Pareizs uzturs topošajai māmiņai. Kādi vitamīni vajadzīgi papildus? 0
Par demogrāfijas jautājumiem raizējoties, der atcerēties par topošajām māmiņām, jo pilnvērtīgs, sabalansēts uzturs ir ļoti svarīgs ne vien sievietei, bet arī gaidāmajam mazulim.
Vienveidīgs, uzturvielām nabadzīgs uzturs, stress, infekcijas, smags darbs organismu novājina. Tas kļūst divtik aktuāli, ja sieviete iznēsā sevī jaunu dzīvību.
Ginekoloģe Dace Matule ir pārliecināta, ka 6.–11. grūtniecības nedēļā, kad sieviete ierodas pie ginekologa un tiek iegūts apstiprinājums par grūtniecību, ir jau par vēlu labot nepilnvērtīga uztura ielikto pamatu. Tādēļ svarīgi saņemt pilnvērtīgu uzturu visu reproduktīvo periodu. Bērniņu gaidot, īpaša nozīme ir pirmajiem mēnešiem, kā arī periodam, kas iekrīt ziemā un pavasarī.
Vitamīnu, minerālvielu un olbaltumvielu trūkums, nepareizs to līdzsvars grūtnieces organismā bieži mēdz izraisīt dažādus bērna attīstības traucējumus un var veicināt grūtniecības norises sarežģījumus. Ginekoloģe Ināra Miltiņa uzsver, ka vitamīni un minerālvielas ir īpaši svarīgas, lai novērstu iedzimtus nervu caurulītes defektus, kā arī pilnvērtīgai bērna plaušu, nieru, kaulu sistēmas, smadzeņu un redzes attīstībai.
Zinātniski ir apstiprināts, ka 1200 mg kalcija samazina premenstruālā sindroma simptomus, kas savukārt liecina par kalcija deficītu. Deva, kas nav mazāka par 1000 mg, normalizē asinsspiedienu grūtniecības laikā un uz pusi samazina preeklampsijas (paaugstināts asinsspiediens, izteikta ķermeņa tūska un izmaiņas urīna analīzē) un priekšlaicīgu dzemdību risku. Kalcija vielmaiņas traucējumus gan mātei, gan mazulim rada D vitamīna deficīts. Vēlākos gados bērns to jutīs kā nestiprus zobus un kaulus.
Dzelzs deficīta anēmija izpaužas kā palielinātas menstruālās asiņošanas sekas. Taču arī grūtniecības laikā dzelzs nav mazsvarīga, jo anēmija var izraisīt priekšlaicīgas dzemdības. Savukārt pārspīlēti lielas dzelzs preparātu devas provocē oksidatīvo stresu un grūtnieču diabētu, tāpēc ļoti svarīgi ir izvēlēties optimālu devu.
Ļoti bieži grūtnieces folskābi jeb B9 vitamīnu sāk lietot pārāk vēlu, bet šī viela ir neaizstājama nervu caurulītes attīstībā, kas notiek pašā grūtniecības sākumā. Folskābe ir iesaistīta organisma bioķīmiskajos procesos, kas saistīti ar gēniem un DNS sintēzi, bet pārlieku liels daudzums gēnu aktivizēšanu cenšas nomākt.
Folskābe kopā ar B12 vitamīnu piedalās DNS, eritrocītu un aminoskābju sintēzē, regulē aknu un nervu sistēmas funkcijas. Šo vitamīnu organisms nevar saražot pietiekamā daudzumā, tāpēc uzturā nepieciešams tuncis, liellopa gaļa un piena produkti. Auglī tas nonāk, tikai svaigi uzņemts, jo agrākās un neizmantotās devas uzkrājas aknās un nierēs. Ja mazuli baro ar krūti un mātei ir B12 vitamīna deficīts, bērnam var aizkavēties augšana, rasties attīstības traucējumi un anēmija.
– Ieteikums lietot folskābi pirms plānotās grūtniecības tomēr nedod vēlamos rezultātus, jo vissvarīgākais tik un tā ir pirmais grūtniecības mēnesis, proti, pats sākums, bet tieši tad daudzas sievietes pat nenojauš par jau esošo grūtniecību, – secina D. Matule.
Vitamīnu vielmaiņā liela nozīme ir kuņģa un zarnu trakta veselībai un darbībai, jo tajā notiek ne tikai vitamīnu uzsūkšanās, bet arī dažu vitamīnu grupu sintēze mikrofloras ietekmē. Tāpēc organismā vitamīnu var gan pietrūkt, gan tos iespējams pārdozēt, nepārdomāti uzņemot papildus, un tas var beigties nelabvēlīgi. Piemēram, pārspīlēti liels A vitamīna daudzums rada augļa attīstības traucējumus, B6 jaundzimušajam veicina krampjus, bet pārdozēts D vitamīns grūtniecei izraisa sliktu dūšu un ēstgribas trūkumu. Reālais organisma stāvoklis un papildus nepieciešamās vitamīnu devas jāpārrunā ar savu ginekologu.
