Rubens Vardanjans
Rubens Vardanjans
Ekrānšāviņš no X

Nobela Miera prēmijai nominēts pret Ukrainu vērstās agresijas līdzdalībnieks 35

Ukrainas politologs, Analīzes un stratēģijas centra vadītājs Igors Čalenko (Kijeva)

Reklāma
Reklāma
RAKSTA REDAKTORS
“Daži jūtas kā no ķēdes norāvušies, citi otru reizi uz tā paša grābekļa neuzkāps. Es… nekad nevēlos tur atgriezties” – Līnas stāsts par tikšanu prom no krīzes centra 14
Skolas direktora viedoklis par skolotāju apdāvināšanu mācību gada noslēgumā: “Sabiedrība ir morāli slima ar šīm dāvanām un pateicībām”
Kokteilis
VIDEO. Iemīļotais aktieris Andris Keišs benzīntankā piedzīvojis smieklīgu “tikšanos” pats ar savu balsi 8
Lasīt citas ziņas

Kamēr Ukrainas armija ar ES, Apvienotās Karalistes un ASV atbalstu gatavojas atvairīt kārtējo Krievijas karaspēka uzbrukumu, Putinam tuvu stāvošais Rubens Vardanjans, kuru Kijeva pasludinājusi par “līdzdalībnieku Krievijas valsts varas veiktajos noziegumos pret Ukrainu”, nominēts Nobela Miera prēmijai par “miera iniciatīvu veicināšanu”.

Zīmīgi, ka pirmie par viņa kandidatūras izvirzīšanu prēmijai vēstīja “informācijas aģentūra” Sputnik – viens no galvenajiem Kremļa propagandas ruporiem ārpus Krievijas – un Krievijas mediju holdings RBK. Pēdējais pieder magnātam Grigorijam Berjozkinam, kurš ir iekļauts ES, Apvienotās Karalistes, Kanādas un Austrālijas sankciju sarakstos kā Krievijas Federācijas prezidenta “rokaspuisis”, kurš “tieši veicinājis Vladimira Putina bezjēdzīgo karu Ukrainā un ir atbildīgs par Ukrainas tautas sāpēm un ciešanām”.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pats Vardanjans ir pazīstams kā Krievijas uzņēmuma “Troika Dialog” vadītājs. Saskaņā ar starptautiskā konsorcija OCCRP veikto izmeklēšanu caur šo uzņēmumu slepeni pārskaitīta nauda tuviem Putina draugiem. Laikā no 2006. līdz 2013. gadam caur Vardanjana ārzonas tīkliem izgājis vairāk nekā 4,6 miljardi ASV dolāru. 2020. gadā Krievijas opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs, kuru nesen nogalināja Kremļa režīms, apsūdzēja Vardanjanu kukuļošanā aptuveni 50 miljonu ASV dolāru apmērā.

2019. gadā 22 EP deputāti aicināja ES noteikt sankcijas pret viņu. 2022. gadā Vardanjans līdz ar citām Putinam tuvu stāvošām personām tika iekļauts jauno ASV sankciju projektā.

2023. gada jūnijā pēc Ukrainas Drošības dienesta (SBU) iniciatīvas viņš tika iekļauts Ukrainas datubāzē, kurā apkopoti Krievijas agresijas līdzdalībnieki, kā “Miera nesējs” ar aprakstu: “Krievijas fašistisko okupantu un teroristu līdzdalībnieks. Krievijas valsts varas veikto noziegumu pret Ukrainu un tās pilsoņiem līdzdalībnieks… nekavējoties jāaiztur un jānodod Ukrainas vai NATO valstu tiesībsargājošām iestādēm”. SBU arī apsūdzēja Vardanjanu “Krievijas agresijas finansēšanā postpadomju teritorijās”.

Divus mēnešus vēlāk bijušais Armēnijas anklāva Kalnu Karabahā Drošības padomes vadītājs Samvels Babajans paziņoja Armēnijas sabiedriskajai televīzijai, ka 2022.-2023. gadā Vardanjans Dienvidkaukāzā pildījis Krievijas aģenta funkcijas.

Par Vardanjana saikni ar Kremli 2023. gadā ziņoja arī pasaules vadošie mediji.

“… Nav ne mazāko šaubu par to, ka Vardanjans ir Kremļa cilvēks, ko Ukrainas valdība ir atzinusi, nosakot sankcijas pret viņu”, ziņoja izdevums “Politico“.

Saskaņā ar žurnāla “Forbes” ziņoto “Maskava ir devusi Vardanjanam savu svētību…”.

Reklāma
Reklāma

ASV iknedēļas laikraksta “Newsweek” Rumānijas izdevums ziņoja, ka “kamēr ES un ASV cīnās par mieru Kaukāzā un cenšas panākt miermīlīgu risinājumu starp Armēniju un Azerbaidžānu par Kalnu Karabahu, Krievijas miljardieris Rubens Vardanjans, kurš pārstāv Kremļa intereses, aicina tautu ņemt rokās ieročus.”

Ne mazāk skandalozs ir vēstījums, ko izplata laikraksts “The Washington Times“, par Vardanjana saikni ar ajatollas režīmu, jo īpaši ņemot vērā Irānas publiski izteiktos draudus ASV, Apvienotajai Karalistei, Francijai un Vācijai saistībā ar atbalstu Izraēlai pēc Irānas uzbrukuma 13. aprīlī.

Turklāt laikraksts “The Washington Times” secina, ka “Vardanjans – viens no Krievijas bagātākajiem cilvēkiem – ir Putinam tuvu stāvoša persona”.

Tādējādi tādas personas nominēšana Nobela Miera prēmijai, kas ir cieši saistīta ar diviem diktatoru režīmiem, kuri īsteno agresīvu militāro politiku, ir ne tikai sašutumu raisoša, bet arī zaimojoša.

Turklāt Nobela komiteja, kas pieņēma Vardanjana kandidatūru, vēl nesen ieņēma pilnīgi pretēju nostāju. 2022. gadā šī komiteja, paužot simbolisku atbalstu Kijevai, neuzaicināja Krievijas un Baltkrievijas vēstniekus uz apbalvošanas ceremoniju Stokholmā.

Turklāt gadu vēlāk ielūgumi uz Miera prēmijas pasniegšanas ceremoniju no sākuma tika nosūtīti Krievijas, Baltkrievijas un Irānas vēstniekiem, taču plašas sabiedrības kritikas dēļ pēc tam tika atsaukti.

Nobela komitejas nostāju visprecīzāk atspoguļo 2023. gada septembrī izdotā preses relīze: “Ir svarīgi un pareizi pēc iespējas plašāk izplatīt vērtības un vēstījumus, par kuriem iestājas Nobela prēmija. Piemēram, ar pagājušā gada skaidro politisko vēstījumu, piešķirot Miera prēmiju… ukraiņiem, kuri veic Krievijas kara noziegumu dokumentēšanu.” Tādējādi ar Maskavu un Teherānu cieši saistītā Vardanjana nominācija ir pretrunā ar pašas Nobela komitejas nostāju.

Izmantojot šīs komitejas starptautisko autoritāti, Kremļa propagandisti cer “atmazgāt” Vardanjana tēlu Rietumu acīs. Ja viņš tomēr saņems vienu no pasaulē prestižākajiem apbalvojumiem, tad Maskava arī turpmāk varēs viņu izmantot savās intrigās Dienvidkaukāzā zem “miera nesēja” oreola. Galu galā pagājušā gada sākumā Kremlis uzskatīja Vardanjanu par reālu kandidātu Armēnijas premjerministra amatam gadījumā, ja rietumnieciski noskaņotais Nikols Pašinjans tiktu gāzts. Par to gandrīz atklāti izteicās bijušais Armēnijas aizsardzības ministrs un bijušais ministra vietnieks, turpretim republikas sabiedriskā televīzija pat iekļāva Vardanjanu “melnajā sarakstā” saistībā ar uzbrukumiem valdības vadītājam.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.