Pasaules gals ir tuvāk, nekā iepriekš lēsts: zinātniekiem ir jauna versija par gadu, kad tas varētu notikt 0
Zinātnieki norāda, ka jaunākie aprēķini par Hokinga starojumu liecina, ka kosmoss var izgaist aptuveni pēc 10⁷⁸ gadiem — satriecoši īsā laikā, salīdzinot ar iepriekšējām prognozēm.
Šādu aprēķinu publiskojuši trīs holandiešu pētnieki, un par to vēsta Futura-sciences. To apliecina jaunākie dati par Hokinga starojumu — parādību, kuru teorētiski 1974. gadā aprakstīja fiziķis Stīvens Hokings.
Hokings aprakstījis, kā ārkārtīgi blīvi objekti, piemēram, melnie caurumi vai neitronu zvaigznes, pakāpeniski zaudē masu, izstarojot daļiņas, kas rodas kvantu efektu ietekmē netālu no to gravitācijas laukiem.
Tagad zinātnieki šo procesu attiecinājuši arī uz citiem kosmiskiem objektiem, pieļaujot, ka arī tie varētu lēnām “iztvaikot”. Viņu pētījumi liecina, ka zvaigžņu pēdējās atliekas izzudīs aptuveni pēc 10⁷⁸ gadiem, kas būtiski samazina Visuma pastāvēšanas ilgumu, salīdzinot ar iepriekšējām prognozēm – ka tas varētu notikt pēc aptuveni 10¹¹⁰⁰ gadiem.
Izdevumā uzsvērts, ka holandiešu pētnieku secinājumi balstās uz jaunu Hokinga starojuma interpretāciju, kas attiecas ne tikai uz melnajiem caurumiem, bet arī uz citiem masīviem objektiem ar gravitācijas laukiem, piemēram, neitronu zvaigznēm.
Viņi atklājuši, ka iztvaikošanas ilgums pilnībā atkarīgs no objekta blīvuma. Pārsteidzoši, ka pēc aprēķiniem secināts, ka neitronu zvaigznes un melnie caurumi izzudīs jau pēc aptuveni 10⁶⁷ gadiem, kas ir pretrunā iepriekšējām teorijām, jo spēcīgāka gravitācija teorētiski šādu procesu varētu tikai paātrināt.
Lai gan šis darbs ir teorētisks un tīši spekulatīvs, tas, kā norāda izdevums, demonstrē zinātnes spēju pārbaudīt un izaicināt Visumu regulējošos likumus.
