
“Nevis palīdz nokārtot dabiskās vajadzības, bet piesprādzē.” Paciente piedzīvo traumatisku pieredzi Vidzemes slimnīcā 0
Cilvēki savās dzīvēs piedzīvo dažādas pieredzes. Diemžēl reizēm tās ir tik sāpīgas, ka atstāj paliekošu traumu. Ar LA.LV redakciju sazinājās sieviete, kura vēlējās padalīties ar savas mammas pieredzi Vidzemes slimnīcā. Lai arī viņa velta labus vārdus slimnīcas uzņemšanas nodaļai un atbildīgajai ārstei, viņas mammai bijis jāpiedzīvo arī kas ļoti nepatīkams, kas atstājis dziļu emocionālu traumu un radījušas bailes no atkārtotas ārstēšanās šajā iestādē.
Turpinājumā sievietes stāsts par mammas pieredzi: “Jau laiciņš pagājis, bet aizmirst nevaru. Vidzemes slimnīca. Mammu aizved ar NMPD mašīnu. Apjukums, nesakarīga runa. Insults neapstiprinās, bet nokļūst Insulta vienībā. Tas labi. Apjukums pāriet.
Pie gultas krēsls, kur nokārtoties. Naktī – svešā vietā – mamma nesaprot, kur nokārtoties. Sauc māsiņu. Atnāk medicīnas personāls un pasaka: “Čurā pamperā!” Un piesprādzē roku un kāju.
Nevis palīdz nokārtot dabiskās vajadzības, bet piesprādzē. Lai guļ piečurātā pamperā, kurš līdz rītam ir piečurāts tā, ka viss palags slapjš.
Tieši tāpat Neiroloģijas nodaļā, kur tiek pārcelta pēc dažām dienām. Tiek piesprādzēta, lai neceļas, nemeklē speciālo krēslu, netraucē personālam gulēt. Briesmīgi. Mamma ir pamatīgi traumēta no šīs pieredzes…”
Kā stāsta pacientes meita, ar sūdzībām uzreiz pēc notikušā viņa nav vērsusies, jo labi apzinās, ka mamma konkrētajā nodaļā var nonākt atkārtoti. “Nevēlējos, ka tas kādā citā epizodē tiktu vērsts pret viņu kā pacienti.”
Tāpat tiek norādīts, ka pacientes meitai slimnīcas personāls apstiprināja, ka fiksācijas epizodes tiešām ir bijušas. Taču viņai netika uzrādīti nekādi akti ar kompetentu personu atzinumu pacientes fiksēšanas nepieciešamībai.
“Vienīgais, ko viņa, pieceļoties no gultas, gribēja – nokārtot dabiskās vajadzības tualetes podā, kas atradās pie gultas, bet tumsā un svešā vietā pati nespēja to atrast un izmantot. Pēc fiksēšanas mamma gulēja savās čurās līdz rītam. Man netika uzrādīti nekādi fiksēšanas akti, kā to paredz likums. Saprotu arī, ka mamma, staigājot varēja nokrist un satraumēt sevi, bet palīdzēt nokārtoties ir personāla pienākums. Kā mamma man teica – māsas palīgs nāca samiegojies, žāvādamies, kā no miega iztraucēts. Vēl tagad šī traumatiskā pieredze mammai nepārtraukti rada bailes no veselības pasliktināšanās un nokļūšanas Vidzemes slimnīcā.”
Sazinājāmies ar Vidzemes slimnīcas pārstāvjiem, lūdzot komentēt konkrēto notikumu no viņu puses.
Vidzemes slimnīcas komentārs: “Iepazīstoties ar publicēto atstāstījumu par mātes pieredzi Slimnīcā, pārbaudot Slimnīcas rīcībā esošo informāciju, secināms, ka saistībā ar šādiem notikumiem neviens no pacientes tuviniekiem nav vērsies Slimnīcā, lai informētu par kādām problēmām vai pārkāpumiem, vēršoties pie Slimnīcas vadības vai Veselības inspekcijā, kā to nosaka Pacientu tiesību likums.
Slimnīca vienmēr reaģē, saņemot informāciju par veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti, attiecīgi gadījumu izmeklē, izvērtē un atbilstoši rīkojas, lai novērstu trūkumus vai nepilnības, ja tādas konstatētas, un nepieļautu tās turpmākajā darbā. Slimnīca nekad nav vērsusies ar nosodījumu pret iesniegumu, sūdzību autoriem.
Slimnīcā liela vērība tiek pievērsta pacientu tiesībām, ārējo un iekšējo normatīvo aktu prasību ievērošanai. Attiecībā uz pacientu piespiedu ierobežošanu, rīkojamies tikai īpašos izņēmuma gadījumos, ievērojot augstākstāvošu institūciju, ieteikto metodiku un indikācijas, pacienta drošībai, stingrā ārsta kontrolē un uzraudzībā. Arī pacientu tuviniekiem tiek piedāvātas iespējas atrasties pie pacienta, uzraudzīt un rūpēties par pacienta drošību, jo pastāv risks pacientu kritieniem.
Slimnīca vienmēr aicina pacientus un viņu tuvinieks par novērotām, konstatētām nepilnībām un trūkumiem, pārkāpumiem vērsties pie Slimnīcas atbildīgajiem speciālistiem, vadības, lai operatīvi risinātu problēmas un novērstu trūkumus, jo novēlotu, nepārbaudāmu un nepierādāmu faktu, atstāstījumu publikācijas presē un sociālos tīklos nevar atrisināt problēmas pēc būtības.”