Uldis Pīlēns: “Vienmēr esmu teicis – pēc amatiem nealkstu. Arī pēc prezidenta vietas ne.”
Uldis Pīlēns: “Vienmēr esmu teicis – pēc amatiem nealkstu. Arī pēc prezidenta vietas ne.”
Foto: Timurs Subhankulovs

“Pēc amatiem nealkstu. Arī pēc prezidenta vietas ne!” Atklāta saruna ar Uldi Pīlēnu 142

Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Kadirovieši Melitopolē izvaro Krievijas televīzijas propagandisti un piekauj operatoru 13
“Man bija tik ļoti kauns!” Erotisko bilžu fotogrāfam Aleksandram Sokolovam fotosesijas laikā ar kādu dāmu gadās briesmīgs misēklis
Izskan ziņas, ka Ukrainā parādījusies Baltkrievijas bruņoto spēku vienība. Slaidiņš skaidro, vai tā ir taisnība 28
Lasīt citas ziņas

Biedrības “Apvienotais Latvijas saraksts” līderis Uldis Pīlēns piedalās valdības veidošanas sarunās. Kādā fāzē nonākušas sarunas un ko īsti pārstāv Pīlēns – par to intervijā.

 

CITI ŠOBRĪD LASA

Kā no sava skatpunkta vērtējat pašreiz notiekošo sarunās par valdības veidošanu?

U. Pīlēns: Kamēr prezidents nebija izdarījis Ministru prezidenta amata kandidāta izvēli, situācija bija sarežģīta, jo saskārāmies ar virkni novitāšu. Novitāte nr. 1 – sarunu vešanas stils, nr. 2 – sadarbības memorands, kāds vēsturē nav bijis, nr. 3 – ka Valsts prezidenta kungs gribēja redzēt valdības deklarācijas karkasu, melnrakstu, pirms nominēt Krišjāni Kariņu. Divpusējas sarunas pa pusotrai stundai nedēļā nevarētu uzskatīt par labu tempu valdības veidošanā, tā pazaudējām trīs nedēļas laika.

“Jaunās Vienotības” piedāvātais memoranda teksts bija izveidots, neņemot vērā citu koalīcijas partneru programmās rakstīto. Veselības, izglītības, labklājības tēmas tajā tikpat kā netika pieminētas, toties kā prioritāras lietas izceltas, piemēram, valsts kapitālsabiedrību līdz 20% akciju kotēšana biržā, vienlaicīgi turpinot tempā virzīt uz priekšu Skultes termināli, “Latvijas valsts mežu” un “Latvenergo” vēja parka kopuzņēmumu.

Dažbrīd izbrīnīja sarunu vešanas ultimatīvais stils: “ja ne tā, tad nekā”, ministriju sadalījums, ko nolika uz galda bez diskusijām. Dažkārt bija sarunu vadītāju maiņa, kad Rinkēviča kungs nāca ar atšķirīgu stilu. Panācām, ka memorandā saturiski mainījās akcenti par šīm pieminētām tēmām. Piemēram, paturot valsts kontrolē valsts kapitālsabiedrību stratēģiskos aktīvus un kritisko infrastruktūru.

 

Apstāsimies pie šī dīvainā punkta. Vai tas nozīmētu, ka “Jaunā Vienotība” dzīrās privatizēt valstij piederošos uzņēmumus – “Latvijas valsts mežus”, “Latvenergo”, citus?

Tas gan ir jūsu formulējums. Es jau pirmajā sarunā pārjautāju Krišjānim Kariņam, kā saprast šādu “JV” iniciatīvu, un saņēmu atbildi – plāns bijis, ka biržā varētu nodot kotēšanai līdz 20% “Latvijas valsts mežu”, arī jaunā “LVM” un “Latvenergo” vēja parka uzņēmuma akcijas, ostu kapitālsabiedrību akcijas. Teicām – par to gan mums iedegas sarkanās lampas.

Kāpēc tas vajadzīgs? Tika pamatots, ka profesionāla pārvaldība esot labāka par politisko. Mans pretarguments bija, ka profesionāla pārvaldība, piemēram, kā redzam mūsu valsts aviokompānijā, nav tā labākā, vismaz analizējot rezultātus.

Vai skatāmies uz jaunāku piemēru – sacelto ažiotāžu ar “Sadales tīkla” pieteiktiem tarifiem, kur uzņēmums skatās, kā tam ir ērtāk, aizmir­stot, ka simtprocentīgi pieder valstij. Valstij kā īpašniekam ir atbildība par tautsaimniecības efektīvu funkcionēšanu, par iedzīvotāju maksātspēju un labklājību, un valsts rokās ir intervences instrumenti, “Latvenergo” peļņa u. tml. Te smalkā sabalansētības tēma – labi uzņēmumam un labi klientiem – pazūd.

Valsts, būdama īpašnieks “Latvenergo”, “Sadales tīklā”, “Augstsprieguma tīklā”, sūta pilnīgi nepareizus signālus. Tagad redzam, ka nekādas koordinējošas darbības nav bijušas un ka tikai pēc milzīgā sašutuma, ko paudušas gan mājsaimniecības, gan uzņēmēji, visi tiks sēdināti pie viena galda. Redziet, no vienas puses, tiek iedrošināts pāriet uz energoneatkarību, izmantot vēja, saules enerģiju, veidot energokopienas, kamēr otrā pusē jāsastopas ar politiski nekontrolētu uzņēmumu valžu, padomju darbību – pretēju uzdevumiem, kādus izteikusi valsts.

Lūk, te arī parādās mūsu “Apvienotā saraksta” uzstādījums – ir jābūt sadarbībai, starpnozaru un starpministriju un arī starp valsts kapitālsabiedrībām, nevar katrs dzīvot savu dzīvi kā feodālā saimniecībā.

 

Turpināsim ar to, cik tālu esat tikuši sarunās par valdību.

Esam nonākuši līdz situācijai, ka deklarācijas rakstītāju darba grupas liek kopā piedāvājumus un potenciālā koalīcija kopā ar Finanšu ministrijas cilvēkiem iepazīstas ar fiskālās telpas manevra iespējām tuvākajos četros gados. Aina ir sliktāka, nekā varēja gaidīt. Ja mums ir vēlme tikai aizņemties, tas nav labas saimnieciskas darbības rezultāts, jo aizņēmums kādreiz jāatdod. Jau kovida laikā aizņemtie līdzekļi, vairāk nekā 2,5 miljardi, nav efektīvi izmantoti, Latvijas valdībai ir lielākais budžeta deficīts ar mīnus 7% jau otro gadu, tāpat trešā ceturkšņa rādītāji liecina, ka Latvija vienīgā Eiropā ieiet recesijā – IKP ir mīnus 0,4%.

Opozīcija uzsver, ka rosināšot parlamentārās izmeklēšanas komisiju, kam jāizskata Covid-19 krīzē ieguldītās naudas tēriņi. Piekrītat, ka tā jāveido?

Cik dzirdu, “Latvija pirmajā vietā” ir apņēmīgi to darīt. Ja Lietuvai, Igaunijai gada budžeta deficīts ir nedaudz virs 2% un mums 7%  – nav laba aina. “Apvienotais saraksts” ienāca politiskā, lai teiktu – turpmāk tā nevar, ir jābūt pārmaiņām, jo Latvija var labāk. To sadzirdēja vairāk nekā simt tūkstoši mūsu vēlētāju, kas nobalsoja par tik īsā laikā nodibināto priekšvēlēšanu apvienību.

 

Kā uzstādījums pēc pārmaiņām atspoguļojas deklarācijas projektā? “Progresīvo” līderis Briškens to raksturoja kā izplūdušu – Mārtiņš Luters esot izticis ar 95 tēzēm, bet Krišjānis Kariņš šonedēļ pie prezidenta pils pienaglojis papīru ar 395 punktiem. Un sociālie partneri vēl tikai sāk iesaistīties, tie gribēs papildināt.

Mēs piedāvājām citu metodiku, kur punktu skaits būtu ievērojami mazāks, ar precīzāk definētām prioritātēm četros gados, pārnozaru politikām. “Jaunā Vienotība” nepiekrita. Izdevās panākt, ka sākotnēji jāsaprot kopējais finansiālais ietvars. Prioritātēm pakārtotas ir politikas. Tādēļ piedāvājām izmaiņas Ministru kabineta struktūrā.

 

Kāds ir sausais atlikums no “AS” rosinājumiem?

Akceptētas minētās valdības komitejas starpnozaru tēmu risināšanai, un esam vienojušies, ka katram koalīcijā pārstāvētam spēkam būs pa vienam ministru biedram. Kaut daudz operatīvāku rīcību nodrošinātu mūsu pirmais piedāvājums, ko izteicām “Jaunajai Vienotībai” par valsts ministriem “zem” premjera, īpaši prioritāriem uzdevumiem kā, piemēram, enerģētika.

Diemžēl neesam diskutējuši par nozaru sadalījumu, vai spēki izvietoti pēc iespējas efektīvāk. Bet neesam nākuši pēc amatiem. Esam nākuši padarīt Latviju labāku un lai notiktu pozitīvas pārmaiņas. Nevaram braukt pa vecam. Varam labāk! Ir neērti, ka Latvija ir pēdējās vietās nu jau pavisam fundamentāli un arī nākamgad ievirzāmies recesijā. Tas nav pašapziņu uzlabojošs rādītājs.

 

Izskaidrojiet, lūdzu, pats savu vietu. Esat “Apvienotā saraksta” dibinātājs un premjera amata pretendents. Tai pašā laikā nepiedalījāties vēlēšanās, tiekat dēvēts par apvienības pelēko kardinālu un esat bezpartijisks! Vai te netiek pārkāptas partiju monopoltiesības sastādīt valdību, pieņemt valstiskus lēmumus?

Es esmu par aktīvu pilsonisko sabiedrību. Demokrātija nepieder tikai partijām, bet ir visas valsts sabiedrības ieguvums. Jo aktīvāki pilsoņi ir pašvaldību kopienās, valsts līmenī, jo veselīgāka veidojas sabiedrība. Mēģinot piesavināt demokrātiju tikai partiju institūcijām, jūtam, ka zaudējam pilsoņu iesaistīšanās vēlmi.

Ar savu pieredzi uzņēmējdarbībā, viedokļu paušanā, skatoties no malas, sapratu, ka tā, kā mums iet, vairs nevaru stāvēt malā. Ir pilsoņi, kuri negrib stāties partijās, tāpēc mana pozīcija ir pašam nākt ar problēmu un pārmaiņu pieteikumu, un kāpēc lai to nevarētu darīt neatkarīgi cilvēki, ārpus partijām.

Ja partijas ir galvenais demokrātijas organizatoriskais balsts, tās var sadarboties ar bezpartijisko organizācijām un tā arī dara. Tai skaitā ar manis un kolēģu dibināto bezpartijisko biedrību “Apvienotais Latvijas saraksts”, kurā ir profesionāļi, gatavi iesaistīties ar savu kompetenci un pienesumu. Tas ir jaunais normālais XXI gs. demokrātijas modelis, kas vēsta – ejot tikai pa veco partiju varas ceļu, netiksim līdz labākai Latvijas nākotnes izbūvei.

 

Kādu saredzat savu tālāko nākotni Latvijas politikā?

Aktīvi kopā ar biedrību un “AS” komandu palīdzēt risināt tēmas, kas nāk darbakārtībā. Turpināt veidot domnīcu – rīcības centru, kas strādās ne tikai ar stratēģijām vai redzējumiem, bet ar konkrētiem rīcības plāniem. Mans laiks tiks veltīts ideju, priekšlikumu, politiku un rīcības plānu izstrādei, ieklausoties ekspertu un uzņēmēju viedokļos un cenšoties panākt vienošanos, lai tās tiktu īstenotas. Jau tagad arvien vairāk jūtu atbalstu mūsu biedrībai. Iesaistīties grib uzņēmēji, eksperti, kuri līdz šim biežāk ir klusējuši vai nereti arī kritizējuši kādas valdības darbības. Jūtu, ka ledus ir izkustējies, cilvēki gatavi vairāk veltīt savu laiku un resursus.

 

Vai nevēlaties oficiālu amatu, piemēram, Valsts prezidenta vietu?

Šobrīd nevienā reizē koalīcijas sarunās nav spriests par šādu tēmu. Otrkārt, vienmēr esmu teicis – pēc amatiem nealkstu. Arī pēc šīs vietas ne. Mana normāla pilsoniskā darbība ir palīdzēt, kur spēju.

 

Citēšu Kariņu no intervijas žurnālā “Ir”. Pīlēns pretendē vadīt automašīnu no aizmugurējā sēdekļa, dodot komandas – griez pa labi, pa kreisi, tagad palecies!

Tā bija intervija, kurā Kariņa kungs teica, ka Pīlēns neko nesaprot no valdības, Saeimas, valsts pārvaldes…

 

… jā, un ka jūs gribot vadīt valsti kā uzņēmumu.

Domāju, ir kompliments, sakot, ka Pīlēns nesaprot procesus valsts pārvaldē. Es redzu darbības rezultātus, kur esam noslīdējuši pēdējos gados, tad patiešām nesaprotu, kā to varēja dabūt gatavu. 2007. gadā vēl bijām priekšā Polijai, un kādas tagad ir milzu atšķirības Polijas un Latvijas attīstībā. Kā izskatāmies Baltijā?

Otrkārt, izsakās, ka uzņēmumam jāpelna, bet valsts tam nav domāta. Nu – ja valsts nepelna, tad tai jāaizņemas. Ja valstī darbi nav organizēti, lai tautsaimniecības struktūras sabalansētos ar sociāliem procesiem, lai importa un eksporta operācijas būtu ar pluszīmi ekonomikai, tad attīstām valsti, kura brauc parādos. Braucot parādos, tā varēs atļauties arvien mazāk pilsoņiem. Ieslēgt valsts modelī ekonomisko, tautsaimniecības vadības, konkurētspējas komponentu, stimulēt un virzīt uzņēmējus uz lielākiem izaicinājumiem un sasniegumu vēlmēm, lai dotu nodokļos atpakaļ savu pienesumu, – tā ir valsts funkcija. Ja uzņēmums darbojas neefektīvi, tas bankrotē.

Ja valsts strādā neefektīvi, tā turpina aizņemties, līdz neviens vairs neaizdod. Paralēles nav velkamas viens pret vienu, bet ir saderība – efektīva valsts pārvalde un uzņēmuma pārvalde. Par to gan varu piekrist Kariņa kungam, kur tiešām uzņēmums atšķiras no valsts – uzņēmums krīzes brīdī atbrīvojas no darbiniekiem, bet valsts savus iedzīvotājus nevar atlaist. Tāpēc jāveido sociālā un ekonomiskā politika tā, lai no valsts neaizbrauktu iedzīvotāji. Un šis ir brīdis, kad krīzes laikā mums cilvēki jāatbalsta vairāk. Mazāk jāpērk dzelži, mazāk jāiegulda betonā, jāpāriet uz vietējo kurināmo. Ir vesela kaudze politiku, kas jāuzbūvē. Pašlaik līdz galam šādas koalīcijas kopējās politikas neredzam.

 

Vai ar Krišjāni Kariņu ir kāda attiecību priekšvēsture, kuru dēļ viņš tā negatīvi attiecas pret jums?

Interesantākais, ka nekādu negatīvo attiecību pieredzes nav. Iespējams, nesaprašanās parādās dažādu redzējumu dēļ, kā koalīcijā, kur viens partneris ar 26 balsīm, otrs ar 15, trešais ar 13 balsīm, veidot un izprast paritāti. Neviens neatņem Kariņa kungam Satversmē un normatīvajos aktos paredzētās pilnvarojuma tiesības izveidot valdību. Bet tas ir arī pienākums, un, ja partijai nav 51 balss, mana līdzšinējā pieredze saka: ja gribi panākt labāko iespējamo rezultātu, tev jārunā ar komandu. Atklāti jāvienojas, nevis jānoliek uz galda sagataves – piekrīti vai viss! Tas man bija relatīvi inovatīvs stils, bet pie visa var pierast. Mūžu dzīvo, mūžu mācies.

 

Iedrošiniet mūsu lasītājus, kurus māc nelāgas domas par “Apvienotā saraksta” stabilitāti. Apvienībā ir ilggadēji Lemberga līdzskrējēji no Zaļās partijas, viens otrs šaubīgs jaunpienācējs – varat pārliecināt sabiedrību, ka turēsieties cieši kopā?

Paskatīsimies vēsturiski. Nacionālā apvienība sastāv no “Visu Latvijai”, “Tēv­zemei un Brīvībai”, LNNK. “Jaunā Vienotība” ir veidojums no vecās “Vienotības”, bijušās Zatlera partijas un virknes vietējo partiju. Arī citi spēki – kā ZZS – ir konsolidējušies. Biedru reputācijas problēmas ir bijušas visām partijām.

Arī mums katram ir vairāk vai mazāk tīra biogrāfija, bet nevaru neredzēt profesionālismu, vēlmi palīdzēt valstij, un “AS” šobrīd ir ievērojami viengabalaināks par citām apvienībām. Neaizmirstam, ka esam ceļa sākumā. Neredzam nevienu pazīmi, ka esam mazāk monolītā stāvoklī par partneriem. Protams, mums kā jaunam politiskam spēkam neizbēgami gadās kādas komunikācijas kļūdas, jo vēl neesam apgādājušies ar “pīer” speciālistiem, kuri seko līdzi katram izteikumam. Mums noteikti ir ko mācīties.

 

Un Rajeva kunga vainošana krāpšanā – tikai “problēmiņa”?

Man, protams, arī ir ko mācīties. Neesmu tik daudz uzstājies politiskajā žanrā un ne vienmēr ārkārtīgi veiksmīgi izmantoju vārdu pamazināmās formas. Igoram Rajevam ir augsta profesionalitāte un zināšanas militārajā laukā. Neizmantot šo lietpratību nebūtu prātīgi. Bet piekrītu, reputācijas un amatu jautājumi viennozīmīgi jāskata neatraujami.

 

Pats esat bijis Tautas partijas biedrs, šķēlists.

Ar Andri Šķēli beidzamo reizi sazvanījāmies 2007. gadā. Redzējāmies kādā koncertā pirms gadiem trim.

 

Ko virzīsiet par ministru kandidātiem? Jums jāizvēlas piemērotākie cilvēki Zemkopības, Iekšlietu, Veselības un VARAM vadībā.

Diskusija, kā likumdevēja un izpildvaras pusē varam izveidot vislabāko kompetenču kombināciju, netika ļauta. Un tāda nebūs. Divi partneri – “JV” un NA – ir ilgus gadus sastrādājusies koalīcijās un ir ar sazobi daudzos jautājumos, toties mēs esam jaunpienācēji, kurus, iespējams, ir vēlme laiku pa laikam nedaudz apspēlēt. Mums ir cilvēki ar pieredzi iekšlietu, aizsardzības u. c. sektoru vadībā, bet diskusiju par personālijām atliekam kā pēdējo.

 

Bijusī ministre Viņķele pauda, ka Veselības ministrija jāvada politiskam smagsvaram, kur, lai pārliecinātu par neatliekamām vajadzībām, spētu jaudīgi diskutēt ar premjeru, Finanšu ministriju un nozari – vismaz ekspremjera Māra Kučinska vai jūsu līmenī.

Tēma “smagsvars veselības ministra krēslā” ir tā, kam varu tikai piekrist. Tur vajadzīgs cilvēks ar lielu pieredzi un spēju komunicēt uz abām pusēm.

 

SAISTĪTIE RAKSTI

Sabiedrībā šaubās par Kariņa nākamās valdības ilgmūžību, tā varot būt īsākā pretēji iepriekšējai – garākajai. Vai ticami, ka Kariņš vadīs valdību četrus gadus? Redzat iespējas citam koalīcijas modelim?

Es ļoti labi uztveru Kariņa nesen pieteikto ekonomikas transformāciju. Svarīgi, lai tai aizmugurē ir saturs, jebkurā gadījumā mēs centīsimies arī no savas puses to piepildīt ar saturu. Ja esam ES pēdējās vietās ekonomikas konkurētspējā, ar energoresursu cenām, sociālo nodokļu un depopulācijas ziņā, bez kompleksas tautsaimniecības transformācijas nevar iztikt. Ja mēs kopā koalīcijā pieliekam plecu Latvijā nepieciešamām pārmaiņām – un Latvija var labāk, to rāda mūsu eksportspējīgie uzņēmumi, Latvija nav pelnījusi pēdējo vietu – un strādāsim kā vienota komanda – ar uzticēšanos un caurspīdīgi, tad no trim spēkiem sastādītā valdība var būt gana ilglaicīga.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Kadirovieši Melitopolē izvaro Krievijas televīzijas propagandisti un piekauj operatoru 13
“Man bija tik ļoti kauns!” Erotisko bilžu fotogrāfam Aleksandram Sokolovam fotosesijas laikā ar kādu dāmu gadās briesmīgs misēklis
Izskan ziņas, ka Ukrainā parādījusies Baltkrievijas bruņoto spēku vienība. Slaidiņš skaidro, vai tā ir taisnība 28
Live TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas mediji apgalvo, ka Vuhledarā iznīcināta Ukrainas tanku brigāde. Ilustrācijas nodod…
FOTO. “Prāta Vētras” bundzinieks Kaspars Roga komentē savu došanos prom no Latvijas 23
Lasīt citas ziņas
Piontkovskis: Putins zina, ka Baltijas valstis pretosies, bet nav pārliecināts, ko darīs Rietumi
VDD sācis kriminālprocesu par Saeimas deputātes Grevcovas izteikumiem Okupācijas muzejā
Lietuvas prezidents: Šajā izšķirīgajā kara posmā bruņojuma piegādēs Ukrainai jāpārkāpj “sarkanās līnijas” 4
Live TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas mediji apgalvo, ka Vuhledarā iznīcināta Ukrainas tanku brigāde. Ilustrācijas nodod…
Valdība pagarina ārkārtējo situāciju Baltkrievijas pierobežā līdz 10.maijam 1
15:50
Ukraina zaudē laiku – kavējas ieroču piegādes
15:23
Aizturēts Daugavpils Universitātes rektores vietnieks – kas īsti notika?
14:47
FOTO. “Prāta Vētras” bundzinieks Kaspars Roga komentē savu došanos prom no Latvijas 23
FOTO. 3 miljoni ASV dolāru – šādu summu princis Harijs un Megana Mārkla esot iztērējuši par Covid-19 vakcīnām
Vai korupcijas skandāla dēļ Ukraina saņems solīto bruņojumu pilnā apmērā?
Valdība pagarina ārkārtējo situāciju Baltkrievijas pierobežā līdz 10.maijam 1
Asiņainā šaudīšanās Rembatē – kas īsti notika, lai inteliģents cilvēks ķertos pie pistoles?
Februāra pirmajā dienā Latvijā snigs un līs
Nacionālo interešu klubs: Advokāti, investori un uzņēmēji satraukti par pašreizējo pieeju procesā par noziedzīgi iegūtu mantu
Ārzemnieks Vecrīgas veikalā nozog tūkstošiem eiro vērtu pulksteni, policija veic kratīšanu viesnīcā
Ukraina zaudē laiku – kavējas ieroču piegādes
Meņģelsone: Katra ģimene saprot, ko nozīmē, ka Latvijā vīrieši dzīvo vidēji 20 gadu mazāk nekā citviet 1
VIDEO. Bojāgājušo skaits sprādzienā Pakistānas mošejā pieaudzis līdz 83
Ropažu novada domē pie kāda pašvaldības darbinieka ieradies KNAB 3
Izskan ziņas, ka Ukrainā parādījusies Baltkrievijas bruņoto spēku vienība. Slaidiņš skaidro, vai tā ir taisnība 28
“Man bija tik ļoti kauns!” Erotisko bilžu fotogrāfam Aleksandram Sokolovam fotosesijas laikā ar kādu dāmu gadās briesmīgs misēklis
Aizturēts Daugavpils Universitātes rektores vietnieks – kas īsti notika?
“Vagner” vervē arī ieslodzītos ukraiņus: Par pusgadu karā “papīri būs tīri” 64
“Izglītības ministrija noveļ uz ārstu pleciem savu neizdarību,” tā Aizsilniece par atbrīvojumiem no eksāmeniem 24
Tuvojas pavasaris – kā plānot dārza darbus?
Valsts rietumu un centrālajā daļā kāpj ūdens līmenis upēs
Deputāti vērtēs iniciatīvu par pāreju uz četru dienu darba nedēļu
FOTO. 30 tonnas ledus, 30 mākslinieki no 12 valstīm: Jelgavā sācies darbs pie ledus skulptūru veidošanas
“Izlietot līdz” un “ieteicams līdz” – kā atšķiras uzraksti uz iepakojumiem?
Lēmumu pieņemšanā labāk paļauties tikai uz sevi! Horoskops no 30.janvāra līdz 5.februārim
Jelgavas poliklīnikas vadītāja: Medikamentu trūkuma problēma Latvijā ir sasniegusi savu pīķi, īpaši trūkst antibiotiku 17