“Daktere smaida, brīnās un saka, ka mammai nav nekāda audzēja,” Ieva vīlusies “Stradiņu” ārstes attieksmē
0
“Kļūdīties ir cilvēcīgi,” tā vēsta kāds latviešu valodā bieži izmantots teiciens. Jāpiekrīt, taču ar piebildi, ka kļūdas jācenšas arī labot un “nogludināt”. Kā arī – ir jomas un profesijas, kurās kļūdu skaitu jānovērš līdz minimumam.
Turpinot LA.LV dakterstāstu sēriju, šoreiz uzzinājām par kādu meitu, kura piedzīvojusi “ledusaukstu dušu”, saņemot ziņu no mediķiem par savas mammas veselības stāvokli. Vēlāk gan viss izrādījies nedaudz citādi nekā mediķi sākumā pauduši.
Sievietes – sauksim viņu par Ievu – mammai slikti palicis augusta vidū. Viņa aizvesta uz tuvāko slimnīcu, kur izdarīts viss, lai veselības stāvokli stabilizētu, cita starpā veikta magnētiskā rezonanse. Atbilde bijusi jāgaida vairākas dienas, tikmēr mamma no slimnīcas izrakstīta, vienojoties, ka ārsts zvanīs, līdz ko zinās pārbaužu rezultātus.
“Tā arī notika, un daktere paziņoja, ka mammai jādodas uz Stradiņu slimnīcu, lai veiktu procedūru – žultsceļu attīrīšanu no akmentiņiem. Viss esot sarunāts un 7.septembrī vedam mammu uz Stradiņiem. Ierodamies laikus plānveida uzņemšanā, kur jau saņēmu pārmetumu, kas tas par nosūtījumu, ka nekas neesot kārtīgi uzrakstīts. Uz to, protams, atbildēju, ka tika pateikti procedūras burti ERHP, un ģimenes ārstam jāuzraksta bija nosūtījums. Beigās viss kārtībā, vēl tik pajautāju, ka mums vajadzētu ratiņus, lai varētu mammu nogādāt uz nodaļu. Saņēmu strupu atbildi, ja vajag ratus, tur aiz stūra ir. Ratus atradām un veiksmīgi nonākam Gastroenteroloģijas nodaļā. Mamma ir iekārtota svētdien, un pirmdien 8.septembrī paredzēta procedūra,” Ieva detalizēti atceras notikušo.
Likumsakarīgi, ka pirmdienas rītā bijis satraukums, kā viss noritēs, tāpēc ap plkst.11.00 Ieva zvanījusi uz slimnīcu, kur saņēmusi atbildi, ka vēl jāpagaida. Nākamo zvanu veikusi ap plkst.14.00.
Iekšējais nemiers tikai pieaudzis, tāpēc nācis krietni trenēt savu pacietību. Beidzot mamma pati pēc procedūras piezvanījusi, taču bijusi vāja un spējusi vien pateikt, ka procedūra nav izdevusies. Sīkāk nespējusi paskaidrot.
Vēlreiz zvanot uz slimnīcu, māsiņa pasaukusi pie telefona dakteri, kura pastāstīs vairāk par situāciju:
“Sākam sarunu, un daktere saka, ka procedūru nevarēja veikt, kaut kas traucēja nokļūt līdz galam. Un tad sākās mans murgs, jo daktere paziņoja, ka mammai ir aknās audzējs, un ka tur vairāk neko nevarot darīt, jo tas varot strauji progresēt jebkurā laikā, bet piektdien par to lemšot konsīlijs, kur pacientei nav jābūt klāt.
Noprasa, vai mamma dzīvo ar mani, uz ko atbildēju, jā, un ka pati esmu ratiņkrēslā. Tad bija runa, ka varētu braukt brigāde, lai veiktu mājas aprūpi (to jau vairs dzirdēju tikai pa miglu, jo to bija grūti aptvert, ka mammai ir audzējs, kaut gan redzēju magnētiskās rezonanses atbildi, tur nekas tāds nebija minēts).”
Šī saruna, maigi izsakoties, Ievu pilnībā izsitusi no sliedēm. Tā beigusies ar vienošanos sazvanīties 9.septembrī, kad ārste varēšot precīzāk pateikt, vai mammu laidīs mājās.
Ievu pārņēmusi neziņa un satraukums, naktī nav spējusi aizmigt, jo domas malušās pa galvu, bet nākamajā rītā taču jāiet uz darbu. Nākamajā rītā Ieva saņēmusi visus spēkus un posusies uz darbu, kad piezvanījusi mamma un paziņojusi, ka viņu laiž mājās.
Tas tikai vairojis apjukumu, tāpēc Ieva zvanījusi uz nodaļu, lai saprastu, kas ir mainījies. Daktere apstiprinājusi, ka mamma tiks laista mājās jau tajā pašā dienā. Lai braucot pakaļ, tad arī pastāstīšot visu sīkāk. Protams, nekavējoties devušies ceļā pie mammas.
“Ierodamies nodaļā, un reģistratūrā jautāju pēc dakteres. Man saka, ka pašreiz tiek gatavots izraksts, un tad daktere visu izstāstīs. Protams, esmu noskaņojusies dzirdēt ne to labāko. Nāk daktere ar izrakstu, un nodaļā pie māsu posteņa visu stāsta par aizkuņģa dziedzera iekaisumu, žults ceļiem un akmentiņiem, bet neko par audzēju. Tad izskan man jautājums: “Bet, dakter, kā ar audzēju aknās un konsīliju?”
Uz ko viņa brīnās un saka, ka mammai nav nekāda audzēja. Jūs nespējat iedomāties, kas manī tad notika, es trīcēju pie visām miesām, man trūka vārdu ko teikt! Viņa atkārto vēlreiz, ka nav audzēja un smaida,
bet tad teicu, ka iepriekšējā dienā jūs man pa telefonu paziņojāt par audzēju un konsīliju. Blakus dakterei bija vēl viena mediķe, un tā saka, ka laikam esot sajaukušas ar citu pacienti,” atceras Ieva.
Viņa ir nepatīkami pārsteigta par slimnīcu, kurā ārsti var atļauties tik ļoti satraukt pacientus, paziņojot nepareizu diagnozi. Vai tiešām šādu informāciju nepārbauda divreiz?
“Man vēl radinieki zvanīja un jautāja, kā iet mammai, neko neslēpu un teicu kā ir. Un šodien man visiem jāzvana un jāsaka, ka tā bija viltus trauksme, jo, redziet, daktere sajauca pacientes. Diemžēl man tā vieglāk nepaliek, jo manī ir tāds izvirdums, jo atceroties to negulēto nakti, kad ausīs skan vārdi – AUDZĒJS AKNĀS…”
Brīdī, kad Ieva dalījās ar savu stāstu, viņa nebija no mediķiem saņēmusi pat atvainošanos par sagādāto pārdzīvojumu. Vēlāk, kad iesaistījos un nosūtīju jautājumus par notikušo slimnīcai, saņēmu no Ievas ziņu, ka viņai no slimnīcas piezvanījuši un atvainojušies. Protams, iespējams, tā vienkārši ir sakritība, ka atvainošanās tika saņemta tieši pēc LA.LV intereses.
Slimnīcas pārstāvji savu komentāru līdz publikācijas sagatavošanas brīdim diemžēl nav snieguši, taču īsu komentāru par šo pašu notikumu portālam 1188.lv sniegusi slimnīcas pārstāve Signe Maldere, kura norādījusi: “Ārstam būtu jāatvainojas par radušos situāciju un jāizskaidro notikušais.”
Slimnīca gan uzsver, ka gadījums oficiāli netiek analizēts, jo nav iesniegta sūdzība.
Ieva vēl domā, vai šādu iesniegumu gatavot, jo kreņķu jau tāpat ar visu pārdzīvoto ir gana. Tagad ir svarīgāk domāt par mammas veselību.
Varbūt arī Tev ir kāds stāsts, ar ko esi ar mieru padalīties ar mani un portāla lasītājiem? Raksti uz [email protected]!
