Ilustratīvs foto.

NMPD mediķi izsaukumos bieži saskaras ar agresiju – apsaukāti, grūstīti un iedunkāti ārsti, smagi sadurts šoferis.. 43

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) mediķi bieži saskaras ar fizisku vai vārdos paustu agresiju no pacientu un izsaukumā iesaistīto puses, aģentūra LETA noskaidroja NMPD.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Auns – Minhene, Lauva – Parīze: kuru Eiropas pilsētu vajadzētu apmeklēt tavai zodiaka zīmei 12
Krievijas Federācijā beidzas padomju tehnikas krājumi. Putinam ir kāds neticams plāns 133
Kokteilis
FOTO. Daži no viņiem pat neprecēti! Šī gada 10 iekārojamākie Latvijas vīrieši MI skatījumā 52
Lasīt citas ziņas

Pēc dienesta sniegtās informācijas, 11.maijā kāds agresīvi noskaņots pacients, iespējams, saslimšanas dēļ uzbruka NMPD brigādei – abiem ārsta palīgiem un operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa vadītājam. Lai arī darbinieki šajā gadījumā guva vieglas traumas, dežūru turpināt viņi nevarēja un bija nepieciešams nogādāt slimnīcā. Notikušā apstākļus šobrīd skaidro policija.

NMPD galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste Arita Freimane skaidroja, ka NMPD specifika ir darbs paaugstināta riska apstākļos, piemēram, brigāde var ciest satiksmes negadījumā, steidzoties uz izsaukumu, brigādei palīdzība jāsniedz pacientiem avārijas vietās, pamestās celtnēs, meža vidū vētras laikā cietušajiem un citās situācijās, kas var apdraudēt arī pašu mediķu drošību, skaidroja Freimane.

CITI ŠOBRĪD LASA

Darba vides risks ir arī pacientu vai izsaukuma vietā esošo cilvēku agresīva uzvedība. Freimane atzina, ka rupjības un vārdos izteikti draudi ir ikdiena gan NMPD brigādēm izsaukumos, gan ārkārtas tālruņa 113 dispečeriem, uzklausot saņemtos zvanus. Taču izsaukumu vietās agresija mēdz būt arī fiziska rīcība. Lai arī lielākoties šādos gadījumos brigādēm izdodas novērst tālāku konfliktu un traumas netiek gūtas, tomē

r bieži agresija izpaužas mediķus pagrūstot, iedunkājot, vai ar dūrēm dauzot pa operatīvās automašīnas logiem, kamēr tajā tiek sniegta palīdzība pacientiem.

Dienesta mediķi ir piedzīvojuši arī situācijas, kad izsaukuma laikā tiek draudēts ar virtuves nazi vai ierocim līdzīgu priekšmetu. Freimane informēja, ka katru gadu tiek reģistrēti arī vairāki gadījumi, kad NMPD brigāžu darbinieki uzbrukuma dēļ gūst smagas traumas, kam seko ilgstoša ārstēšanās. Viens no pēdējiem smagākajiem notikumiem dienestā esot bijis pērn rudenī, kad izsaukuma laikā tālu no apdzīvotas vietas tika smagi sadurts operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa vadītājs.

Freimane uzsvēra, ka tas ir mīts, ka uzbrukumi vārdos vai fiziski notiek tikai kādu apreibinošo vielu ietekmē. Dažkārt agresijas fons ir pacientu vai tuvinieku ikdienā uzkrātais stress, dusmas, neapmierinātība, pārslodze un citi līdzīga rakstura faktori. Vienlaikus viņa uzsvēra, ka

NMPD brigāžu darba vide un apstākļi patiešām ir ļoti sarežģīti – jo īpaši tāpēc, ka mediķi nekad nevar zināt, kas viņus sagaida izsaukuma vietā.

Darbu dienestā lielākoties izvēlas cilvēki ar augstu misijas apziņu un vēlmi palīdzēt citiem, saprotot arī sava darba riskus. Tajā pašā laikā šāda rakstura notikumi, kad dienesta darbinieki saskaras ar fizisku vai emocionālu vardarbību, var ietekmēt psihoemocionālo stāvokli – var pieaugt bailes, nedrošība.

Lai arī NMPD nodrošina psiholoģisko atbalstu un palīdzību, mēdz būt situācijas, kad darbinieks pēc kāda nopietnāka incidenta izsaukumā pārtrauc darbu dienestā un izvēlas strādāt mierīgākos apstākļos ģimenes ārsta praksē vai stacionārā.

Papildu psiholoģiskajam atbalstam dienestā ir ieviesti vairāki drošības pasākumi, piemēram, SOS poga brigādes ātrai saziņai ar NMPD Operatīvās vadības centru tieša apdraudējuma gadījumā, videonovērošanas kameras brigāžu auto.

Ar mērķi uzlabot brigāžu drošību un aizsardzību, dienests šobrīd strādā pie jauniem vēl papildu ieviešamiem pasākumiem – tiek plānotas personāla apmācības pašaizsardzībā un apzinātas iespējas uzlabot formastērpu specifiski uzbrukumu gadījumiem.

Tāpat NMPD ir izstrādājis un iesniedzis Veselības ministrijā lēmumu pieņemšanai priekšlikumus normatīvo aktu izmaiņām, lai dienesta brigāžu personāls varētu lietot pašaizsardzības līdzekļus apdraudējuma gadījumā, kā arī priekšlikumus par nepieciešamo finansējumu ķermeņa kameru ieviešanai brigādēs.

Freimane skaidroja, ka šādu papildus drošības līdzekļu ieviešanas mērķis būtu atturēt izsaukuma vietā esošos cilvēkus no iespējamas agresijas, operatīvāk reaģēt apdraudējuma brīdī, ja brigāde atrodas ārpus NMPD transportlīdzekļa, savukārt jau notikušu uzbrukumu gadījumos – tas palīdzētu izmeklēšanas vajadzībām.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.