Pasaulē
Citur

Lužkovu ģimene plāno apbedīt prestižajā Novodevičjes kapsētā Maskavā0


Jurijs Lužkovs.
Jurijs Lužkovs.
Foto: Sergei Grits/AP/SCANPIX/LETA

83 gadu vecumā vakar miris bijušais Maskavas mērs Jurijs Lužkovs. Kā ziņo Krievijas mediji, Lužkovs miris slimnīcā Minhenē, kur viņam veikta sirds operācija.

Lužkovs sabija Maskavas mēra amatā no 1992. līdz 2010. gadam, kad toreizējais Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs viņu atcēla no amata, savu rīkojumu pamatojot ar “uzticības zaudēšanu”. Krievijas mediji atzīmē, ka “Maskavas pilsētas priekšnieks” Lužkovs bija kļuvis par tādu traucēkli Kremlim, ka toreizējam prezidentam Dmitrijam Medvedevam nācās viņu atcelt no amata. Lužkova sieva Jeļena Baturina ir viena no divām Krievijas miljardierēm un bagātākā sieviete valstī.

Lužkova ģimene plāno viņu apbedīt prestižajā Novodevičjes kapsētā Maskavā.

Līdzjūtību Lužkova ģimenei sakarā ar viņa nāvi izteicis Maskavas pašreizējais mērs Sergejs Sobjaņins un arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

Savā līdzjūtības vēstulē Putins atzīmējis, ka Lužkovs “vienmēr atbalstījis Sevastopoles iedzīvotājus un Melnās jūras flotes jūrniekus un par spīti visiem apstākļiem un diplomātiskajiem protokoliem atklāti paziņojis, ka Sevastopole ir krievu pilsēta”, Putina vēstuli citē aģentūra “Interfax”. “Mēs saglabāsim labā atmiņā Juriju Mihailoviču Lužkovu, viņa darbus un ierosmes, kas kalpoja Maskavai un Krievijai,” teikts prezidenta Putina vēstulē.

Latvijas iedzīvotāji varētu atcerēties, ka savulaik Rīgas apmeklējuma laikā Lužkovs salīdzināja Latviju ar asiņainā diktatora Pola Pota režīmu Kambodžā, kur tika nogalināti simtiem tūkstošu cilvēku.

amata zaudēšanas Maskavā Lužkovs nāca klajā ar pārsteidzošu izteikumu par vēlmi apmesties uz dzīvi Latvijā, taču to viņam liedza iekļaušana tā dēvētajā melnajā sarakstā. Sākotnēji Lužkovs pat mēģināja tiesāties par uzturēšanās atļaujas saņemšanu, taču tad atmeta šo nodomu.

Intervijā laikrakstam “Diena” Lužkovs vēlmi iegūt uzturēšanās atļauju tieši Latvijā, nevis kādā citā Eiropas valstī, pamatoja ar to, ka “Latvija ir izdevīgāks variants”. “Šeit faktiski nav valodas barjeras, man ir saprotama cilvēku mentalitāte, Latvijas ekonomikai nepieciešamas investīcijas. Latvijā īstenot daudzus projektus ir interesantāk nekā Centrāleiropas un Rietumeiropas valstīs.”

Pēc Lužkova teiktā, Latvija pati aicinājusi cilvēkus ierasties, saņemt uzturēšanās atļauju, sagādāt investīcijas un palīdzēt Latvijai celt ekonomiku. Viņš to uzskatot par gana labu iemeslu, taču uzturēšanās atļauja neesot viņa pašmērķis. Lužkovs esot kļuvis par baņķieri un ieguldījis naudu Rietumu bankas kapitālā.

Saistītie raksti
Intervijā Lužkovs apgalvoja, ka nekad neesot teicis neko sliktu par Latviju.

“Jā, es izteicos bargi, bet tas bija par krievvalodīgo iedzīvotāju stāvokli. Vai tad man nav tiesību paust savu viedokli? Daudziem tas nepatika. Kā pilsētas mēram man bija jāpauž ne tik daudz savs, cik sabiedrības viedoklis,” skaidroja eksmērs. Lužkovs vairākas reizes ir bijis Rīgā un izcēlies ar Latvijai nelojāliem uzskatiem, piemēram, viņš izteicies, ka krievu valodai būtu jābūt otrai valsts valodai.

LA.lv