Par drošību nedomājam: kā iespējams, ka šodien lielākajās Latvijas pilsētās ir nepareizi apgaismoti ceļi? 1
Andris Tiļļa, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Rudens dienas kļūst tumšākas, tāpēc pārvietošanās ir apgrūtināta gan braucējiem, gan gājējiem. Uz braucamās daļas bīstamas situācijas var izraisīt gan laikus nepamanīta bedre, gan arī neapgaismotie vai vāji apgaismotie ceļu posmi, ielas, krustojumi, veloceliņi, gājēju pārejas… Tāpēc šoreiz pievēršam uzmanību dažādu satiksmes vietu izgaismošanas problēmām.
Visus ceļa posmus jau neizgaismos, jo tad izbūvē būtu jāiegulda pārāk daudz naudas. Katra pašvaldība izvērtē, kuri ceļa posmi, krustojumi, gājēju pārejas ir prioritāras apgaismes ierīkošanai. Piemēram, Vangažu pilsētas pārvaldes vadītājs Juris Jakubovskis teic, ka pēc vietējās izpildvaras ierosmes lūgts VAS “Latvijas valsts ceļi” izgaismot pieturvietas pie Vidzemes šosejas un gājēju tuneli pie “Sēnītes”, kas arī veikts.
Taču gājēji tuneli izmantojot nelabprāt, iet gar šosejas malu līdz krustojuma pārejai, kas nebūt nav droši. Acīmredzot tur vajadzēja ierīkot divlīmeņu gājēju pāreju – līdzīgu, kāda ir Berģos. Uz Vidzemes šosejas (A2) nesen izbūvēts regulējamas gājēju pārejas apgaismojums Vangažos.
Edvīns Kamoliņš, kurš uz darbu Rīgā no Vangažiem brauc ar velosipēdu, stāsta: “Vangažos pagaidām ir tikai viena izgaismota gājēju pāreja, taču, lai līdz tai nokļūtu, gar šoseju jāiet apmēram 0,5 km. Būtu vajadzīgas vēl divas apgaismotas pārejas: pretī garāžu kooperatīvam un pretim pagriezienam uz dzelzceļa staciju.
Nokrēslā braucot un arī ejot, bīstamākais ceļa posms ir no autobusu pieturas līdz pagriezienam uz dzelzceļa staciju, jo tas vispār nav apgaismots.” Velosipēdistiem tumsā īpaši jāuzmanās ārpus apdzīvotām vietām, kur, pieaugot transportlīdzekļu kustības ātrumam, novērots, ka drošu intervālu, apbraucot velosipēdistu, ievēro mazāk par pusi autovadītāju.
Pilsētas vidē pie nelieliem ātrumiem intervālam jābūt vismaz vienam metram, ārpus apdzīvotām vietām un pilsētā, braucot ar ātrumu virs 50 kilometriem stundā – vismaz 1,5 metriem. Rudens dienas kļūst tumšākas, tāpēc pārvietošanās ir apgrūtināta gan braucējiem, gan gājējiem.
Uz braucamās daļas bīstamas situācijas var izraisīt gan laikus nepamanīta bedre, gan arī neapgaismotie vai vāji apgaismotie ceļu posmi, ielas, krustojumi, veloceliņi, gājēju pārejas… Tāpēc šoreiz pievēršam uzmanību dažādu satiksmes vietu izgaismošanas problēmām. Velobraucējs Edvīns Kamoliņš ne reizi vien pieredzējis, ka masīvie kravas auto aiztraucas garām bīstami cieši, turklāt vēl uztaurēdami…
Ja gaisma par spilgtu un ņirb…
Uģis Spēlmanis, Latvijas Motoklubu asociācijas pārstāvis, braukšanas apmācību instruktors, dalās savos novērojumos: “Es vadu motociklu jau kopš 1978. gada un zinu, ka motociklu vadītāji daudz biežāk nekā autovadītāji iekļūst negadījumos, jo nav laikus ieraudzīti. Tevi var neredzēt dažādu iemeslu dēļ – satiksmē dominē automašīnas, motocikla salīdzinoši mazais izmērs ļauj tam “pazust” uz tiltu, žogu un pat krūmu un koku fona.”
Šogad Rīgā gājis bojā viens, ārpus galvaspilsētas – seši motociklisti. Negadījumu iemesli katram savi, taču tieši neapgaismotās vietās ikvienam motobraucējam jābūt vēl piesardzīgākam – pasliktināta redzamība, dzīvnieki un citu satiksmes dalībnieku neuzmanība ir par iemeslu, ka apmēram 60% negadījumu notiek tumsā. Arī pati gaisma kustas, pārvietojas.
Pavērojiet saules starus, kas spraucas cauri lapotnei vējā, kā tie ņirb un rotaļājas! Gaisma ir kustības ekspresija. Uģis Spēlmanis atgādina, ka arī spilgta gaisma tumsā var apžilbināt, novērst uzmanību no ceļa… “Šādu apžilbināšanu var radīt ne vien pretim braucošie transporta līdzekļi, ja nepārslēdz lukturus uz tuvajām gaismām, bet arī lielās, spožās neona raklāmas, kas ņirb kā televizora ekrāns.
Turklāt tās mēdz būt izvietotas tieši krustojumu tuvumā, domājams, lai braucēji tās izlasītu. Pietiek ar mirkli neuzmanības, novērstu skatienu no ceļa, lai notiktu negadījums.” Vājā apgaismojuma dēļ apdraudējuma vietas var atrasties ne vien līkumotos, bet arī taisnos ceļa posmos, piemēram, blakus autobusa pieturām.
Ja uz šosejas nav gājēju pārejas, pasažieriem šajās vietās šķērsot ceļu ir ļoti bīstami – turklāt daudzviet pieturvietas nav apgaismotas! Šādās vietās gājējiem cits nekas neatliek kā tumsas aizsegā pāriet šoseju… Lai samazinātu nelaimes iespēju, VAS “Latvijas valsts ceļi” ik gadu veic dažādus ceļu infrastruktūras un satiksmes drošības uzlabošanas darbus, tostarp arī apgaismes ierīkošanu.
Piemēram, šogad autoceļa Inčukalns–Ropaži–Ikšķile (P10) posmā no Tīnūžiem līdz Ikšķilei (35,59.–40,58. km) izveidots gājēju pārejas apgaismojums Ikšķilē (40,56. km); izbūvēts gājēju celiņa apgaismojums Ikšķilē (38,85.–40,61. km), arī pie autoceļa Talsi–Upesgrīva (P127) izbūvēts ceļa un ietves apgaismojums 600 m garumā Zvirgzdos. Grobiņā Liepājas šosejas (A9) 188,15. kilometrā sākta gājēju tuneļa pārbūve – būs jauns izgaismojums, kā arī tuneļa zonā ierīkos luksoforu.
Ivars Krūmiņš, autovadītājs ar 20 gadu pieredzi: “Lielos ceļus visā garumā neizgaismosi, tāpēc jau vadītājiem jābūt vērīgiem, jāievēro arī ātruma ierobežojumi. Pilsētās gan jāizgaismo ne vien krustojumi, bet arī gājēju pārejas, jo diemžēl ne visi tumšajā laikā valkā apģērbu ar atstarojošiem elementiem.
Uz lauku ceļiem tie ir obligāti, jo tumsas aizsegā cilvēku pamanīt var vien pēdējā brīdī. Daudzi negadījumi rodas autovadītāju neuzmanības dēļ, esmu Pārdaugavas iedzīvotājs, tāpēc esmu ievērojis, ka bīstama vieta gājējiem un arī autovadītājiem ir gājēju pāreja pie Kalnciema tilta, tur vai katru gadu ir kāds notriekts – pat dienas laikā…”
Bīstams arī nevienmērīgs apgaismojums
Viesturs Silenieks, Eiropas Savienības projekta “EiroVelo” koordinators Latvijā, uzskata, ka brīžiem labāk ir, ja ceļš ir vienmērīgi neapgaismots nekā nevienmērīgi apgaismots, jo anatomiski cilvēka acs pie tumsas spēj pierast tikai 30 sekunžu laikā. Tas nozīmē, ka nevienmērīgs apgaismojums ir sliktāks par apgaismojuma trūkumu vispār vai situāciju, kad ceļš ir vāji apgaismots.
Piemēram, nevienmērīgi apgaismotā ceļa posmā ir grūtāk pamanīt kādu bedri, šķērsli uz ceļa nekā vāji apgaismotā, jo ēnainajos posmos acs nespēj pārslēgties tik ātri. Viesturs Silenieks akcentē, ka vairāk uzmanības jāpievērš nepietiekami apgaismotiem posmiem, īpaši vietās, kurās ir gaismas pārrāvumi. “Ja raugās no šā aspekta, tad Rīgā nevienā vietā nav vienmērīga, tātad pietiekama apgaismojuma. Daudzviet ir pat tā, ka veloceļš, kas atrodas blakus brauktuvei, ir neapgaismots, jo apgaismes lampu stabi ir izvietoti starp veloceļu un brauktuvi, un apgaismojums apspīd vien brauktuvi.
Turklāt velosipēda lukturi nav tik jaudīgi, lai pietiekami apgaismotu ceļu. Par šo problēmu esmu vērsies Ceļu satiksmes drošības padomē.” Vājā apgaismojuma dēļ uz gājēju pārejām bieži cieš gājēji un velosipēdisti. Kāpēc tā? “Jo galvenokārt apgaismota ir pati pāreja, nevis ceļš uz to. Problēma ir tā, ka cilvēks pārāk pēkšņi parādās uz labi apgaismotas pārejas un autovadītājs vairs nespēj nobremzēt.”
Apgaismojumu vajag tur, kur ir bīstami krustojumi, šķērsojumi ar lielu satiksmes intensitāti, kā arī ceļa posmos pirms šiem krustojumiem, lai laikus var pamanīt. Apgaismojums tāpat kā aizsargcepure riteņbraucējam nepalīdz izsargāties no avārijas, taču spēj mazināt negadījuma bīstamību.
Šogad, piemēram, izgaismots gājēju–veloceliņš, piemēram, gar autoceļu Imanta–Babīte (V20) (0,0.–2,3. km), uzsākti arī būvdarbi gājēju–velosipēdistu celiņam gar Valmieras šoseju (A3) posmā no Gaujas tilta līdz Murjāņu sporta skolai (1,60.–4,30. km), un arī tur būs apgaismojums. Kuru veloceliņu vēl vajadzētu izgaismot? “Piemēram, neapgaismots ir Mārupītes zaļais veloceļš, kas vijas gar Mārupītes krastiem. Pa šo ceļu pārvietojas gan skolēni uz Rīgas Angļu ģimnāziju, gan pastaigājas pieaugušie ar bērniem…”
Būs vairāk gaismas
Statistika liecina, ka bīstamo vietu uz ceļiem kļūst mazāk. Tas panākts gan ar ceļu infrastruktūras uzlabojumiem, gan pašu transporta līdzekļu vadītāju un gājēju apzinīgumu, atbildību par savu un līdzcilvēku drošību. Šogad autoceļa Jelgava–Tērvete–Lietuvas robeža (Žagare) (P95) posmā no Tērvetes līdz Lietuvas robežai (28,36.–43,55. km) izbūvēts ceļa apgaismojums Augstkalnē un pie robežas.
Autoceļā Rīga–Ērgļi (P4) tiek pabeigta Piķurgas tilta (7,6. km) pārbūve, tur izbūvēts 350 m garš apgaismots gājēju–velosipēdistu celiņš, kas savieno sabiedriskā transporta pieturvietu “Radiocentrs” ar gājēju celiņu gar Institūta ielu.
Daudzviet iesāktos apgaismošanas darbus iecerēts pabeigt nākamgad, piemēram, autoceļa Daugavpils–Skrudaliena–Baltkrievijas robeža (Silene) (P68) apgaismojuma izbūvi Silenē; autoceļa Jēkabpils–Lietuvas robeža (Nereta) (P75) neregulējamas gājēju pārejas apgaismojuma izbūvi Biržos; kā arī autoceļa Iecava–Stelpe (P92) ceļa un ietves apgaismojuma izbūvi Stelpē.
Ieplānota gājēju pārejas vietas ierīkošana Bauskas šosejas (A7) krustojumā ar Ziemeļu ielu Ķekavā, gājēju pārejas labiekārtošana uz autoceļa Rīga (Jaunciems)–Carnikava–Ādaži (P1) Carnikavā (27,8. km). Gandarīti būs arī skrīverieši, jo gājēju pāreju labiekārtos arī Skrīveros – Daugavpils šosejas (A6) 80,35. kilometrā.
Uzmanību!
Tumšajā laikā valkājiet apģērbu ar atstarotājiem! Gada pirmajos sešos mēnešos Valsts policija visā valsts teritorijā pieņēmusi 1685 administratīvā pārkāpuma lēmumus par pārvietošanos bez gaismu atstarojošiem elementiem vai vestes, no tiem 1548 lēmumi pieņemti par gājējiem, bet 137 – par velosipēda vadītājiem.
Līdz 9. oktobrim visā valsts teritorijā ceļu satiksmes negadījumos ir cietuši 480 gājēji, bet 29 zaudējuši dzīvību. Ceļu satiksmes negadījumos ir cietuši 504 velosipēdisti, 12 gājuši bojā.
(Valsts policija)
