Pasaulē
Eiropa

Partneri tiekas Budapeštā: Orbāns izmanto Putina pieredzi?0


Krievijas prezidents Vladimirs Putins (no kreisās) un Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns ir tikušies vismaz reizi gadā pēdējos piecos gados, lai apspriestu tirdzniecības sakarus un sadarbību enerģētikas jomā.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins (no kreisās) un Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns ir tikušies vismaz reizi gadā pēdējos piecos gados, lai apspriestu tirdzniecības sakarus un sadarbību enerģētikas jomā.
Foto: Alexei Nikolsky/SPUTNIK/REUTERS/LETA

Šo trešdien, 30.oktorbrī, Krievijas prezidents Vladimirs Putins ieradās Budapeštā, lai kārtējo reizi tiktos ar Ungārijas premjerministru Viktoru Orbānu, kurš ir viens no Maskavas ciešākajiem partneriem Austrumeiropā.

 

“Neiecietīgais” Orbāns kļūst par “pragmatiķi”

Orbāns un Putins ir tikušies vismaz reizi gadā pēdējos piecos gados, lai apspriestu tirdzniecības sakarus un sadarbību enerģētikas jomā, atzīmē aģentūra AFP. Ungārijas ārlietu un tirdzniecības ministrs Pēters Sijārto pirms dažām nedēļām apmeklēja Maskavu, vizītes laikā pievēršoties gāzes piegādēm no Krievijas.

Ungārija ir viena no retajām ES un NATO dalībvalstīm, kas saglabājusi labas attiecības ar Maskavu arī pēc tam, kad Krievija 2014. gadā anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu un sāka agresiju Donbasā.

Orbāns, kurš sevi nodēvējis par “neiecietīgu” politiķi un imigrācijas pretinieku, pēdējos gados ieturējis “Austrumu atvērtības” politiku.

Viņš uzdevis Ārlietu un tirdzniecības ministrijai noslēgt tirdzniecības līgumus ar tādām valstīm kā Krievija, Turcija un Ķīna, tiekot apsūdzēts par sadarbību ar autoritāriem un diktatoriskiem režīmiem.

“Orbāns uzdod Ungāriju kā tiltu starp Austrumiem un Rietumiem, lai gan Ungārija ir eiroatlantiskās alianses dalībvalsts,” intervijā AFP secina Budapeštas domnīcas “Political Capital” direktors Peters Kreko.

Pērn apmeklējot Maskavu, Orbāns nosodīja ES sankcijas pret Krieviju, kas tika ieviestas pēc Kremļa veiktās Krimas aneksijas. Nākamajā nedēļā pie Orbāna Budapeštā ieradīsies Turcijas prezidents Redžeps Erdogans, kurš uzslavējis Ungārijas premjeru par atbalstu Turcijas militārajai operācijai Sīrijā.

Orbāns paziņojis, ka Ungārijas nacionālajās interesēs ir sadarboties ar Turciju, lai Ankarai nebūtu jāsūta miljoniem sīriešu bēgļu, kas atrodas tās teritorijā, uz Eiropu. Ungārija aizkavēja ES kopējā paziņojuma pieņemšanu, kurā nosodīts Turcijas iebrukums.

 

Noraida Rietumu kritiku kā “liekulīgu”

Savas politiskās karjeras sākumā pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu beigās Orbāns aktīvi iestājās par padomju spēku izvākšanu no Ungārijas un arī vēlāk ieņēma pretkrievisku nostāju, taču tagad kļuvis par “pragmatiķi”, atzīmē AFP.

Noraidot Rietumu kritiku kā “liekulīgu”, viņš bieži citē vācu un franču politiķus un uzņēmējus par sakariem ar Maskavu. 2014. gadā Ungārija un Krievija parakstīja vienošanos par Pakšas atomspēkstacijas modernizāciju, Maskavai piešķirot Budapeštai desmit miljardu eiro aizdevumu, kam Orbāns grib nokaulēt zemāku procentu likmi.

Aptuveni 85 procentus tai vajadzīgās enerģijas Ungārija ieved no Krievijas.

Putina vizītes laikā puses plāno parakstīt vienošanos par kopēju uzņēmumu dzelzceļa vagonu būvei un apspriest šobrīd Krievijā izvietotās Starptautiskās ieguldījumu bankas (IIB) galvenās mītnes pārcelšanu uz Budapeštu. Projekta kritiķi, kuri banku dēvē par “Putina Trojas zirgu”, tās pārcelšanu uz ES dalībvalsts galvaspilsētu uzskata par Krievijas mēģinājumu izvērst spiegošanas aktivitātes.

“Budapeštas un Maskavas sadarbība liecina par Ungārijas pieaugošu enerģētisko atkarību no Krievijas, attiecību asimetrijai paplašinoties,” uzskata Peters Kreko. Viņaprāt, gan IIB bankas mītnes pārcelšana, gan darījums par vagonu būves rūpnīcu un Budapeštas metro vilcienu remonts, ko veiks Krievijas firma, ir izdevīgi Krievijai, bet ne Ungārijai.

 

Orbāns izmanto Putina pieredzi

Iekšpolitiskajai izdzīvošanai Orbānam vajadzīgs Krievijai līdzīgs modelis, kas ļauj izmantot valsts resursus, lai paliktu pie varas, un viņš veiksmīgi izmanto Putina pieredzi, atzīmē laikraksts “The Financial Times”.

Kopš 2017. gada Ungārija ir bloķējusi NATO valstu aizsardzības ministru tikšanos ar Ukrainas kolēģiem, Kijevai izjūtot arvien lielāku spiedienu no Maskavas puses. Ungārijai ir nesaskaņas ar Ukrainu jautājumos, kas attiecas uz etnisko ungāru minoritāti Ukrainas Aizkarpatu apgabalā, tostarp jautājumos par tiesībām uz dubultpilsonību un ungāru valodas lietošanu Ukrainā.

Ungārija atbalstīja bruņojuma tranzītu caur savu teritoriju no Krievijas uz Serbiju, ko liedza citas NATO valstis.
Saistītie raksti

Vairākām Austrum­eiropas valstīm cenšoties mazināt savu enerģētisko atkarību no Krievijas, Ungārija dodas pretējā virzienā, paplašinot sadarbību ar “Gazprom” un “Rosatom”.

Šobrīd “Gazprom” ved sarunas ar Bulgāriju un Serbiju par cauruļvada “TurkStream” būvi pa Melnās jūras gultni uz Eiropu, Ungārijai kļūstot par svarīgu tranzīta valsti un palielinot pieeju Krievijas gāzei. Kā atzīmē “FT”, Krievija var izmantot Ungāriju, lai mēģinātu ietekmēt kā ES, tā NATO politiku.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA/AFP
Pasaulē
Pasaulē koronavīrusa pandēmijā mirušo skaits pārsniedzis 60 000 1
1 diena
LE
LETA/AFP
Pasaulē
Spānijā otro dienu pēc kārtas samazinās no Covid-19 mirušo skaits
1 diena
LE
LETA/BNS
Pasaulē
Lietuvā apstiprināts desmitais nāves gadījums no Covid-19
1 diena

Lasītākie

SK
Skaties.lv
Latvijā
Levits: Mediji noteikti pieder pie stratēģiskajām nozarēm. Tāpat kā policija, robežsargi, medicīnas sistēma
9 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
Politika epidēmijas laikā: neskatoties uz partiju ķildām, Kariņš un Levits tic valdības stabilitātei
7 stundas
SK
Skaties.lv
Ekonomika
Darbu Covid-19 izraisītās krīzes dēļ zaudējuši vairāki tūkstoši cilvēku. Bezdarbniekos arī bijušie RD deputāti
9 stundas
SK
Skaties.lv
Veselam
Raidījums: Reģionālās slimnīcas nav gatavas Covid-19 pandēmijai
9 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
Latvijā modelē Covid-19 attīstības scenārijus. Ko māca pasaules pieredze?
8 stundas