Praktiski
Manas tiesības

“Zaudēju darbu, nevaru samaksāt par mājas pārvaldīšanu.” Vai pārvaldnieks var atņemt dzīvokli?0


Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto: Pexels

Dzīvojam četru dzīvokļu mājā. Mēs, dzīvokļu īpašnieki, atteicāmies no komunālās pārvaldes pakalpojumiem, un viens no mājas īpašniekiem uzņēmās būt pārvaldnieks. Vienojāmies, ka maksājam 20 eiro katru mēnesi mājas pārvaldīšanai. Zaudēju darbu, nevaru jau otro mēnesi samaksāt. Pārvaldnieks draud – ja turpināšu nemaksāt, viņš iesniegs tiesā prasību un atņems man dzīvokli. Vai tiešām tā var izdarīt? LEONIJA SAULKRASTOS

Īpašuma tiesība uz dzīvokli tā īpašniekam uzliek noteiktus pienākumus. Viens no tiem – nodrošināt dzīvojamās mājas pārvaldīšanu.

Noslēdzot pārvaldīšanas līgumu ar pārvaldnieku, dzīvokļa īpašnieks izpilda šo pienākumu. Līgumā parasti noteiktā apmērā tiek uzdots pārvaldniekam veikt obligātās pārvaldīšanas darbības.

To izpilde pārvaldniekam var tikt uzticēta kopumā vai arī tikai noteiktu pārvaldīšanas darbību apjomā.

Ekonomikas ministrijas sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena skaidro, ka saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta pirmo daļu dzīvokļa īpašnieka pienākums ir piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus, norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem.

Arī Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10. panta trešā daļa noteic – uzdodot pārvaldniekam mājas pārvaldīšanas uzdevumu, visu dzīvokļu īpašnieku pienākums ir nodrošināt šā uzdevuma izpildei nepieciešamo finansējumu.

Attiecīgi, veidojoties pārvaldīšanas maksas parādam, pārvaldnieks var vienoties ar parādnieku par parāda atmaksas grafiku.

Ja puses nevar vienoties vai parāds netiek segts, tad saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu pārvaldnieka pienākums ir kontrolēt dzīvojamās mājas īpašnieka maksājumus par pārvaldniekam uzdotajām pārvaldīšanas darbībām.

Maksājumu kontrole ietver pienākumu:

• sagatavot izziņu par dzīvojamās mājas īpašnieka maksājumiem,

• sagatavot paziņojumu par parāda esamību,

• celt tiesā citu dzīvojamās mājas īpašnieku interesēs prasību pret dzīvojamās mājas īpašnieku par maksājumu saistību neizpildi vai nepienācīgu izpildi.

Prasība par maksājumu saistību neizpildi ceļama Civilprocesa likumā noteiktā kārtībā.

Attiecīgi, ja tiesa apmierina prasības pieteikumu, tad saskaņā ar Civilprocesa likuma 570. panta trešo daļu piedziņas vēršana uz parādnieka nekustamo īpašumu pieļaujama, ja, piemērojot citus piespiedu izpildes līdzekļus, piedzinēja prasījumu saprātīgā termiņā nav iespējams apmierināt.

Šāda kārtība neattiecas uz tādu parādu piedziņu, kuri nodrošināti, ieķīlājot attiecīgo nekustamo īpašumu.
Saistītie raksti

Evita Urpena skaidro: “Kā norādīts juridiskajā literatūrā, Civilprocesa likums nenoteic vispārēju striktu secību, kādā piespiedu izpildes līdzekļi būtu piemērojami. Bieži lēmums piemērot konkrētu piespiedu izpildes līdzekli tieši atkarīgs no tā, cik efektīva izrādījusies citu piespiedu izpildes līdzekļu piemērošana.”

Piemēram, atbilstīgi Civilprocesa likuma 570. panta trešajai daļai piedziņas vēršana uz parādnieka nekustamo īpašumu netiek aizliegta nevienā piespiedu lietā, bet pirms šā līdzekļa piemērošanas tiesu izpildītājam jāmēģina piedzīt parādu parādniekam relatīvi labvēlīgiem līdzekļiem, piemēram, ieturējumu ceļā.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.