Latvijā
Rīga

No “Rīgas namu pārvaldnieka” valdes atlaists Saulītis un Skrastiņa0


Ernests Saulītis
Ernests Saulītis
Foto: Zane Bitere/LETA

Papildināta plkst.16.30

No pašvaldības SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) vadības atbrīvots valdes pagaidu vadītājs Ernests Saulītis un valdes locekle Una Skrastiņa, vienlaikus nolemjot, ka turpmāk valdi veidos trīs, nevis pieci locekļi, noskaidroja aģentūra LETA.

Saulītis par uzņēmuma pagaidu vadītāju tika iecelts pērn novembrī, pēc tam, kad bijušais mērs Oļegs Burovs (GKR) atlaida uzņēmuma valdi.

Savukārt Rīgas domes Plānošanas, iepirkumu un kontroles nodaļas vadītāja Skrastiņa kā pagaidu valdes locekle tajā strādāja kopš šī gada februāra.

Aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija gan liecina, ka Saulītis pats bija uzrakstījis atlūgumu un darba tiesiskās attiecības plānoja pārtraukt nākamnedēļ.

Valdē ieceļ VARAM pārstāvi

Uzņēmuma kapitāldaļu turētājas Ivetas Zalpēteres pārstāvis Guntis Kārkliņš aģentūrai LETA norādīja, ka šodien RNP valdes locekļi sniedza papildu informāciju par ārējā neatkarīgā auditora ziņojumā konstatēto.

“Dalībnieku sapulce, ņemot vērā auditora ieteikumus, samazināja valdes locekļu skaitu līdz trim. Darbu valdē neturpinās Saulītis un Skrastiņa, bet uzsāks Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece administratīvajos jautājumos Elita Turka,” informēja domē.

Valdē darbu turpinās pagaidu locekļi Elmārs Martinsons un Irīna Miķelsone.

Taujāts, kādēļ Martinsons un Miķelsone darbu var turpināt, Kārkliņš skaidroja, ka tika vērtēta katra valdes locekļa atbildības joma un tajā paveiktais, un rezultātā konstatēts, ka

tieši Saulītis un Skrastiņa savu darbu nav veikuši pietiekami kvalitatīvi.

Pagaidu valde turpinās darbu līdz tiks pabeigts valdes locekļu amatu kandidātu atlases nominācijas process, kas tiks sākts nekavējoties, solīja domē.

Pamatojot abu amatpersonu atlaišanu, kapitāldaļu turētāja gan daļēji atsaucas uz tādiem auditā konstatētajiem trūkumiem, kuru īstenošanas laikā nedz Saulītis, nedz Skrastiņa uzņēmumā nav strādājuši.

Slikti saimniekojot

Piemēram, no abiem valdes locekļiem netika gūts skaidrojums, kā varēja izveidoties situācija, ka ilggadējam siltumsistēmu pakalpojumu sniedzējam AS “Rīgas siltums”, kas piedalījās konkursā un bija ieinteresēts pakalpojumu sniegšanu turpināt, izbeidzot sadarbību ar RNP, siltummezglu tehniskais stāvoklis bija tik katastrofāls, ka nācās remonta darbus veikt avārijas režīmā, norādīja domē.

Proti, neesot skaidrs, vai avārijas remontdarbi bija pamatoti un iztērētie līdzekļi nav radījuši uzņēmumam un iedzīvotājiem papildu izdevumus. Auditā konstatēts, ka kopējie izdevumi siltumapgādes sistēmas uzturēšanas darbiem laika posmā no 2017. līdz 2019.gadam ir pieauguši gandrīz četras reizes – no 1,1 miljona eiro 2017.gadā līdz četriem miljoniem eiro 2019.gadā.

Dažādi veiktie avārijas remontdarbi kopumā 2019.gadā ir samazinājuši māju uzkrājumus par sešiem miljoniem eiro.

Vienlaikus Zalpētere dalībnieku sapulcē uzsvērusi, ka gan audita pirmā posma rezultāti, kas saņemti jau martā, gan audita procesā iegūtā informācija bija pietiekams pamats, lai arī pagaidu vadība, kurā strādāja Saulītis un Skrastiņa, operatīvi to izvērtētu un attiecīgi rīkotos.

Kavē maksājumus un krāj procentus

Piemēram, auditori ziņojumā bija vērsuši uzmanību, ka no 2019.gada vidus “Rīgas siltums” piemēro RNP soda naudu par kavētiem maksājumiem. Noslēgtie līgumi ar “Rīgas siltumu” un iedzīvotājiem, ņemot vērā norēķinu termiņus, jau sākotnēji radīja situāciju, ka tiks aprēķināti kavējuma procenti, kas būs jāapmaksā iedzīvotājiem.

Kopējais kavējuma naudas apmērs no 42 000 eiro 2019.gada jūnijā ir pieaudzis līdz 1,6 miljoniem eiro 2020.gada februārī.

Saskaņā ar auditoru aprēķiniem kavējuma naudas apmērs līdz gada beigām varētu sasniegt piecus miljonus eiro. No saņemtās informācijas netika gūta pārliecība, ka RNP ir veiktas visas iespējamās darbības, lai šo situāciju atrisinātu.

Kārkliņš sacīja, ka attiecībā uz auditoru ziņojumā konstatēto iepriekšējā dalībnieku sapulcē no uzņēmuma vadības saņemtajiem skaidrojumiem netika gūta pārliecība, ka uzņēmumā ir veiktas visas iespējamās darbības, lai novērstu ziņojumā konstatētos trūkumus un veikts izvērtējums, vai uzņēmumam nav nodarīti zaudējumi, un kāda ir iespējamā amatpersonu atbildība.

Tāpēc valdei tika pieprasīta papildu informācija un, balstoties uz saņemto papildu informāciju, dalībnieku sapulcē tika nolemts uzsākt revīziju un veikt saņemtās informācijas pārbaudi, viņš skaidroja.

Pēc viņa teiktā, būtiski pārkāpumi un labai pārvaldībai neatbilstoša prakse tika konstatēti attiecībā uz atsevišķu pakalpojumu iepirkumu un līgumu izpildi, piemēram, attiecībā uz siltumsistēmu tehniskās apkopes iepirkumu pastāvot pamatotas bažas, ka pakalpojumu sniedzējs PS “Siltumserviss Rīga” nav izpildījis līgumā paredzēto, kā rezultātā nav aprēķināts un iekasēts līgumsods.

“Auditā konstatētā iepirkuma struktūra rada pamatotas aizdomas, ka iepirkums jau sākotnēji tika organizēts viena pretendenta interesēs, jo iepirkumā uzvarējušais uzņēmums konkursa piedāvājumu vērtējumā saņēma maksimālu punktu skaitu par pakalpojumiem, kas pēc auditoru konstatētā noteiktajos termiņos netika sniegti. Dalībnieku sapulcē netika saņemts skaidrojums, kāpēc šī situācija nav tikusi fiksēta un sekojusi attiecīga rīcība,” skaidroja Kārkliņš.

Uzziņa:

Saistītie raksti

“Rīgas namu pārvaldnieks” tika izveidots 2010.gadā un pilnībā pieder Rīgas domei. Uzņēmumu izveidoja, apvienojot 15 pašvaldības namu pārvaldīšanas kapitālsabiedrības. Tas apsaimnieko 4200 ēkas, kurās pakalpojumus saņem gandrīz 170 000 klientu.

2018.gadā uzņēmums strādājis ar 59,05 miljonu eiro apgrozījumu un 1,09 miljonu eiro peļņu, liecina “Firmas.lv” dati. Finanšu dati par 2019.gadu pagaidām vēl nav pieejami.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.