Foto: Evija Trifanova/LETA

Par to Latvijā runāts jau desmit gadus! “Zelta vīzas” vairs nedalīs 0

Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Veselam
5 populāri pārtikas produkti izraisa atmiņas zudumu – to iedarbība novērota jau īstermiņā 29
Kokteilis
“Es nekad nebiju plānojusi būt par prezidenta sievu!” Zelenska skumji atklāj, kādas attiecības viņai tagad ir ar vīru 114
Kā senioriem pasargat sevi vasaras svelmē? 3 vērtīgi padomi
Lasīt citas ziņas

Valdības partijas nedēļas sākumā vienojās izbeigt tā saucamo “zelta vīzu” programmu jeb termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, pēc sadarbības sanāksmes paziņoja premjers Krišjānis Kariņš (“JV”).

Nacionālā apvienība pozitīvi vērtē šo lēmumu, jo par to jau ir runājusi desmit gadus, “Latvijas Avīzei” atzina NA deputāts Edvīns Šnore, norādot, ka valdošās partijas par šo soli ir izšķīrušās tikai pēc tam, kad Eiropas Komisija visām dalībvalstīm rekomendēja izbeigt šāda veida programmu darbību. Iekšlietu ministrija plāno iesniegt Saeimā atsevišķus grozījumus Imigrācijas likumā, lai tos varētu pieņemt kā steidzamus divos lasījumos.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pirms aptuveni desmit gadiem politiķi pēc Aināra Šlesera ierosmes vienojās par uzturēšanās atļauju programmu, kas paredzēja to izsniegšanu ārzemniekiem, kuri Latvijā iegādājās nekustamo īpašumu vai veica nozīmīgas investīcijas tautsaimniecībā.

Tolaik tā tika pasniegta kā iespēja pārvarēt ekonomisko krīzi, ko lielā mērā bija veicinājis nekustamā īpašuma “burbulis”. Termiņuzturēšanās atļauja dod tiesības ārvalstniekiem Latvijā uzturēties noteiktu laiku, bet pastāvīgās uzturēšanās atļaujas var saņemt, ja persona Latvijā ir dzīvojusi piecus gadus un ir apguvusi valsts valodu.

Saeimā jau ir atvērts Imigrācijas likums, kuru Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija gatavo izskatīšanai 2. lasījumā. Šie likuma grozījumi vēl būs jāpieņem arī 3. lasījumā. Nacionālās apvienības deputāts Jānis Dombrava pirms vairākām nedēļām tajos iesniedza priekšlikumu, ka jaunu uzturēšanās atļauju izsniegšana Krievijas Federācijas pilsoņiem tiek apturēta uz nenoteiktu laiku.

Izņēmumi būtu gadījumi, kas saistīti ar Latvijas valsts interesēm vai humāniem apsvērumiem. Pēc tam par Imigrācijas likuma izmaiņām sākās diskusija koalīcijā, kuras iznākumā tika sagatavots ko­alīcijas kopīgs priekšlikums. Tas paredz, ka uzturēšanās atļaujas neizsniedz un var anulēt, ja kompetentās iestādes ir konstatējušas, ka ārzemnieks ir publiski slavinājis noziegumus pret cilvēci, agresijas noziegumus vai kara noziegumus, kā arī, ja ir rīkojies pretrunā ar valsts un sabiedrības drošības interesēm.

Pirms nedēļas iekšlietu ministre Marija Golubeva (“AP”) tviterī paziņoja, ka ir uzdevusi Iekšlietu ministrijai sagatavot grozījumus, lai pārtrauktu izsniegt jaunas termiņuzturēšanās atļaujas Krievijas valstspiederīgajiem, pieļaujot izņēmumus, piemēram, ģimenes apvienošana, ar režīma represijām saistīti humāni apsvērumi. Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Mārtiņš Šteins “Latvijas Avīzei” otrdien pastāstīja, ka grozījumi Imigrācijas likumā ir sagatavoti un šonedēļ tiks iesniegti Saeimā, lai parlaments tos varētu pieņemt kā steidzamus.

Reklāma
Reklāma

Tie paredz pilnībā pārtraukt pirmreizējo termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas un Baltkrievijas valstspiederīgajiem. Taču ir saglabāti daži izņēmumi, ievērojot stingrus nosacījumus. Tie ir jau minētie humānie apsvērumi. Tad vēl varēs izsniegt studiju termiņ­uzturēšanās atļaujas, jo to nosaka Eiropas Savienības direktīvas.

Vēl viens izņēmums būs saistīts arī ar nodarbinātību, par ko jau iepriekš ir runājis arī premjers K. Kariņš. Interesi pārcelt savu biznesu no Krievijas uz Latviju ir izrādījuši vairāki Rietumu uzņēmumi, kuros strādā arī Krievijas pilsoņi – viņiem varētu izsniegt uzturēšanās atļaujas. Taču M. Šteins uzsvēra, ka visi šādi gadījumi tiktu stingri izvērtēti, paralēli personas pārbaudīs arī Valsts drošības dienests. Ministru kabineta noteikumos būs noteikti stingri kritēriji, pēc kuriem vērtēs katru izņēmumu.

NA deputāts Edvīns Šnore vairākkārt uzsvēra, ka uzturēšanās atļauju izsniegšanu apturēt pilnībā NA piedāvāja jau pirms vairākiem gadiem, saredzot drošības riskus, kas vēl vairāk pastiprinātos tagad. “Kad pie robežas žvadz ieroči un sprāgst bumbas, mēs varam no Krievijas sagaidīt bada cietējus lielā skaitā,” uzskata deputāts. Latvijai būtu jāsaprot tie riski, ja mūsu valstī izveidotos “krievu pasaules mazā saliņa,” sacīja E. Šnore. Viņš uzsvēra, ka NA vērsa uzmanību uz visiem Krievijas pilsoņiem, kas uzturas Latvijā kā ar termiņuzturēšanās atļaujām, tā ar pastāvīgajām uzturēšanās atļaujām, jo starp viņiem daudzi “atbalsta Krievijas imperi­ālismu”.

E. Šnore sagaida, ka tiks sperts nākamais solis un tiks samazināta arī krievu valodas lietošana. Savukārt J. Dombrava pēc koalīcijas sanāksmes tviterī ierakstīja, ka “Jaunā Vienotība” un “Attīstībai/Par” savu pozīciju esot mainījušas, pateicoties Eiropas Komisijas rekomendācijām. “Gaidām EK lēmumu par PSRS propagandas pieminekļu nojaukšanu,” raksta J. Dombrava. Jāteic, ka arī par šo tematu koalīcijā ir sākusies diskusija, ko savukārt ierosinājis tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

Opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības viens no līderiem Armands Krauze atbalsta piedāvātās izmaiņas Imigrācijas likumā, bet ar nosacījumu, ka humānu apsvērumu dēļ tiek izsniegtas vīzas Krievijas pilsoņiem, kas bēg no represijām savā valstī un grib paglābties Latvijā, lai šeit cīnītos pret Putina režīmu.

SAISTĪTIE RAKSTI