Šosezon vēl viss pa vecam 16
“Laukos jau tā ir ļoti maz darba. Te viss turas uz dažiem uzņēmumiem un zemnieku saimniecībām, kas nodarbina cilvēkus. Vai tiešām kungiem Rīgā grūti saprast, ka, piemēram, visi zemnieki nevar nodrošināt cilvēkus ar darbu cauru gadu. Jaunie brauks projām, viņi vienkārši nevarēs atļauties dzīvot un strādāt laukos. Cilvēki pametīs darbu, jo dzīvot bez ienākumiem trīs mēnešus gadā nav iespējams,” stāsta Tērvetes bānīša kasiere Anita.
Pagaidām vēl spēkā pārejas periods, jaunie noteikumi būs aktuāli no 1. aprīļa, kad jau vairumā nozaru būs sākusies jaunā darba sezona. Tāpēc ar reālām sekām, ko radījušas šīs likuma izmaiņas, sezonas darbu veicējiem varētu nākties saskarties, vien šī gada sezonai noslēdzoties vai pat nākamgad. Arī Anita lēš, ka vienu gadu iekļauties jaunajās normās vēl sanāks. Patlaban kundze pat baidoties spriest, ko iesāks, ja nekas nemainīsies. Ja visi striķi trūks, apsver pat iespēju priekšlaicīgi pensionēties, kas gan būs ļoti neizdevīgs izmisuma solis.
Ja ne uzņēmumā, jānotur vismaz valstī
Sāpīgi pārmaiņas skars arī ceļu būves uzņēmumus. “Šobrīd nevaram pateikt, cik lielu skaitu uzņēmuma darbinieku ietekmēs šie grozījumi likumā, taču jau tagad ir skaidrs, ka vidējā un ilgtermiņā no tā neiegūs ne valsts, ne darbinieki, ne uzņēmums,” norāda SIA “Binders” personāla vadītāja Anda Nemme un uzsver, ka bezdarbnieka pabalsts arī līdz šim neesot bijis veids, kā noturēt darbiniekus uzņēmumā, bet gan iespēja noturēt cilvēkus Latvijā, jo ceļu būves sezonu nekādi nevarot pagarināt tā, lai strādniekus nodarbinātu visa gada garumā. Jau tagad nozarē esot grūtības atrast piemērotas darba rokas, bet šīs likuma izmaiņas vēl vairāk demotivēs iespējamos darba ņēmējus izvēlēties darbu ceļu būvē.
Kritiski izmaiņas likumā vērtē arī biedrība “Zemnieku saeima” (ZSA). “Latvijā ir ļoti daudz sektoru, kas atkarīgi no šeit raksturīgajiem klimatiskajiem apstākļiem, tāpēc izmantot iespēju pēc deviņiem darba mēnešiem trīs mēnešus saņemt bezdarbnieka pabalstu ir tikai normāli, jo lielāko gada daļu taču iemaksas tiek godprātīgi veiktas,” pauž ZSA priekšsēdētājs Juris Lazdiņš. Viņš turpmāk saredz divus iespējamos rīcības scenārijus – vai nu darba devējs notur sezonas darbiniekus un maksā atalgojumu visu gadu arī bezdarba mēnešos, ar lielu risku daļēji aizvirzīties ekonomikas pelēkajā zonā, lai līdzekļus tam rastu uz nodokļu konsolidācijas rēķina, vai arī darba ņēmēji periodā, kad nebūs darba un algas, emigrēs no valsts. “Šīs aspekts, līdzīgi kā izmaiņas attiecībā uz mikrouzņēmumiem, vinjetēm, sociālajām iemaksām, ir tāda kā matu skaldīšana. Tās budžetā varbūt ienesīs nelielas summas, bet jau satracinājušas tautu, turklāt nav skaidrs, kā tas atsauksies uz ekonomiku ilgtermiņā,” domā Lazdiņš.
