VNĪ pirmajā izsolē ar lejupejošu soli pārdod 6 degradētus īpašumus to jaunai attīstībai.
VNĪ pirmajā izsolē ar lejupejošu soli pārdod 6 degradētus īpašumus to jaunai attīstībai.
Foto: Valsts nekustamie īpašumi, kolāža: "LA.lv"

FOTO: Par 5000 eiro pārdota bijušās skolas ēka Jāņmuižā 5

Lai optimizētu valsts īpašumu portfeļa pārvaldību un ilgstoši neuzturētu īpašumus, kuri nav nepieciešami valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai nākotnē un nav efektīvi no valsts līdzekļu izlietojuma viedokļa, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ), uzsākusi izsoles ar lejupejošu soli.

“Tas nekas, ka Latvija NATO, te ir daudzi, kuri Putina tankus sagaidītu ar sajūsmu,” uzskata krievu miljonārs Čičvarkins
“Diemžēl man ir sliktas ziņas visiem mūsu skatītājiem…” Rajevs par notikumiem Mariupolē
VIDEO. Vai vasara vispār būs? Bricis par laikapstākļiem maijā un jūnijā
Lasīt citas ziņas

Pirmajā VNĪ organizētā izsolē ar lejupejošu soli izdevies pārdot sešus īpašumus, dodot iespēju tos attīstīt un tajos radīt jaunu elpu, norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

VNĪ pirmajā izsolē ar lejupejošu soli tika pārdoti seši īpašumi reģionos.
CITI ŠOBRĪD LASA

Lielākie no tiem – Jāņa muiža, divi īpašumi Priekuļu novada Jāņmuižā, Ozolu gatvē 3 un 5, kas atrodas uz privātas zemes.

Par 5000 eiro pārdota bijušās skolas ēka, savukārt par 3700 eiro atsavināta blakus esošā bijusī kopmītnes ēka.

Šo īpašumu uzturēšana Jāņmuižā valstij gadā izmaksā aptuveni 7000 eiro.

Tāpat ar lejupejošās izsoles metodi par kopējo summu 1690 eiro atsavināti četri īpašumi – divi zemes gabali Rūjienas novadā (602 m² Jaunā ielā 1 un 1571 m² zeme Dzirnavu ielā 21A), garāžu boksi Jāņmuižā, Lauku ielā 10, kā arī 1/5 domājamā daļa no veikala Gaujienā.

VNĪ izsolē pārdotie īpašumi

“Izsoles ar lejupejošo soli ir efektīva metode, kas mums dod iespēju pārdot tos objektus, kuri nav pieprasīti konkrētajā reģionālajā tirgū un nav nepieciešami arī valstij. Valstij vidi degradējošo īpašumu uzturēšana ir papildus izmaksas, tādēļ esam ieinteresēti ātrākā un efektīvākā īpašumu pārdošanā, lai samazinātu ar šo īpašumu saistīto izmaksu slogu un iegūtos līdzekļus ieguldītu valsts nekustamo īpašumu attīstībai. Ieguvēji ir visi – valsts atbrīvojas no tai zaudējumus nesoša īpašuma, kas valsts pārvaldes vajadzībām nav radis pielietojumu, savukārt pircējs to var iegādāties par tam ekonomiski pamatojamu cenu un attīstot to, rast īpašumam jaunu lietošanas mērķi,” norāda Andris Vārna.

Infografika: Valsts nekustamie īpašumi

Saskaņā ar Latvijas valsts normatīvajiem aktiem izsoles ar lejupejošu soli var rīkot, ja ir bijušas vairākas nesekmīgas izsoles ar augšupejošu soli.

Izsoļu ar lejupejošu soli kārtība ir paredz, ka, ja neviens izsoles dalībnieks nepiekrīt iegādāties objektu par izsoles sākumcenu, sākas izsole ar lejupejošu soli, samazinot objekta izsoles sākumcenu pa vienam izsoles solim, līdz kāds izsoles dalībnieks izdara solījumu.

Likums lejupejošās izsolēs neierobežo pārdošanas cenu, taču šo robežu nosaka pārdevējs, nosakot slepeno cenu, par kuru zemāk objekts netiek pārdots.

Gala lēmumu par nekustamā īpašuma turpmāko pielietojumu (atsavināšanu, pārņemšanu) pieņem Ministru kabinets.

Pēdējo piecu gadu laikā VNĪ pārvaldīšanā ir pārņēmusi 143 ēkas sliktā tehniskā stāvoklī, no kurām puse ir pārdotas izsolē vai nodotas valdījumā citām personām.

VNĪ plāno veidot kompaktu un efektīvu valsts nekustamā īpašuma portfeli, jo ilgtermiņā valsts nekustamo īpašumu, kuru lieto un izmanto pati valsts, vērtību raksturo nevis to daudzums un naudas plūsma, bet ilgtspēja un efektivitāte.

Uzsāktais VNĪ pārmaiņu kurss paredz pakāpenisku valsts funkcijām nevajadzīgo īpašumu pārdošanu, lai ieguldītu līdzekļus jauna koncepta nākotnes birojos valsts pārvaldei, veidojot modernu darba vidi un ilgtermiņā optimizējot valsts tēriņus.

VNĪ mērķis ir reorganizēts, gudri pārvaldīts, efektīvs un ilgtspējīgs valsts nekustamo īpašumu portfelis, kā arī mūsdienu prasībām atbilstošu biroju attīstīšana valsts pārvaldei.

VNĪ šobrīd pārvalda aptuveni ceturto daļu (23%) no valstij piederošajām ēkām.

Daļa no VNĪ pārvaldītā portfeļa ir dinamiska – tas gan samazinās, noslēdzoties atsavināšanas procesiem, gan palielinās, valstij Finanšu ministrijas personā pārņemot nekustamos īpašumus valdījumā saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumiem, tiesas spriedumiem, notariālajiem aktiem u.c. un tos nododot VNĪ pārvaldīšanā.

Perspektīvie īpašumi tiek attīstīti, lai tos nodotu kādas valsts iestādes vai vairāku iestāžu lietošanā, īpašumi, kam nav valstiska pielietojuma tiek virzīti atsavināšanai valstij visizdevīgākajā veidā – pārdoti vai retāk, kad tie tiek atzīti par bīstamiem, nojaukti, tā sakārtojot Latvijas vidi.

Valsts īpašumu sakopšanas process nav ātrs, jo VNĪ pārvaldībā bieži nonāk ēkas vai ēku kompleksi sliktā tehniskā stāvoklī dažādos Latvijas reģionos un pilsētās, tās ir – arodskolu ēkas, kopmītnes, vecas palīgēkas attālās, mazapdzīvotās vietās, kam ir jāatrod jauns pielietojums.

Valstij nelietderīgus īpašumus ilgtermiņā uzturēt nav lietderīgi un tam nav ekonomiska pamatojuma. pārdodot tos ir iespēja rast tiem jaunu attīstības perspektīvu, bet iegūtos līdzekļus ieguldīt citos objektos.

VNĪ portfelis kādā brīdī samazinās, tomēr tādā veidā tiks ietaupīti valsts līdzekļi.

Ilgtspējīgas pārvaldības piemērs ir paša VNĪ plānotā pārcelšanās uz vienotu mājvietu Talejas ielā 1, kas valstij piecu gadu laikā ļaus ieekonomēt 900 000 eiro.

VNĪ mērķtiecīgi strādā pie graustu sakārtošanas programmas un katru gadu samazina vidi degradējošo objektu skaitu par vairākiem desmitiem, tie tiek atjaunoti, pārdoti vai nojaukti ar mērķi katru gadu likvidēt vai sakopt vismaz 20 graustus.

Pērn VNĪ esošo vidi degradējošo īpašumu skaits samazināts par 43 objektiem, gadu iepriekš – par 74 objektiem.

VNĪ šobrīd īsteno 34 nozīmīgus attīstības projektus aptuveni 154 miljonu eiro apmērā un strādā pie 25 jaunām projektu idejām.

SAISTĪTIE RAKSTI

Uzņēmums nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību ap 450 nekustamo īpašumu adresēm ar 1200 ēkām 1,1 milj. m2 platībā un vairāk nekā 4000 zemes īpašumu 10 milj. m2 platībā.

Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
“Tas nekas, ka Latvija NATO, te ir daudzi, kuri Putina tankus sagaidītu ar sajūsmu,” uzskata krievu miljonārs Čičvarkins
“Diemžēl man ir sliktas ziņas visiem mūsu skatītājiem…” Rajevs par notikumiem Mariupolē
VIDEO. Vai vasara vispār būs? Bricis par laikapstākļiem maijā un jūnijā
FOTO. “Tērps pa tiešo no Maskavas pasūtīts?”: Jolantas Gulbes-Paškevicas apģērbs soctīklos izraisa “vētru”
“Vai latvieši ir pelnījuši savu valsti? Politiķi dara to, ko neviens neuzdrošinātos savā biznesā un mazdārziņā,” uzskata Lapsa
Lasīt citas ziņas
“Diemžēl man ir sliktas ziņas visiem mūsu skatītājiem…” Rajevs par notikumiem Mariupolē
NA aicina Kariņu vēlreiz apsvērt Vitenberga demisijas pieprasījumu
“Tā arogance!” Rostovskis atklāj, kurš pēc uzņēmēju domām ir neprofesionālākais ministrs
Agris Liepiņš: Klausoties “Saskaņas” deputātos, liekas, ka vajadzētu uzņemt komēdiju – “Krievu nacionālās īpatnības, kritušos karavīrus pieminot”
Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem – 1922. gada 17. maijā
22:49
NA aicina Kariņu vēlreiz apsvērt Vitenberga demisijas pieprasījumu
22:45
“Diemžēl man ir sliktas ziņas visiem mūsu skatītājiem…” Rajevs par notikumiem Mariupolē
22:31
“Vai latvieši ir pelnījuši savu valsti? Politiķi dara to, ko neviens neuzdrošinātos savā biznesā un mazdārziņā,” uzskata Lapsa
APTAUJA. Vai esat gatavi ziedot okupāciju simbolizējošā pieminekļa Rīgā nojaukšanai?
SPECIĀLIZLAIDUMS. Jaunākais par karu Ukrainā ar Igoru Rajevu
Pirmā tiesu instance attaisno autovadītāju krimināllietā par Rīgas mēra ģimenes locekļu sabraukšanu
Podoļaks: Sarunas ar Krieviju ir apturētas
Zviedrija parakstījusi pieteikumu par uzņemšanu NATO; Somijas parlaments atbalsta pieteikuma iesniegšanu
“300 000 Latvijas iedzīvotāju prezidents ir Putins,” atklāj bijušais ministrs
Māris Antonevičs: Etniskā kārts un citi ministres aizstāvju argumenti
Kuras partijas ierindojušās partiju reitinga augšgalā?
Ukrainas ministrs un “Azovstaļ” īpašnieki aicina Latvijas valdību atbalstīt DLRR
“Šī vieta nekad nav bijusi skaista…” Neatkarības laukums savu nosaukumu netur godā
Krievija izstājas no Baltijas jūras valstu padomes
“Mums jāsaņem garantijas.” Turcija izvirza prasības sakarā ar NATO paplašināšanu
Nosauc ceļu posmus, pa kuriem no 20.maija varēs braukt ar 110 km/h ātrumu
VIDEO. “Viņiem jāsaprot, ka šausmīgā Krievija ir blakus!”: TV kanālā “Pervij kanal” izteikti draudi Latvijas politiķiem
Bijušais iekšlietu ministrs Gulbis: Golubevai nevajadzēja pamest valsti
VIDEO. No Mariupoles rūpnīcas “Azovstaļ” evakuēti 264 Ukrainas karavīri
Kas notiek ar sankcijām un ekonomiskajām attiecībām Latvijas un Baltkrievijas starpā?
“Ruka kungs šobrīd ir vairāk nobažījies par savu vietu,” Kreituse komentē šī brīža “politisko vētru” pēc 9. maija
VIDEO. Diriģents Ints Teterovskis Tavs Auto TV izmēģina jauno Hyundai TUCSON Hybrid
VIDEO. “Jā, man ir svarīgi apprecēties!”: žurnāliste Una Ulme gatavojas trešajām kāzām
Sēj salātus, stāda zemenes un vasaras puķes. Kas darāms dārzā no 17. līdz 23.maijam?
Cepeškrāsnī ceptas sēnes ar sieru
Nedēļas sākums var būt ļoti emocionāls un sāpīgs. Horoskopi no 16. līdz 22. maijam