniekiem. Tas tiek darīts tieši tāpēc, lai veidotu cilvēkiem draudzīgāku vidi.

Tāpat tiek rīkoti vērienīgi mākslas festivāli, ļaujot pilsētvidē parādīties tā brīža laikmetīgās mākslas tendencēm, kam ar laiku ir potencionāls kļūt par klasiku un “vintāžu”.

Dainim joprojām ir arī pamatotas cerības, ka Rīgas centrs šajā vasarā iegūs vismaz vēl vienu fasādes gleznojumu. Kas tieši tas varētu būt, viņš pagaidām gan patur noslēpumā!

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Robežsardzes priekšnieks: Nelegālo migrantu plūsma atkal palielinās
Polijai ir neoficiālas sarunas ar Leienu par atvieglojumiem lauksaimniekiem, jo atrašanās blakus Ukrainai varētu kaitēt lauksaimniecībai
Krāpnieki kērušies pie dāvanu kartēm! Apkrāptas pensionāres meita brīdina, ka par upuri var kļūt ikviens
TESTS. Kādu pirmo iespaidu tu par sevi radi?