NASA slepenais eksperiments nācis atklātībā un nu ir visu acu priekšā – visā pasaulē aug īpašie “Mēness koki” 0
1971. gadā Apollo 14 misijas astronauts Stjuarts Rūsa īstenoja neparastu eksperimentu, par kuru daudzus gadus zināja vien retais. Lidojuma laikā viņš kosmosā līdzi paņēma koku sēklas, kas pēc atgriešanās uz Zemes izauga par tā dēvētajiem “Mēness kokiem”.
Kā rakstīts vietnē Space Daily, sēklas atradās komandmodulī, kamēr astronauti strādāja uz Mēness virsmas. Lai gan tās nekad nepieskārās Mēness augsnei, sēklas riņķoja ap Mēnesi un pēc tam atgriezās uz Zemes pēc ceļojuma kosmosā.
Vēlāk no šīm sēklām izauga priedes, sekvojas, platānas, likvidambari un Duglasa egles. Koki tika stādīti pie skolām, tiesu ēkām, universitātēm, NASA centriem un parkos visā ASV. Daļa “Mēness koku” nonāca arī citās valstīs – Brazīlijā, Šveicē un Japānā.
Eksperiments nebija nejaušība. Pirms pievienošanās NASA Stjuarts Rūsa strādāja ASV Meža dienestā par īpašo ugunsdzēsēju, kurš ar lismāšinām tika nogādāts mežu ugunsgrēku zonās. Tieši Meža dienesta vadība piedāvāja astronautam paņemt sēklas līdzi Apollo 14 misijā kā daļu no kopīga projekta ar NASA.
Pēc Apollo 14 atgriešanās radās negaidītas problēmas – kapsulas dezinfekcijas laikā sēklu konteineri pārplīsa, un brīdi šķita, ka eksperiments ir izgāzies. Tomēr zinātniekiem izdevās lielāko daļu sēklu izglābt un izaudzēt stādus.
Kosmoss kokus nemainīja
Pārsteidzošākais bija tas, ka kosmosa ceļojums koku sēklas praktiski neietekmēja. Zinātnieki nekonstatēja būtiskas atšķirības starp “Mēness kokiem” un parastiem kokiem uz Zemes. Taču tieši tas eksperimentu padarīja īpašu – kosmoss šos augus nepārvērta par kaut ko neparastu, bet gan piešķīra tiem unikālu vēsturi.
Lielākā daļa “Mēness koku” tika iestādīti 1975. un 1976. gadā ASV divsimtgades svinību laikā. Ar laiku daudzas piemiņas plāksnes pazuda, un cilvēki aizmirsa, kuri koki patiesībā pabijuši kosmosā. NASA vēlāk sāka vākt informāciju par šiem kokiem pēc tam, kad kādu skolotāju ieinteresēja neparasts koks ar uzrakstu “Mēness koks”.
Arī šodien daļa šo koku turpina augt gandrīz nepamanīti. Tie neizskatās īpaši un netiek glabāti parkos aiz stikla. Tie ir dzīvi Apollo ēras pieminekļi, kas pārdzīvojuši gadu desmitus, vētras un cilvēku paaudzes.
