Vizīte pie ārsta 3
Lai pārliecinātos, kas izraisījis veselības traucējumus, jāveic visi izmeklējumi, ko paģēr fiziskais stāvoklis. Ja iegūtie rezultāti nespēj izskaidrot simptomus, ir iemesls uzskatīt, ka traucējumi saistīti ar veģetatīvo distoniju.
Ātrākie pašsajūtas uzlabošanas līdzekļi ir antidepresanti. Psihiatre Inga Zārde mierina, ka mūsdienās šajā zāļu grupā ir preparāti, kas būtiskas blaknes neizraisa un nerada atkarību. Terapijas kurss parasti ilgst vairākus mēnešus. Tomēr, ja nekas nemainās cilvēka ikdienā, domāšanā un attiecībās, arī pēc zāļu lietošanas pārtraukšanas simptomi var atjaunoties ar jaunu sparu.
Cita efektīva ārstēšanas metode ir psihoterapija, kas palīdz meklēt problēmu cēloņus.
Izteiktu simptomu gadījumā visiedarbīgākā ir antidepresantu un psihoterapijas kombinācija. Savukārt vieglākās situācijās pietiek ar meditāciju, fizioprocedūrām, vingrošanu, adatu terapiju un jogu.
Neviens nedrīkst būt viens
Stress gan ir mūsdienu cilvēka neatņemama dzīves sastāvdaļa un nelielās devās pat ir veselīgs, jo palīdz labāk un mērķtiecīgāk koncentrēties darāmajam, taču, ja notiek ilgstoši un nepārtraukti, tas jau kļūst toksisks ķermenim un garam. Tāpēc nedrīkst aizmirst par savu emocionālo labsajūtu. Smiekli un pozitīvas emocijas samazina stresa hormonu līmeni, uzlabo imunitāti, palielina skābekļa daudzumu organismā.
Katram nepieciešams vismaz viens cilvēks, kuram uzticēties, ar kuru dalīties, būt kopā un kurš palīdzēs saprast, kas dzīvē ir svarīgākais patlaban un ko var atlikt uz vēlāku laiku.
Prasme ieklausīties savā ķermenī dod tam nepieciešamo atpūtu. Labsajūtai vajadzīgas uzturvielas pareizās proporcijās un piemērota fiziskā slodze. Tas viss palīdz uzturēt možu garu un skaidru galvu, pasargā no sirds un asinsvadu slimībām, diabēta, dažām vēža formām, locītavu problēmām un depresijas.
