Zinātnieki šokē: cilvēka ķermenim ir “slēpta” maņa, kas var palīdzēt saprast slimības un depresiju 0
Lielākā daļa no mums skolā mācījās, ka cilvēkiem ir piecas galvenās maņas — redze, oža, dzirde, garša un tauste. Taču, iespējams, ir pienācis laiks pārrakstīt mācību grāmatas.
Zinātnieki no “Scripps Research” institūta atklājuši, ka cilvēka ķermenim ir slēpta sestā maņa, ko sauc par interocepciju. Interocepcija ir maz pētīts process, kurā nervu sistēma nepārtraukti uztver un interpretē fizioloģiskos signālus, lai uzturētu dzīvībai svarīgās funkcijas.
Tā palīdz smadzenēm saprast, kad nepieciešams ieelpot, kad pazeminās asinsspiediens vai kad organisms cīnās ar infekciju, skaidro pētnieki.
Tagad komanda saņēmusi 14,2 miljonu dolāru finansējumu no ASV Nacionālajiem veselības institūtiem (NIH), lai padziļināti izpētītu šo noslēpumaino maņu.
“Interocepcija ir pamatā gandrīz visiem veselības aspektiem, taču tā joprojām ir maz izpētīta neirozinātnes joma,” norāda profesors Sins Dzins (Xin Jin), kurš vadīs daļu no pētījuma.
Interocepcijas jēdzienu pirmo reizi 20. gadsimta sākumā ierosināja britu neirozinātnieks Čārlzs Šeringtons (Charles Sherrington), tomēr pētnieki to ilgu laiku ignorēja — līdz apmēram pirms desmit gadiem.
Piecas klasiskās maņas — redze, oža, dzirde, garša un tauste — ir ārējās un balstās uz specializētiem maņu orgāniem.
Piemēram, redze ir atkarīga no acīm, bet oža — no deguna.
Savukārt interocepcija darbojas caur nervu tīklu dziļi ķermeņa iekšienē, un tieši šī iemesla dēļ zinātnieki to dēvē par slēpto sesto maņu.
Lai gan interocepcija ir būtiska, lai mēs saprastu, kā jūtamies konkrētajā brīdī, līdz šim tā bijusi ļoti maz pētīta.
“Iekšējo orgānu signāli izplatās plaši, bieži pārklājas un ir grūti izolējami vai izmērāmi,” skaidro pētnieki. “Sensoro neironu tīkli, kas pārraida šos signālus, vijas cauri audiem — no sirds un plaušām līdz kuņģim un nierēm — bez skaidrām anatomiskām robežām.”
Ar jauniegūto finansējumu “Scripps Research” komanda plāno izpētīt, kā sensoro neironi savienojas ar dažādiem iekšējiem orgāniem, tostarp sirdi un gremošanas traktu, un izveidot pasaulē pirmo interocepcijas karti jeb “atlantu”.
Šis pētījums varētu būtiski ietekmēt slimību ārstēšanu, jo iepriekšējie pētījumi rāda, ka problēmas ar neironu ceļiem saistītas ar autoimūnām slimībām, hroniskām sāpēm un augstu asinsspiedienu.
Kā rakstā “The Conversation” skaidro Londonas Universitātes koledžas pētnieces Dženifera Mērfija un Freja Prentisa, interocepcija ir svarīga arī garīgajai veselībai.
“Tā ietekmē daudzas psiholoģiskas norises — tostarp lēmumu pieņemšanu, sociālās spējas un emocionālo pašsajūtu. Tiek uzskatīts, ka traucēta interocepcija sastopama daudzos garīgās veselības traucējumos — tostarp depresijā, trauksmē un ēšanas traucējumos,” viņas norāda.
“Tas var arī izskaidrot, kāpēc daudziem psihiskiem traucējumiem ir līdzīgi simptomi — piemēram, miega traucējumi vai nogurums.”
Zinātnieki cer, ka interocepcijas atlants palīdzēs atbildēt uz svarīgiem jautājumiem par to, kā iekšējie orgāni un nervu sistēma sadarbojas, lai uzturētu līdzsvaru organismā.
“Izveidojot pirmo šādu atlantu, mēs ceram izprast, kā smadzenes uztur līdzsvaru ķermenī, kā šis līdzsvars tiek izjaukts slimības laikā un kā to varētu atjaunot,” piebilda profesors Dzins.
