Nepalaid garām – raidījums Dr. Apinis par homeopātiju un fitoterapiju
0
Tiešām – šāds raidījums būs. Skatieties to pirmdien, 14. jūlijā, plkst. 13.00. Piedalīsies Cēsu fitoterapeits Artūrs Tereško, kuru mēs pazīstam kā Dr.Tereško tēju ražotāju, kā arī Latvijas Homeopātu asociācijas prezidente Ingūna Vecvagare un viceprezidente Agrita Kalsnava.
Šobrīd publiskajā telpā mēdz visu krāsot melnu vai baltu. Ļaudis ir kategoriski “par” vai kategoriski “pret” vakcināciju, fizikālo terapiju, lāzerterapiju un citām diagnostikas vai ārstniecības metodēm.
Šo rindu autors nekad nav nozīmējis nevienu homeopātisku preparātu, galvenokārt tāpēc, ka uzskata– homeopātija gluži kā jebkura medicīnas nozare necieš diletantismu. Anestezioloģijā un reanimācijā homeopātijas nav. Toties nereti savus pacientus ar hroniskām slimībām, vispārēju nespēku un visa organisma resursu izsīkšanu, migrēnas veida galvassāpēm esmu nosūtījis pie Homeopātu asociācijas prezidentes Ingūnas Vecvagares un man jāatzīst – tas nav bijis velti. Jāpiebilst, ka homeopāti pārvalda gan allopātiju, gan homeopātiju, un es par to viņus apbrīnoju.
Nesākšu skaidrot homeopātijas filozofiju sākot no Kristiana Frīdriha Zāmuela Hānemaņa (homeopātijas tēvs, dzīvojis no 1755.līdz 1843. gadam). Pats ilgi homeopātijai neticēju nemaz, kaut tiku vērojis pacientu rindas gan pie Latvijas labākajām homeopātēm, gan homeopātiskajā aptiekā pēc zālēm. Man bija pārliecība, ka Ingūna Vecvagare ir izcila psihosomātiķe, kura ārstē ar psihoterapeitiskām metodēm un pacientiem graudiņu izskatā izsniedz placebo. Reiz, vēl strādādams septiskajā reanimācijā, slimnīcā biju saķēris infekciju, drudzi, aizliktu degunu un ausis, piekritu Ingūnas Vecvagares graudiņus ēst pa vienam katru stundu. Palīdzēja, tomēr līdz galam nenoticēju.
Latvijā ir izcils zirgu ārsts, savulaik Veterinārārstu biedrības prezidents Juris Tolpežņikovs. Sporta zirgiem nevar dot antibiotikas, jo tās iznīcina zirga mikrobiomu. Kāju traumas pūžņo, iekaist, zirgiem izplatās infekcija. Juris Tolpežņikovs viņus neticami veiksmīgi ārstē ar homeopātiju. Galīgi klibs kleperis pēc nedēļas ārstēšanas gatavs lēkt pāri pusotra metra augstiem šķēršļiem. Izskatās un izklausās neticami, bet veterinārmedicīnā homeopātijai ir ievērojami nopietnāki pētījumi un nopietnākas publikācijas. Man ilgi šķita, ka Juris ir labs psihoterapeits zirgam (zirgi un suņi tiešām notic konkrētam veterinārārstam), bet nereti viņš homeopātiskās zāles nozīmē pa telefonu, nevis pats lopam dod ar cukurgraudu, draudzīgi paplikšķinot pacienta skaustu.
Jāsaka, ka homeopātiskie žurnāli ir citējami, homeopāti dažādām metodēm pēta un attīsta savu metodi. Homeopātiskie preparāti tiek sagatavoti pēc stingriem homeopātiskās farmakopejas priekšrakstiem, strikti ievērojot visus zāļu gatavošanas paragrāfus un ir vienādi standartizēti visā pasaulē. Tiesa, homeopātija ir medicīna tikai ārstu rokās, kaut Latvijā uzradušies daži pašpasludināti homeopāti bez ārsta izglītības.
Kā jebkura cita metode, arī homeopātija nav universāls līdzeklis. Tā nav un nebūs alternatīva neatliekamajai palīdzībai. Ar homeopātiskām metodēm nevar operēt žultspūsli, izraut zobu vai pārstādīt gūžu. Toties ar gūžas operāciju grūti nostabilizēt smaga hroniska slimnieka veselības stāvokli. Kā apgalvo Inguna Vecvagare, hronisku slimību ārstēšanā homeopātija ir neaizvietojama – šī metode palīdz ārstēt un nekaitēt.
Globāli homeopātiju visbiežāk izmanto gremošanas traucējumu ārstēšanā pacientiem, kam ir kuņģa un zarnu trakta problēmas, piemēram, sāpes vēderā, aizcietējumi, vēdera pūšanās; pacientiem kam ir alerģijas un elpceļu saslimšanas, piemēram, astma, rinīts, alerģisks klepus, hronisks iesnas. Bieži pie homeopātiem vēršas pacienti ar hroniskām galvassāpēm, muskuļu sāpēm vai migrēnu, ar depresiju, trauksmi, dažādiem emocionāliem un garīgām veselības traucējumiem.
Homeopātija ir plaši izplatīta daudzās pasaules daļās, īpaši Eiropā, Indoķīnā un Dienvidāfrikā. Precīzas statistikas par tās izplatību nav, jo pieejamie dati mēdz atšķirties atkarībā no valsts, veselības sistēmas un sabiedrības attieksmes.
Eiropā homeopātija ir populāra alternatīva un papildterapija, un tā ir iekļauta dažās veselības politikās. Vairums to izmanto kā papildus ārstēšanu vai alternatīvu tradicionālajai medicīnai. Zinātnisko pētījumu rezultāti un veselības iestāžu viedokļi mēdz uzsvērt, ka pierādījumi par homeopātijas efektivitāti ir nepietiekami.
Tāpat homeopātisko ārstēšanu nevajadzētu jaukt vai pielīdzināt fitoterapijai, tautas medicīnai vai kādai citai disciplīnai.
Es neuzticos tiem kompleksajiem globālo farmācijas firmu pseidohomeopātiskajiem preparātiem, kas sāk pārpildīt parastās, nehomeopātiskās aptiekas un bieži slēpjas zem uzturbagātinātāja izkārtnes. Bet es nemēģinu apgalvot, ka arī šajā jautājumā viss ir balts vai melns.
Ar fitoterapiju ir savādāk. Tā ir ārstniecības metode ar vismaz 10 tūkstošu gadu vēsturi, tā ir medicīnas nozare, kas balstās uz augu vai augu izcelsmes zāļu lietošanu slimību profilaksei un ārstēšanai. Tā ietver dažādu augu, zāļu tēju, ekstraktu un novārījumu izmantošanu, lai veicinātu organisma atveseļošanos un labu pašsajūtu. Fitoterapiju izmanto dažādās veselības jomās, piemēram, gremošanas traucējumu, miega traucējumu, trauksmes mazināšanai, imūnsistēmas stiprināšanai un dažādu slimību simptomu mazināšanai.
Fitoterapija tiek uzskatīta par drošu metodi, ja ir pareizi lietota, bet nepieciešamas zināšanas par augu īpašībām un pareizām devām. Pirms sākt lietot fitoterapijas līdzekļus, ieteicams konsultēties ar speciālistu, īpaši – lietojot augu valsts preparātus kombinācijā ar citiem medikamentiem. Cēsu ārsts Artūrs Tereško ilggadēji ir ieņēmis “guru” pozīciju Latvijas fitoterapijā. Es jau ieteiktu viņa konsultāciju, pirms izvēlēties un sākt lietot ārstniecības tējas, ārstniecības augu kapsulas vai Rīgas Melnajam balzāmam līdzīgus uzlējumus.
