Jūrmalas aizsardzības biedrība apstrīdējusi Ukrainas pilsoņiem izdoto būvatļauju uzbūvēt šo atpūtas namu Mellužos, Kāpu ielā, Rīgas līča kāpu aizsargjoslā, kur kāpās tika izcirsta priežu mežaudze.
Jūrmalas aizsardzības biedrība apstrīdējusi Ukrainas pilsoņiem izdoto būvatļauju uzbūvēt šo atpūtas namu Mellužos, Kāpu ielā, Rīgas līča kāpu aizsargjoslā, kur kāpās tika izcirsta priežu mežaudze.
Foto – Valdis Semjonovs

  3

Apbūve atbilst noteikumiem

Jūrmalas pašvaldībā skaidro, ka Mellužos, Kāpu ielā 25, apbūve atļauta atbilstoši Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes izdotajiem tehniskajiem noteikumiem. Savukārt Dzintaros, Turaidas ielā 73c un 73d, zemes īpašniekiem izsniegtas būvatļaujas atbilstoši spēkā esošajam detālplānojumam.

Reklāma
Reklāma
Kāpēc ar gadiem pieaug svars? Kaloriju skaitīšana nepalīdzēs, lūk, kas tev jādara
RAKSTA REDAKTORS
“Kad sāku rādīt slaidus par Ukrainu, redzēju, ka vairāki skolēni novērsa skatienu…” Pieredzes stāsts par krievvalodīgajiem jauniešiem 7
“To bezjēdzīgo brīvdienu 1. maijā sen bija laiks izbeigt.” Sociālo tīklu lietotāju viedokļi par 1.maiju kā oficiālu brīvdienu
Lasīt citas ziņas

Lielupē, 36. līnijā, izvietotajai sezonas kafejnīcai nojaukšanas termiņš esot 2018. gada 31. maijs. Tiesa, šķiet aizdomīgi, vai ēku kāds nojauks pirms jaunās vasaras sezonas sākuma. Visticamāk, kārtējo reizi tiks pagarināts ēkas nojaukšanas termiņš, kā jau tas esot noticis līdz šim.

Jūrmalas pašvaldībā trīs gadu laikā pilsētā atklāti 420 būvniecības pārkāpumi – galvenokārt patvaļīga savrupmāju un palīgēku pārbūve. Rīgas līča krasta kāpu aizsargjoslā atklāti 20 būvniecības pārkāpumi. Arī tur pārkāpumi lielākoties tie paši – bez atļaujas pārbūvētas savrupmājas un palīgēkas vai notikusi patvaļīga atkāpšanās no būvprojekta.

CITI ŠOBRĪD LASA

Jūrmalas pašvaldībā citstarp gan atzīst, ka aizvadītajos divos šā gada mēnešos Lielupes piekrastes aizsargjoslā esot atklāti divi patvaļīgi būvniecības gadījumi – Druvciemā un Stirnuragā, tātad tai pašā, kur augu dienu sparīgi strādā ekskavators, palieņu pļavās taisot milzu uzbērumu.

Ko pašvaldība dara, lai pārtrauktu patvaļīgo būvniecību? Būvvalde lemjot par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu, tātad nojaukšanu vai pēc būvniecību regulējošo prasību izpildes atļauj to turpināt. Taču atzīst, ka pēdējos gados pašvaldība neesot vērsusies tiesā pret kādu no patvaļīgajiem būvētājiem. Tāpat Jūrmalā nav nevienas ēkas, kuru pašvaldība būtu likusi nojaukt.

Būvē aizsargājamās dabas teritorijās

Savulaik sabiedrība par atklātību “Delna” apstrīdēja tiesā Liepājas rajona pašvaldību apvienotās būvvaldes izsniegto būvatļauju Pāvilostas novada (agrākajā Sakas novadā) “Kāpās” krasta kāpu aizsargjoslā. Administratīvā rajona tiesa nosprieda, ka māja uzcelta nelikumīgi, tāpēc jānojauc. Toties apgabaltiesa šo lēmumu atcēla. Kā stāsta būvvaldes arhitekts Jānis Grundbergs, dzīvojamā ēka vēlāk nodegusi, pāri palikusi tikai neliela ēkas daļa, kas pašlaik nav apdzīvojama.

“Delna” vērsās tiesā, arī prasot nojaukt Rojas novada Kaltenē krasta kāpu aizsargjoslā uzcelto ģimenes privātmāju “Ainas”. Rojas apvienotās būvvaldes vadītājs Agris Jansons skaidro, ka administratīvā rajona tiesa gan atzina “Ainas” par nelikumīgi uzceltām, bet apgabaltiesa šo lēmumu atcēla.

“Delnai” iedzīvotāji bieži ziņojot par dažādiem būvniecības objektiem, kas uzbūvēti patvaļīgi, nesaņemot atļaujas. Visbiežāk šie pārkāpumi tiekot pieļauti aizsargājamās dabas teritorijās, stāsta “Delnas” pārstāvis Roberts Matulis. Tā savulaik Daugavas krastā nelikumīgi izpostītas aizsargājamās kāpas, izcirsti koki, līdz piekrastei izbruģēts ceļš. Neatgriezeniski bojāta Daugavas stāvkrastam raksturīgā ainava un izjaukta noturība pret eroziju. Patvaļīgais būvētājs par šo pārkāpumu saņēma naudas sodu, taču tas bija niecīgs, tāpēc personas, kas aizsargājamās dabas teritorijās būvējas patvaļīgi, izpostot dabu, jāsoda bargāk, uzskata R. Matulis.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.