Normāla parādība vai slēpta slimība? Ārsts skaidro, kāpēc pēc ēšanas jūtamies miegaini 6
Gandrīz katram ir pazīstama situācija, ka tikko esi paēdis, un tūlīt gribas atgulties un iemigt. Lai gan šķiet, ka organismam, saņemot barības vielas, gluži pretēji, būtu jākļūst enerģiskākam, nereti notiek pretējais – parādās nogurums un miegainība.
Kā skaidro ukraiņu–amerikāņu ārsts Džafarzade Šeihs Ebrahims Abolgasemovičs portālam “Unian”, šī parādība ir plaši izplatīta un tai ir gan dabiski, gan medicīniski izskaidrojumi.
Kāpēc pēc ēšanas gribas gulēt?
Ārsts norāda, ka šī sajūta ir normāla un tai pat ir savs nosaukums – pēcpusdienas jeb postprandiālā miegainība. Pastāv vairākas teorijas, kāpēc tā rodas. Viena no tām saistīta ar nervu sistēmas darbību. “Pastāv mīts, ka pēc ēšanas visa asinsrite ‘pārvietojas’ no galvas uz vēderu, lai palīdzētu gremošanai. Tajā ir daļa patiesības – pēc maltītes mūsu autonomās nervu sistēmas līdzsvars mainās no simpātiskās, kas ir atbildīga par reakciju “cīnies vai bēdz” un adrenalīna izdalīšanos, uz parasimpātisko,” skaidro ārsts.
Parasimpātiskā nervu sistēma regulē gremošanu un citus mierīgos fizioloģiskos procesus. Pēc lielākas maltītes šī sistēma kļūst dominējoša, lai organisms varētu koncentrēties uz barības pārstrādi – tādēļ ķermenis signalizē, ka tam ir nepieciešams atpūsties, nevis skriet vai būt īpaši aktīvam.
Cita teorija saistīta ar diennakts ritmu. Pēcpusdienā dabiski samazinās mūsu bioloģisko ritmu stimulējošie signāli, tādēļ tieši pēc pusdienām vēlme atpūsties kļūst izteiktāka.
Svarīga loma ir arī vielmaiņai. Īpaši insulīna un aminoskābju darbībai. Pēc sātīgas maltītes, it īpaši, ja tā satur daudz ogļhidrātu, organisms izdala insulīnu. Tas palīdz aminoskābēm nonākt muskuļos, bet viena aminoskābe, triptofāns, paliek asinīs un nonāk smadzenēs. Tur tā pārvēršas par serotonīnu, bet vēlāk – par miega hormonu melatonīnu. Tas arī izraisa miegainību pēc ēdienreizes.
