Foto: Inita Šteinberga / Latvijas Mediji

Mulčēšana uzlabo augsnes kvalitāti. Kuru mulču izvēlēties? 3

Visa veida augšņu kvalitātes uzlabošanu sekmē mulčēšana ar organiskas izcelsmes materiāliem. Mulča bagātina augsni ar barības vielām, samazina ūdens iztvaikošanu, regulē straujas temperatūras svārstības augsnes virskārtā, uzlabo tās struktūru, veicina mikroorganismu darbību un bioķīmiskos procesus, pasargā no sablīvēšanās, novērš dubļu veidošanos lietusgāžu laikā, nodrošina siltumu augu saknēm ziemā un nepārkaršanu vasarā, kā arī samazina nezāļu dīgšanu un augšanu.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
6 lietas, ko nedrīkst aizdot citiem, lai nezaudētu savu laimi un veiksmi
Kokteilis
“Kad Sīrija kritīs…” Aklā gaišreģe Vanga pareģojusi nemierus Sīrijā, taču pravietojuma turpinājums ir vēl biedējošāks… 141
Kokteilis
Personības TESTS. Izvēlies vienu ceļu, un mēs pateiksim, vai tavas dzīves kompass noregulēts pareizajā virzienā
Lasīt citas ziņas

Lai mulča pa īstam pildītu savas funkcijas, to ber uz rūpīgi izravētas, labi salaistītas augsnes 7–15 cm biezumā (slāņa biezums atkarīgs no aprūpējamo augu prasībām un izmēra).

Organiskās mulčas augsnes uzlabošanai

Mizu mulča parasti gatavota no skujkoku mizām. Pieejama trīs veidu frakcijās: smalkā jeb humusa veidā, vidējā un rupjā maluma.

CITI ŠOBRĪD LASA

Rupjāku vai smalkāku koksnes šķeldu iegūst no sasmalcinātas lapu koku koksnes (ļoti bieži izmanto kārklus, kam piemīt antiseptiskas īpašības). Iegādājoties zaru smalcināmo ierīci, vari šķeldu sagatavot saviem spēkiem.

Sausas koku lapas izmanto rudenī, pieejamas ikvienam bez maksas. Pāris gadu laikā veido lielisku trūdzemi, taču nedrīkst izmantot slimas lapas, piemēram, lielāko daļu kastaņu lapu: pēdējos gados tās veselas gandrīz vairs nav atrodamas.

Labi sadalījušies kūtsmēsli sajaukumā ar treknu kompostu vai lapu trūdu proporcijā 1:1 ir ļoti auglīga un augiem tīkama mulča, taču maz pasargā no nezālēm, drīzāk otrādi – kopā ar to augsnē nonāk zināms daudzums nezāļu sēklu.

Dažādu veidu kūdras substrāti (skābie vai neitralizētie – tas atkarīgs no mulčēšanai paredzēto augu prasībām). Visbiežāk tos izmanto augsnes struktūras uzlabošanai.

Zāģu skaidas salīdzinājumā ar citām organiskajām mulčām ir samērā lēts materiāls, taču stiprāk sablīvējas un var kavēt ūdens nokļūšanu augsnē. Tādēļ stādījums regulāri jāirdina.

Svaigi pļauta zāle lieliski noder augsnes ielabošanai, bet to drīkst uzklāt ne pārāk biezā (5–7 cm) slānī. Zāle sadalīšanās procesā ļoti uzkarst un, uzklāta biezākā kārtā, var kaitēt augu saknēm. To izmanto zem krūmiem, arī ap liela auguma daudzgadīgo puķu saknēm.

Čiekuri gan nav nopērkami veikalos, toties ir iespējams tos salasīt mežā. Jārēķinās gan ar čiekuros palikušajām sēklām, ko noteikti pamanīs putni un sākumā centīsies nočiept. Svaigi čiekuri izskatās glīti, bet šādu mulču pagrūti ravēt; parasti lieto koku un krūmu mulčēšanai.

Reklāma
Reklāma

Sausi, no nezālēm tīri salmi (nejaukt ar sienu, jo tas neder!) ir barības vielām nabadzīgs un lēni trūdošs materiāls, ko visbiežāk klāj uz dobēm, lai pasargātu zemeņu, arī citu ogu krūmus no pelēkās puves un lieka mitruma.

Izmantojot organisko materiālu mulču, jāņem vērā, ka tā tomēr visai ātri sadalās: dažreiz ik gadu, bet vairumā gadījumu pēc 2–3 gadiem mulča jāpapildina, uzberot jaunu, svaigu kārtu.

Nevajadzētu to klāt pārāk plānu, jo, augus regulāri rušinot un ravējot, mulča ātri sajaucas ar augsni un pārstāj pildīt savus uzdevumus. Tā kā koksne trūdēšanas procesā patērē slāpekli, it īpaši pavasaros tiem augiem, kuriem kā mulča izmantoti šādi organiskie segmateriāli, obligāti jānodrošina teju divtik bagātīga slāpekļa deva.

Neorganiskās mulčas stādījumu skaistumam

Mulča nereti ne tikai uzlabo augsni, bet arī padara dobes un stādījumus dekoratīvākus, izskatīgākus. Vispopulārākā šajā ziņā ir mizu mulča, tomēr dārzos iecienīti arī vairāki neorganiskās mulčas materiāli. To priekšrocība ir ilgmūžība – tie nebojājas un nesatrūd, taču šādu mulču ir grūtāk kopt (tas attiecas uz ravēšanu un lapu novākšanu rudenī), un tā nav arī no lētajām.

Akmens šķembas – var nopirkt gan dažāda maluma frakcijas, gan dažādu krāsu materiālu.

Oļi ir izskatīgi, dažādu krāsu un izmēru, bet samērā dārgi.

Rupju granti biežāk izmanto nesijātā veidā ar dažāda lieluma akmentiņu piejaukumu.

Māla lauskas un sadauzīti ķieģeļi, ja vien pieejami lielākā daudzumā, izskatās dekoratīvi un interesanti. Taču tādu mulču ir pagrūti ravēt un citādi kopt.

Keramzīts ir ļoti viegls, samērā viegli kopjams, nekādi nekaitē augiem, ja rušinot un kopjot nokļūst to sakņu tuvumā. Veikalos pieejams vidēji dārgs materiāls.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.