Nopirka ķēdīti, kas pēc 7 mēnešiem jau izskatījās “noplakusi”: Elza brīdina citus par rotas lietu veikalu, kas klaji ignorē pat PTAC lēmumus 4
Skaistu rotu iegāde iepriecina teju jebkuru sievieti. Patiesībā tas pat nav atkarīgs no dzimuma, jo mums visiem patīk skaisti aksesuāri. Lai tie kalpotu gadiem, dodamies uz veikaliem, kuros attiecīgi atstājam arī daudz lielāku naudas summu. Taču, kā izrādās, tas ne vienmēr nodrošina labu kvalitāti.
Elzai gadījies sastapties ar ļoti nepatīkamu pieredzi, un viņa ar to padalījusies sociālo mediju platformā “Threads”, lai brīdinātu arī citus.
Elza sīki un smalki izklāsta notikušo: “Gribu padalīties ar savu pieredzi ar “Jahonts”, lai citi zina, ar ko var nākties saskarties. Iegādājos dēlam ādas ķēdīti. Pagāja tikai 7 mēneši, un tā jau bija pilnībā nolietojusies – izskatījās pilnībā noplakusi.
Sazinājos ar veikalu, aizvedu preci uz ekspertīzi. Protams, viņu pašu eksperts secināja, ka ķēdīte “lietota nepareizi”, tātad paši vainīgi.
Ar to es nesamierinājos un vērsos Patērētāju tiesību aizsardzības centrā.
PTAC komisija izvērtēja situāciju un atzina manu prasību par pamatotu. Tika pieņemts lēmums, ka uzņēmumam jāatmaksā nauda (summa nav liela – nedaudz pārsniedz 100 eiro).
Un te sākas interesantākais. Uzņēmums vienkārši izvēlējās šo lēmumu ignorēt. Neatmaksāja naudu noteiktajā laikā, jo “nepiekrīt”, lai gan PTAC lēmums nav pārsūdzams.
Rezultātā uzņēmums nonācis PTAC melnajā sarakstā kā negodīgs komersants.
Man šis stāsts nav tikai par ķēdīti. Tas ir par attieksmi. Par to, ka uzņēmums jūtas tik pārāks, ka nav gatavs atzīt kļūdas un ievērot pat institūcijas lēmumu.
Padomājiet divreiz, kur atstājat savu naudu. Un, ja tu nopērc rotas lietu par 1000 eiro un pēc mēneša tev kaut kas saplīst, attieksme būs tāda pati!”
Santa komentāru sadaļā atzīst, ka viņu fascinē fakts, ka juvelierizstrādājumus vispār ir iespējams nēsāt nepareizi: “Cepums jums par drosmi. Par sevi ir jācīnās, un tos riebīgos uzņēmumus, kas atbalsta šādu negodīgu praksi, ir jāceļ melnā saraksta gaismā. Tieši biju noskatījusi gredzenu.”
Arī Antra uzslavē Elzas apņēmību: “Labi, ka cīnījāties. Dažām firmām ar “vārdu” reizēm šķiet, ka ir neaizskaramas. Daudzus gadus atpakaļ visiem zināmā “Timberland” veikalā nopirkām puikam sandales.
Pēc trim mēnešiem tās izjuka – tā, ka pa slāņiem sadalījās. Viņu ekspertīzē paziņoja, ka nepareizi valkājām un šie apavi nav paredzēti staigāšanai pa āru.”
Arī Zaigai bijusi nepatīkama pieredze: “Šajā veikalā vairs nekad dzīvē neko neiegādātos. Divi gredzeni – abiem akmeņi izkrita pēc nedēļas lietošanas. Veikalam atbildība nulle, attieksme tāda, it kā es pati būtu to gredzenu salauzusi, un, protams, rezultātā jāizvēlas – sabojāt nervus vai atmest ar roku, jo ekspertīze secina – “klients vainīgs”.”
Patērētāju tiesību aizsardzības likumā teikts, ka vienlaikus ar preces vai pakalpojuma iegādi patērētājs iegūst tiesības divu gadu laikā no pirkuma dienas pieteikt pārdevējam pretenzijas par neatbilstību līguma noteikumiem.
Šīs tiesības patērētājs iegūst pat tad, ja pārdevējs par to neinformē vai norāda, ka patērētājam šādas tiesības ir uz laiku, kas mazāks par diviem gadiem.
Likums nosaka, ka: “Garantija ir ražotāja vai pārdevēja bezmaksas apsolījums atmaksāt patērētājam par preci samaksāto naudas summu, apmainīt preci pret atbilstošu preci, bez atlīdzības novērst preces neatbilstību vai veikt citas darbības, ja prece neatbilst garantijā vai reklāmā sniegtajam raksturojumam.”
Garantiju nevar pieprasīt – tā ir pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja brīvprātīgs apsolījums, tādēļ vienai un tai pašai precei dažādos veikalos var būt atšķirīgi garantijas nosacījumi.
Patērētājam ir tiesības pieprasīt, lai pārdevējs dod iespēju iepazīties ar preces garantijas dokumentu pirms tās iegādes.
