Pārtikas inovācija dodas bio un veselīguma virzienā 0
Pārtikas industrijas izstāde “Riga Food 2018” apliecina pēdējo gadu tendenci – lai gan bioprodukti ir krietni dārgāki nekā “parastie”, pieprasījums aug ātrāk nekā piedāvājums, tādēļ uzņēmējiem paveras darbības lauks, tiesa, izpētot pircēju vēlmes konkrētajā segmentā.
Latvijas Tehnoloģiskā centra (LTC) inovāciju stendā izstādē varēja pārliecināties, ka Latvijā, līdzīgi kā citviet pasaulē, inovācija pārtikas produktu nozarē ir vērsta uz veselīgiem, bioloģiskiem, kā arī sporta pārtikas produktiem. “Sporta un funkcionālais uzturs nozīmē, ka produktos ir paaugstināts olbaltumvielu un šķiedrvielu daudzums un samazināts cukura, kā arī citu kaitīgo piedevu īpatsvars,” uzsver LTC projektu vadītāja Dzintra Švarcbaha. Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) stendā SIA “Ricberry” rādīja no ogām, riekstiem un sēklām gatavotus batoniņus. Otrs jaunums, kas varētu labi aizvietot importu, ir ogu “medus” želejas iepakojumā pa 25 gramiem. “Tas ir dabīgs produkts, ieteicams ikvienam cilvēkam, kam jāiztur paaugstināta slodze vai nogurums. Produkts testēts Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā. Izstādē tas piedzīvo “pirmizrādi”,” stāsta “Ricberry” pārstāvis Arturs Žuravļovs. Latvijas – Igaunijas INTERREG projektā “Bioloģiskās želejas konfektes ar aukstuma metodi žāvētām ogām” konfekšu sastāvdaļas ir bioloģiskās alvejas sula no Spānijas, bērzu čagu sīrups no Igaunijas, sublimētas dzērvenes un mellenes. Tāpat interesants šķiet Ķekavas uzņēmēju Gintas un Māra Logina sadarbībā ar Dārzkopības institūtu izveidotais inovatīvais pārtikas produkts – ābolu biezenis bez cukura, kur izmantoti pārstrādes blakusprodukti – spiedpaliekas, mizas un sēklas. Cilvēkus ar aktīvu dzīvesveidu interesēja arī SIA “Kefa” sūkalu olbaltumvielu produkts ar vairākām garšām. Tos var atšķaidīt ar ūdeni, kā arī pievienot jogurtam vai pienam.
Gaļas trūkst, maizi nepērk
“Dārzeņu un piena produkta segmentā bio un parastās produkcijas cenas starpība rēķināma centos, bet gaļas segmentā tā ir vismaz trīs eiro kilogramā,” LB saka SIA “Kunturi” pārstāve Gunta Bole. Uzņēmumā audzē kopumā 5000 cūkas, biokūtī – tikai 120. Lai gan pieprasījums pēc svaigās biocūkgaļas aug, vietas vairāk neesot. Turklāt zināma problēma esot arī pārspīlētas prasības no uzraugu puses. “Sākumā tirgojām vaļēju biogaļu, bet pirms diviem gadiem izdeva rīkojumu, ka tā jāliek vakuuma iepakojumā, jo pārdevējai varot sajukt ar parasto gaļu. Kad no brīvā iepakojuma pārgājām uz vakuumu, pārdošana kritās par divām trešdaļām. Protams, vakuums pagarina uzglabāšanas laiku, tomēr gaļa izskatās pelēka, jo gaiss netiek klāt. Ja vitrīnā blakus stāv sārta gaļa, kurš tad pirks pelēku?”
Bioloģiskā gaļa ir uz izķeršanu, bet ar maizi situācija citāda. Maiznīca “Flora” vēl nesen tirgoja trīs veidu biobaltmaizi, tagad palikuši divi. Cilvēki neticot, ka maize patiešām cepta no biomiltiem, nākas pārliecināt, galvenais arguments ir zaļā lapiņa uz etiķetes. Cena gan neesot izšķirošais arguments, saka uzņēmuma pārstāve Anda Rutkovska. Parastais maizes klaipiņš maksā 75 centus, biomaize – 95 centus, pirmo dienā nopērk pa 50 klaipiem, otro – vien kādus piecus. Uzņēmumā ievērojuši, ka šo maizi pērkot pensionāri, vadoties pēc principa – labāk vienu dārgāku kukulīti, toties tā būs tīra manta. Tikmēr biocepumi, atšķirībā no maizes, ejot uz urrā, tādēļ uzņēmumā plāno paplašināt tieši šo segmentu, vienlaikus raugoties pēc plašākām noieta iespējām internetā. “Tirgojam ne tikai lielveikalos un mazajos bioveikalos, bet raugāmies pēc sadarbības partneriem internetā. Tas būs garš ceļš, bet atmaksāsies. Iepirkšanās paradumi mainās, cilvēki arvien piedomā, ko ēd,” tā “Floras” pārstāve.
Ja informēsi, atdeve būs
Virtuālā tirgus Svaigi.lv līdzīpašniece Elina Novada atzīst, ka klientu loks trīs gadu laikā dubultojies, taču noietu garantē tas, cik informēti ir potenciālie klienti par to, kas ir bioloģiski sertificēti produkti, kādi ir ieguvumi, ko sniedz dabīgas pārtikas iekļaušana uzturā. Panākumus garantēs tikai nemitīga sortimenta dažādošana un piegādātāju pieaugums. Patlaban produkciju piegādā jau 150 uzņēmumi, tiek meklēti arvien jauni. Klientu vidū ir visu vecumu grupu cilvēki no studentiem līdz uzņēmumu vadītājiem, arī pensionāri. Liela daļa ir ģimenes ar bērniem, pārsvarā pasūtījumus veic sievietes. Nereti pircēju vidū ir cilvēki ar noteiktām diētām, kuri meklē, piemēram, kazas piena produktus vai produktus bez glutēna. Tomēr pārtikas iegāde internetā ir attīstības sākumposmā, daudzi to izmēģina, iespējams, pirmo reizi, tāpēc novērots, ka klientiem ir nopietni jāpiedomā pie tā, lai mainītu savus iepirkšanās paradumus, plānojot maltītes uz priekšu. Visbiežāk klienti nonāk līdz virtuālajam tirgum, jo meklē iespējas iegādāties bioproduktus ar zināmu izcelsmi, kā arī īpašus produktus, kurus nepiedāvā citas tirdzniecības vietas.
Ne vienmēr bio, bet vietējo gan
LB uzrunāja arī virtuālā tirgus klienti, divu bērnu māmiņu Lieni Ozoliņu no Ozolnieku pagasta. Viņa stāsta, ka ģimene izvēlas pārtikas produktus katru otro nedēļu un saņem tos ar piegādi uz mājām. Papildu produktus iegādājas nelielos veikaliņos vai tirgū, ja tas sanāk pa ceļam. “Ne vienmēr meklēju bioloģiskus produktus, biežāk izvēlos produktus no Latvijas ar droši zināmu izcelsmi, zinot, ka tie būs kvalitatīvi un sastāvs būs pēc iespējas labāks,” stāsta Liene. Plānojot maltītes nedēļai uz priekšu un veicot pirkumus internetā, izdodas vairāk pārdomāti tērēt pārtikai atvēlēto ģimenes budžetu. Pirkumi katrā mēnesī atšķiras, vidēji pārtikai mēnesī tērē 300–350 eiro. Gaļu izvēlas ēst kvalitatīvu, bet retāk – reizi vai divas reizes nedēļā, priekšroku dodot vistas, truša, tītara, teļa, jēra gaļai. Tāpat ģimene pērk svaigas zivis, piemēram, Āfrikas samu vai foreli, lauku olas, arī paipalu olas, dārzeņus, augļus un ogas, piena produktus, kazas piena sierus, dzērienus, piemēram, ābolu sulu, sezonas produktus, kas īpaši Latvijā, piemēram, pavasarī kļavu un bērzu sulas.
Ko saka bankas?
Aizdevēji uz biolauksaimniecību raugās labvēlīgi, tomēr uzmanīgi, norādot, ka te ir sava specifika – sagaidāmā raža, saimniekošanas metodes atšķiras no tradicionālajām. Tomēr no kreditēšanas skatupunkta bioloģiskā lauksaimniecība un biopārtikas ražošana ir tāds pats bizness kā jebkurš, atzīst “Altum” pārstāvis Kristians Pudans. Proti, produktam jābūt pieprasītam un tam jāspēj nosegt izmaksas un radīt pievienoto vērtību investoram. “Altum” arsenālā ir vairāki aizdevuma veidi, piemēroti dažādām uzņēmuma dzīves attīstības stadijām. “Ja ražotājs ir biznesa uzsācējs, uz biznesa plāna un prognozētās naudas plūsmas pamata pieejams Starta aizdevums. Pārtikas ražošanai vai bioloģiskai lauksaimniecībai, kas ir ārpus lielām apdzīvotām vietām radīts jauns kredīts – Mazie aizdevumi lauku teritorijās. Ja fokuss ir tieši zemes iegāde, pieejams zemes aizdevums, kuros biozemniekam ir atviegloti nosacījumi. Ja ideja turklāt ir inovatīva, ar strauju izaugsmes potenciālu eksportā, var mēģināt riska kapitāla iespējas, bet nobriedušiem biznesiem pieejami tiešie aizdevumi iekārtām, apgrozāmiem līdzekļiem un zemes iegādei, kā arī garantijas aizdevumiem kredītiestādēs. Pudans piezīmē, ka “Altum” nāk palīgā gadījumos, ja uzņēmumam ir perspektīvas biznesa iestrādes, bet nepietiekams nodrošinājums vai nepietiekama kredītvēsture aizdevumam bankās.
Savukārt AS “Swedbank” Uzņēmumu pārvaldes vadītāja Ieva Vīgante saka – banka finansē jebkuru ražotāju, kuram “finanšu veselība” ļauj uzņemties kredītsaistības, tai skaitā arī bioloģiskos ražotājus. Skaitliski lielākoties pieprasījums pēc finansējuma šajā jomā nāk no piensaimniekiem un gaļas liellopu audzētājiem. Tā kā biopārtikas ražošanā, salīdzinot ar konvenciālo, ražība ir mazāka, tas ir ļoti būtisks ieņēmumu postenis saimniecību naudas plūsmai – līdz ar to veicina arī bankas aizdevuma saņemšanas iespējas. “Bioloģiskai nozarei noteikti ir nākotnes perspektīva, jo visā Eiropā un arī pasaulē domā par to, lai patērētāji iegūtu arvien veselīgāku pārtiku, un to stimulē atbalsta maksājumi. Kopumā redzam, ka šī tirgus niša pieaug un tas kļūst populāra,” saka bankas pārstāve. Vienlaikus viņa akcentē – svarīgi apzināties, ka šī brīža konvenciālajās saimniecībās saražotais tiek pārdots eksporta tirgos, kur konkurējam, piemēram, ar visiem zemo izmaksu valstu graudiem (Ukraina, Krievija, ASV). Līdz ar to jāpielāgojas tā brīža tirgus cenai, kuru diktē pasaules globālais graudu pieprasījums/piedāvājums un kas bieži spekulāciju dēļ ir ļoti svārstīgs un spēj sasniegt ļoti zemus līmeņus. Labā ziņa šajā, ka esam moderni savās tehnoloģijās, spējam būt konkurētspējīgi un izaudzēt lēti. Tikmēr bioloģisko graudu un produktu pamata noiets ir tepat, būtībā mājas tirgus – ES un Skandināvija, kas ir daudz stabilāks no patēriņa un cenu svārstību viedokļa, tomēr tajā nokļūt un nopozicionēt savu produkciju ir daudz sarežģītāk. Būtisks faktors šīs nozares veiksmīgai attīstībai ir kopējā ekonomikas izaugsme, attīstoties iedzīvotāju pirktspējai – proti, lai cilvēkiem būtu iespēja ikdienā iegādāties arvien veselīgākus produktus. Kā šādu piemēru redzam jau mazo tirdziņu un bio veikalu attīstību Rīgā un daudzviet arī citur lielajās pilsētās.”
