Pasaules ekonomikas izaugsme draudīgi sabremzējas. Kā tas attiecas uz Latviju, vērtē TV24 24
Pasaules ekonomikas izaugsme draudīgi sabremzējas. Aprīļa sākumā J.P. Morgan Research paaugstināja recesijas iespējamību ASV un pasaules ekonomikai 2025. gadā no 40% līdz 60%. Līdzīgs vērtējums arī Starptautiskajam valūtas fondam.
Kokteilis
Tas, protams, attiecas arī uz Latvijas ekonomikas izaugsmi, kas jau tā bija lēnāka nekā iepriekš plānots. Sekas vistiešākā veidā sajutīsim caur mazākiem nodokļu ieņēmumiem valsts budžetā, attiecīgi – vai nu nepieciešamību politiķiem celt nodokļus, samazināt finansējumu nozarēm vai palielināt valsts parādu, pārceļot mūsu laika problēmas nākamajām paaudzēm. Kādu risinājumu šajā situācijā saskata eksperti un lēmumu pieņēmēji – to apspriedām TV24 raidījumā “Uzmanības centrā ekonomika”.
Finanšu ministrijā atzīst, ka šā gada nodokļu plāns netiks izpildīts. Pašreizējie aprēķini rāda, ka robs pret plānu ir aptuveni 154 miljoni eiro.
Tiesa, jau aprīļa beigās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē Latvijas darba devēju konfederācijas pārstāvji pauda, ka iztrūkt varētu pat 200 līdz 300 miljonu eiro.
Ekonomikas doktore, profesore, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka pauž: “Ir ļoti daudz risku nākotnē. Jo, man liekas, nekad nebija tik sarežģīti prognozēt budžeta izpildi, kā tagad, ņemot vērā ļoti lielu nenoteiktību ģeopolitikā. Mēs nevaram saprast ar ko beigsies tarifu kari un kā tas ietekmēs ne tikai tirdzniecību, ne tikai ražošanu, bet arī finanšu tirgus.”
LDDK finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis akcentē, ka prognozes, uz kurām balstīts šī gada budžets, ir veidotas pagājušā gada rudenī. Jau redzam, ka situācija pasliktinās un prognozes tiek pārskatītas uz leju. Arī Starptautiskā Valūtas fonda prognozes par Latvijas izaugsmi ar katru nākamo reizi tiek pārskatītas un straujāka izaugsme atcelta uz vēlāku laiku.
Finanšu ministra padomnieks (Vienotība) Kārlis Šadurskis atzīst, ka pirmajā ceturksnī valsts budžeta plāns pildās ar uzviju, taču tikai pateicoties izmaiņām likumā, kas motivēja uzņēmējus atbilstīgi iepriekšējai kārtībai savlaicīgāk nomaksāt UIN, bet tas nozīmē mazākus ieņēmumus jau vasarā. ”Tie plus 44 miljoni jau vasarā nokritīsies līdz nullei un summāros nodokļu ieņēmumos pret plānu mēs rēķinām, ka būs 153 vai 154 miljoni mīnusā.”
Runājot par iespējām sabalansēt budžetu Inna Šteinbuka uzsver, ka nevajadzētu rīkoties, kā pagājušajā gadā, kad ietaupīja Latvijas līdzfinansējumu, neapgūstot Eiropas fondu projektu naudu. Tas ir formāls budžeta uzlabojums, taču realitātē tas ir zaudējums valstij. “Mēs tā vairs nedrīkstam darīt, jo tās ir investīcijas, kas varētu sekmēt Latvijas ekonomikas izaugsmi.”
Kā rīkoties? To vaicājām raidījuma dalībniekiem. Palielināt valsts parādu? Palielināt nodokļus? Ja jā, tad kurus? Samazināt budžeta izdevumus? Vai ir politiska griba to darīt un kuras nozares tas varētu skart?
Ņemot vērā, ka atlicis vien nedaudz vairāk nekā gads līdz Saeimas vēlēšanām, bažas raisa arī iespējamība, ka šobrīd pie varas esošās partijas varētu būt noskaņotas nekaitināt vēlētājus, novilkt laiku – arī par to jautājām raidījumā un īpaši nozīmīga šajā gadījumā bija politiķa Kārļa Šadurska nostāja.
Visu raidījumu iespējams noskatīties kanālā TV24 vai ŠEIT:
1.daļa
2.daļa
