Darījums. Nodokļu reforma – uz kā rēķina? 25
Valdības otrdien piedāvāto darījumu ar visiem nodokļu maksātājiem – gan uzņēmējiem, gan darba ņēmējiem – nevar negribēt. Jo gan Finanšu ministrija, gan Latvijas Banka iedzīvotājiem piedāvā maksāt mazākas ienākuma nodokļu (IIN) likmes, bet uzņēmējiem – atlaist peļņas nodokli, ja nopelnīto ieguldīs attīstībā. Tāpēc par ir gan uzņēmēju organizācijas, gan arodbiedrības.
Ar 20% likmi, lielāku neapliekamo minimumu un minimālo algu visiem darba ņēmējiem, kuri saņem algu līdz 3750 eiro mēnesī (padomāts, lai deputātus un ministrus ieskaitītu), uz rokas paliek no padsmit līdz pat 80 eiro vairāk.
Kam šādos priekos rūp gaidāmais 100 miljonu deficīts? Vai šajā darījumā nodokļu maksātāji gribēs saņemt no pašvaldības mazāk pakalpojumu un maksāt mazākas algas publiskajā sektorā strādājošajiem? Protams, ne. Uz kā rēķina?
Pasaules bankas un Eiropas Komisijas ieteikumam pārnest nodokļu smagumu no darbaspēka uz īpašumu vai patēriņu valdība sekojusi līdz pusei. Smagums noņemts, bet nav pārnests. Kaut arī Dana Reizniece-Ozola aicina uz jauno nodokļu kompleksu ieviešanu uzreiz, šai kompleksā vēl iztrūkst piedāvājuma nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) reformai. Kad būs tas, tad pašvaldības redzēs, vai IIN samazinājumu varēs kompensēt ar NĪN.
Savukārt 100 miljonu caurumu plānots aizlāpīt… aizņemoties. Latvija jau klusiņām izprasījusi Eiropas Komisijai atļauju budžeta deficītam nākamgad vēl par 0,4%, kas kopā ar piešprici veselības aprūpei varētu sasniegt pat 1,5% no IKP. Cerībā, ka ieguldījums atmaksāsies līdz 2020. gadam.
