Okeāns gatavs “termiskajai atraugai”? Tas nebūs nekas patīkams un ilgs gadsimtu 0
Kad cilvēki beidzot spēs pietiekami samazināt emisijas un globālā temperatūra sāks kristies, Antarktīdas Dienvidu okeāns* varētu pēkšņi “atraugāties”, tā izdodot visu tajā uzkrāto siltumu – un tas turpinātos vismaz 100 gadu.
Kopš rūpnieciskās revolūcijas sākuma cilvēki ir kārtīgi “sasildījuši” atmosfēru, un vairāk nekā 90% visa šī siltuma ir uzsūcies okeānos. Dienvidu okeāns viens pats ir paņēmis aptuveni 80% no visa okeānu absorbētā siltuma – un arī ceturto daļu no mūsu CO2 emisijām.
Kā raksta vietnē Live Science, šis siltums nevar palikt tur mūžīgi, un kādu dienu tas atgriezīsies atmosfērā. Jaunā modelēšana rāda, ka šī siltuma “atrauga” – zinātnieki to tiešām tā sauca – varētu būt pēkšņa un spēcīga.
Scenārijā, kurā cilvēce visbeidzot samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas, nonāk līdz “negatīvām neto emisijām” (izmantojot tehnoloģijas, kas izvelk CO2 no gaisa) un globālā temperatūra sāk kristies, Dienvidu okeāns pēkšņi varētu izlaist uzkrāto siltumu. Tas izraisītu sasilšanas ātrumu, kas līdzīgs tam, ko mēs paši šobrīd radām ar emisijām. Un šī “termiskā atraugāšanās” turpinātos vismaz gadsimtu.
Nākamās paaudzes neko daudz nevarētu darīt, jo sasilšanu veicinātu jau sen uzkrātais siltums. Tas ir vēl viens spēcīgs arguments, kāpēc emisijas jāsamazina pēc iespējas ātrāk un radikālāk.
Tomēr šī pēkšņā “atrauga” nav 100% paredzama lieta – tā šobrīd ir tikai modeļa prognoze. Bet tas parāda, cik sarežģīta un pilna pārsteigumiem ir Zemes klimata sistēma, kad mēs to turpinām ietekmēt gan sasildot, gan atdzesējot.
Dienvidu okeāns ir īpaši efektīvs siltuma uzkrājējs. Daļa siltuma nāk no straumēm, kas atnes relatīvi siltus ūdeņus uz dienvidiem, liela loma tur ir arī apvelingam – kad auksts dziļūdens paceļas virspusē un sasilst. Turklāt debesis virs Dienvidu okeāna atstaro saules gaismu nedaudz mazāk nekā citur pasaulē, jo atmosfēra tur ir tīrāka.
Pētījumā modelēts scenārijs, ka atmosfēra, zeme un okeāni veiksmīgi sāk atdzist. Bet Dienvidu okeānā notiek paralēli kas cits. Virsma kļūst aukstāka un sāļāka – ūdens sasalst, tas izspiež sāli, kas padara virsmas slāni smagāku, taču vienlaikus dziļāk ir siltie ūdeņi.
Kādā brīdī ūdens stabs kļūst nestabils, un tad notiek dziļās konvekcijas notikums, tā zinātniekus citē Live Science. Citiem vārdiem – atrauga. Tas ir tikai viens no veidiem, kā Zemes sarežģītās sistēmas var reaģēt uz emisiju kāpumiem un kritumiem nākamajos gadsimtos.
* Dienvidu okeāns (zināms arī kā – Dienvidu polārais okeāns un Antarktīdas okeāns) ir okeāns, kas apņem Antarktīdu.Ceturtais lielākais okeāns pasaulē. Dienvidu okeānu Starptautiskā hidrogrāfijas organizācija oficiāli izdalīja tikai 2000. gadā, kaut gan jūrnieki šādu terminu lieto jau sen.
