“Neesmu saņēmusi visu, kas man pienākas?!” Līva par šķietamu netaisnību pensiju sistēmā, kas skar mūs visus
0
Lai arī šobrīd neadekvāti maza, pensija ir vecumdienu finansiālais nodrošinājums. Mums Latvijā ir trīs pensiju līmeņi, un ir saprotams, ka ne visiem viss ir skaidrs par pensiju lietām. Arī mūsu lasītāja Līva aizdomājusies par kādu interesantu skatupunktu pensiju izmaksāšanā un aprēķināšanā.
Lasītāja raksta: “Man ir 33 gadi. Principā esmu pusceļā līdz pensionēšanās vecumam – protams, ja pa šo laiku netiks kas mainīts. Tomēr aizdomājos: kā valsts izrēķina, cik gadus cilvēks dzīvos? Ja man aprēķina, ka dzīvošu 20 gadus un pensiju sadala pa mēnešiem šo 20 gadu laikā, bet, ja nodzīvoju mazāk, sanāk, ka neesmu saņēmusi visu, kas man pienākas?! Un arī no otras puses – no kā tiek izmaksāta papildu pensija, ja persona nodzīvo ilgāk, nekā aprēķināts?”
Lai noskaidrotu atbildes uz Līvas jautājumiem, sazinājos ar Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) pārstāvi.
Lūk, VSAA preses sekretāres Ivetas Daines atbildes uz jautājumiem!
1. Kā tiek izrēķināts cik gadus personai būs jāizmaksā pensija?
Laika posms (gados), par kuru no pensijas piešķiršanas gada tiek plānota vecuma pensijas izmaksa, pensijas aprēķina formulā ir vērtība G. Šī vērtība tiek noteikta, izmantojot Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publicētos datus par paredzamo mūža ilgumu 40 līdz 90 gadus veciem iedzīvotājiem. Pensijas aprēķinā tiek izmantots attiecīgajam vecumam atbilstošais vidējais paredzamais mūža ilgums abiem dzimumiem kopā kalendāra gadā, kas beidzas vienu gadu pirms tā gada, kurā personai piešķir vai pārrēķina pensiju. Paredzamo mūža ilgumu aprēķina CSP.
2. Kas notiek ar personas pensiju, ja persona pensijas vecumā nomirst ātrāk nekā aprēķināts? Vai tā var tikt mantota? Ja nē, kāpēc?
Latvijā ir trīs līmeņu pensiju sistēma, un pensijas mantošanas iespējas ir atkarīgas no konkrētā pensiju līmeņa.
Pensiju 1.līmenis darbojas pēc paaudžu solidaritātes principa, proti, strādājošo veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas tiek izmantotas pašreizējo pensionāru pensiju izmaksai.
Sasniedzot pensijas vecumu, pensijas apmērs tiek aprēķināts, ņemot vērā VSAA uzkrātos datus par veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām un reģistrēto pensijas kapitālu.
Vecuma pensiju piešķir uz mūžu, un pēc personas nāves tās izmaksa tiek pārtraukta. Tā kā valsts vecuma pensija ir daļa no kopējās solidaritātes sistēmas, kurā vieni pensionāri pensiju saņem īsāku, bet citi ilgāku laiku, tā nav mantojama.
Pieprasot vecuma pensiju, fondēto pensiju shēmas (pensiju 2.līmeņa) dalībnieks var izvēlēties 2.līmenī uzkrāto kapitālu pievienot vecuma pensijas aprēķinam vai iegādāties dzīvības apdrošināšanas (mūža pensijas) polisi.
Mantošanas iespējas atkarīgas no izdarītās izvēles.
Ja ir noslēgts mūža pensijas apdrošināšanas līgums, kurā paredzēta mantošana, neizmaksāto daļu var mantot. Savukārt gadījumā, ja 2.līmenī uzkrātais kapitāls tiek pievienots 1.līmeņa kapitālam un izmantots vecuma pensijas aprēķinam, tas pēc personas nāves nav mantojams.
Pensiju 3.līmenis ir brīvprātīga uzkrājumu shēma privātajos pensiju fondos, kur uzkrātais kapitāls parasti ir mantojams, tomēr Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) šo pensiju līmeni neadministrē un mantošanas nosacījumi ir atkarīgi no konkrētā pensiju fonda nosacījumiem.
3. Kas notiek, ja persona dzīvo ilgāk nekā aprēķināts? No kādiem līdzekļiem tiek izmaksāta atlikusī pensija? Piemēram, aprēķināts, ka dzīvos līdz 80 gadiem, bet nodzīvo līdz 100.
Ja persona dzīvo ilgāk, nekā pieņemts pensijas aprēķinā, vecuma pensijas izmaksa netiek pārtraukta un turpinās līdz mūža beigām. Pensija tiek izmaksāta no strādājošo veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām, jo pensiju 1.līmenis balstās uz paaudžu solidaritātes principu. Paredzamais mūža ilgums tiek izmantots tikai pensijas apmēra noteikšanai un nenosaka faktisko izmaksas termiņu.
Ja arī tev ir kādi juridiski jautājumi vai neskaidrības, droši raksti man uz e-pastu [email protected]!
