Ar lielu pieredzi lauksaimniecībā Elīna Cēsniece un Eduards Vilks vēl nevar lepoties, toties viņiem piemīt jaunu cilvēku aizrautība un pārliecība par izvēlēto mērķi – izveidot cilvēkiem un videi draudzīgu smiltsērkšķu dārzu “Zelt”. Attēlā: Elīna un Eduards ar meitiņu Olīviju.
Ar lielu pieredzi lauksaimniecībā Elīna Cēsniece un Eduards Vilks vēl nevar lepoties, toties viņiem piemīt jaunu cilvēku aizrautība un pārliecība par izvēlēto mērķi – izveidot cilvēkiem un videi draudzīgu smiltsērkšķu dārzu “Zelt”. Attēlā: Elīna un Eduards ar meitiņu Olīviju.
Foto: Ilze Pētersone

Ceļš nav rozēm kaisīts, tomēr pēc biosertifikāta tiecas gan pieredzējuši saimnieki, gan iesācēji 9

Ilze Pētersone, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

VIDEO. Sieviete slimnīcā slepus ienes rumu, lai dalītos pēdējā dzērienā ar savu mirstošo tēvu
Vai Krievijas armija ir gana spēcīga, lai stātos pretī NATO armijai? Atbild NBS kapteinis
Eiropas gāzes krātuves jāuzpilda gandrīz pilnībā. Inčukalna krātuve ir izņēmums
Lasīt citas ziņas

Bioloģiskajā lauksaimniecībā Latvija nav pakaļpalicēja – pēc sertificētajām platībām esam 6. vietā Eiropas Savienībā.

Pērn sertifikātam pieteicies gan viens no lielākajiem sēklaudzētājiem valstī – Balvu novada zemnieku saimniecības “Kotiņi” pieredzes bagātais saimnieks Aldis Ločmelis, gan lauksaimniecībā vēl iesācēji, taču ar lieliem plāniem apbruņotie Jelgavas novada “Zelt” smiltsērkšķu dārza īpašnieki Elīna Cēsniece un Eduards Vilks.

CITI ŠOBRĪD LASA

Trūkst konsultantu – nav zināšanu

Lai gan ceļš līdz bioloģiskās lauksaimniecības sertifikātam – dokumentam, kas apliecina, ka saimniecība ievēro bioloģiskās ražošanas un marķēšanas noteikumus, – nav rozēm kaisīts, joprojām netrūkst uzņēmīgu ļaužu, kas vēlas saimniekot videi un cilvēkiem draudzīgi.

Procedūra ilgst divus gadus, saimniecību vismaz reizi gadā apseko kontrolējošā iestāde, saimniekam nepieciešama atbilstoša izglītība, bet par pārkāpumiem draud sankcijas – vai nu vēl ilgāks pārejas process, vai tā pārtraukšana.

Latvijā sertifikāciju un kontroli veic divas institūcijas: biedrība “Vides kvalitāte” Salaspilī un SIA “Sertifikācijas un testēšanas centrs” Priekuļos.

Uzraudzība turpinās arī pēc sertifikāta iegūšanas, ja saimniecība neievēro noteikumus, tā var zaudēt platību maksājumus un pat sertifikātu.

Pērn no “Vides kvalitātes” diviem tūkstošiem klientu sankcijas piemērotas 80.

Pārkāpumi lielākoties notiek nezināšanas dēļ, spriež sertifikācijas institūcijas “Vides kvalitāte” pārstāvis Juris Grīnfelds: “Izglītības, zināšanu trūkums bioloģiskajiem zemniekiem noteikti ir vājā vieta, to var just, taču Lauku konsultāciju un izglītības centra kapacitāte ir nepietiekama – viņi labi pārzina konvencionālo daļu, bet ar bioloģisko ir, kā ir.”

Mēdz būt arī apzināti pārkāpumi, kad lietoti minerālmēsli, sintētiskās ķīmijas augu aizsardzības līdzekļi vai kodinātas sēklas, kas saimniecībai draud ar bioloģiskā sertifikāta atņemšanu.

Šādus gadījumus “Vides kvalitāte” atklājot vidēji vienu vai divas reizes gadā.

Straujš bioloģisko saimniecību pieaugums, kas notika drīz pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā un turpinājās līdz aptuveni 2012. gadam, ir apsīcis, atzīst J. Grīnfelds.

Šogad saņemti 63 iesniegumi, līdz gada beigām skaits varētu pieaugt vēl par pārdesmit pretendentiem. “Lielākoties piesakās saimniecības ar platību ap 12 ha, kas meklē savu nišu, vēlas ražot ekskluzīvākus produktus.

Gaidījām, ka būs vairāk augļu un dārzeņu ražotāju, taču to skaits ievērojami nepalielinās, lai gan viņiem ir stipri lielāki atbalsta maksājumi – 399 eiro dārzeņiem un 485 eiro augļu kokiem un ogulājiem par hektāru, salīdzinot ar atbalstu augkopībai – 117 eiro par hektāru,” vērtē J. Grīnfelds.

Ne visi tiek līdz sertifikātam, galvenais iemesls – sabīstas no prasībām, ar kurām jau sākotnēji nav kārtīgi iepazinušies vai pietrūcis gudra padomdevēja.

Notiek arī pretējs process, kad saimnieki atsakās no bioloģiskā sertifikāta. Viena daļa ir pensijas vecuma cilvēki, kam nav vairs tik daudz enerģijas un pārliecības, ka spēs turpināt saimniekošanu, citi savas bioloģiskās platības iznomā vai pārdod lielākajiem kaimiņiem.

Vērojama tendence atteikties tieši no bioloģiskās graudkopības.

“Bioloģiskajām saimniecībām, kas paliek tikai uz graudaugiem, tik viegli neiet, jo produkcija ir tikai nedaudz dārgāka, bet ražas – zemas. Saimnieki teic, ka viņiem daudz vienkāršāk un izdevīgāk ir audzēt graudus konvencionāli,” stāsta “Vides kvalitātes” pārstāvis.

Vairāk naudas, tīrāka daba

Bioloģiskās sertifikācijas procedūru pērn uzsācis arī viens no Latvijā lielākajiem sēklu audzētājiem z/s “Kotiņi” īpašnieks Aldis Ločmelis, no trīs tūkstošiem ha lauksaimniecības zemes bioloģiskajai ražošanai atvēlot gandrīz ceturto daļu – 800 ha.
Foto: Magda Jentgena

Slapjais pavasaris un karstā vasara pārvilka svītru lielsaimnieka Alda Ločmeļa pirmajai bioloģiskajai ražai 25 ha ar pupām, auzām, zirņiem un miežiem.

Lauku viņš bija pārņēmis no citas biosaimniecības, lai jau šoruden līdzās ierastajai zemnieku saimniecības “Kotiņi” produkcijai tirdzniecības vietās un pašu interneta veikalā varētu piedāvāt arī bioloģiskās pērļu grūbas, auzu putraimus, zirņu un pupu miltus.

Aiznākamgad, kad būs veiksmīgi izturēts bioloģiskās sertifikācijas pārejas periods 800 ha teritorijā un, jācer, arī dabas ap­stākļi veidosies labvēlīgāki, saimniecība varēs startēt bioloģiskajā tirgū ar vērā ņemamu produkcijas apjomu.

“Pirms 20 gadiem veikalos bio nebija vērtē, par to maz zināja un runāja, un labākais bija ārzemju produkts, taču tagad arvien vairāk cilvēku novērtē bioloģisko produkciju. Un Eiropas Savienība vairāk skandina, ka mazāk pesticīdu un sintētisko minerālmēslu!

Redzam, ka šajā virzienā attīstās tirgus, kur varam labāk nopelnīt, kā arī gribam nesamaitāt dabu, lai tā paliktu arī mūsu bērniem. Piedāvāsim biosēklas un pārtikas produktus, kurus paši gan audzējam, gan pārstrādājam,” skaidro A. Ločmelis.

Tiesa, arī līdz šim viņš trīs tūkst. ha plašajos laukos, kuros galvenokārt audzē sēklas materiālu, centies saimniekot zaļāk

Ne velti pērn iekļuvis starp finālistiem starptautiskajā konkursā “Gada lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā”, apliecinot, ka arī liela izmēra saimniecība var ieviest videi draudzīgas saimniekošanas metodes.

Par biosaimniekošanas izmaksām un ražību “Kotiņu” saimniekam ilūziju neesot.

“Kad pirms sējas lauku apstrādāju pret nezālēm ar raundapu, tērēju 40 eiro par hektāru, bioloģiski nezāļu iznīcināšana ar kultivēšanu izmaksās 80 eiro par hektāru, būs arī vajadzīgas vairākas ecēšanas, rindstarpu vagošanas, bet raža nebūs maksimālā, ko varētu iegūt.”

Papildu izdevumus biosaimniecībām rada arī maksa par sertifikāciju, kas nav nepieciešama konvencionālajām. Par nepareizu un neērtu A. Loč­melis uzskata prasību veidot citu saimniecību.

“Ja būtu iespēja apvienot vienā, varētu atrisināt arī cilvēkiem draudzīgu zemju apsaimniekošanu mājokļu tuvumā.”

Līdzīgus plānus par bioloģisko saimniekošanu tikai nieka 300 km attālumā no “Kotiņiem”, Jelgavas novada Platones pagastā, savā 36 ha plašajā smiltsērkšķu dārzā “Zelt” kaļ arī jaunie lauksaimnieki Elīna Cēsniece un Eduards Vilks.

Iekopuši Platones upes krastā aizaugušo teritoriju no nulles, izveidojot gan smiltsērkšķu stādījumus 36 ha platībā, gan sakopjot apkārtni, viņi arī rīko ekskursijas viesiem, kurās stāsta par zelta ogas veselīgajām īpašībām un daudzina savu produkciju, vasarā aicina uz dārza svētkiem, kā arī būvē Smiltsērkšķu namu apmeklētājiem.

Ja ne kovida ārkārtas apstākļu norautais stopkrāns finanšu atbalstam un tūrismam, viņu gadījumā – būvniecībai un ekskursijām –, “Zelt” turpinātu tikpat strauji zelt un plaukt, taču tagad saimnieki meklē investoru, kā arī tirgus paplašināšanai ir uzsākuši bioloģiskās sertifikācijas procedūru.

Jaunie ļaudis gan pasūrojas, ka dārzu jau kopš pirmsākuma 2016. gadā varēja novērtēt kā bioloģisku, jo teritorija bija ilgstoši neapsaimniekota un nerobežojās ar konvencionālo zemnieku laukiem.

Nupat bioloģiskā sertifikāta trūkuma dēļ pagājusi garām sadarbība 150 tūkstošu eiro apjomā ar kādu somu uzņēmumu, kas ražo kvalitatīvu pārtiku suņiem un kaķiem. “Tas bija sāpīgi,” nosaka “Zelt” saimnieki.

UZZIŅA

Bioloģiskās lauksaimniecības platības

* Salīdzinot ar 2004. gadu, bioloģiskās lauksaimniecības platības palielinājušas gandrīz trīskārtīgi – no 100 tūkst. ha līdz 290 tūkst. ha.

* Pērn uz bioloģiskās lauksaimniecības atbalstu pieteicās nepilni 3750 klientu, šogad – 4100, t. sk. 250 biškopju.

* Izmaksātais atbalsts svārstās no 24 milj. eiro 2015. gadā līdz 27 milj. eiro 2020. gadā.

* Latvija apņēmusies līdz 2027. gadam panākt, lai bioloģiski tiktu apsaimniekoti 20% no kopējās lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Patlaban tie ir 14%.

Avots: Lauku atbalsta dienests

Eksperta viedoklis

Bioloģiskajā lauksaimniecībā trūkst labu skolotāju

Gustavs Norkārklis, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs, bioloģiskās z/s “Salenieki” saimnieks.
Arhīva foto

Gustavs Norkārklis, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs, bioloģiskās z/s “Salenieki” saimnieks: Konvencionālajiem zemniekiem pārejot uz bioloģisko saimniekošanu, pirmie pieci gadi nebūs tie vienkāršākie, jo diezgan būtiski jāmaina ražošanas veids.

Nederēs vairs risinājums ar minerālmēsliem un pesticīdiem, kas saimniekošanu padara vienkāršāku – uztaisi analīzes un nomēslo, cik vajag, nevarēs audzēt tikai pāris kultūras kā rapsi un kviešus, augu sekai kā minimums vajadzīgas piecas kultūras.

Bioloģiskajā ražošanā vairākus gadus iepriekš jāizdomā augu sekas plāns, jātaisa augsnes analīzes, jāsaprot, kādas un cik daudz augsnē organisko vielu, kā no atmosfēras augsnē uzkrāt slāpekli, kā augu sekā uzkrāt tauriņziežus.

Pārejas laikā svarīgākais mainīt savu domāšanu, izglītoties un saprast, kādi procesi norit augsnē un kas notiek ar pašiem augiem, kas ir bioloģiskās lauksaimniecības pamatu pamats.

Mūsu lielākā problēma, ka Latvijā pietrūkst konsultantu, kas varētu palīdzēt zemniekiem, pārejot no konvencionālās saimniekošanas uz bioloģisko.

Zinātnē vēl ir maz pētījumu, kā to izdarīt labāk un efektīvāk, šajā stadijā esam tikai sākumposmā.

Protams, smeļamies citu valstu pieredzi, bet arī tur vēl notiek izpēte par augstākām ražām, kā tikt galā ar nezālēm un slimībām, kas ir nebeidzams process.

SAISTĪTIE RAKSTI

Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu

Par publikācijas saturu atbild AS “LATVIJAS MEDIJI”.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
VIDEO. Sieviete slimnīcā slepus ienes rumu, lai dalītos pēdējā dzērienā ar savu mirstošo tēvu
Vai Krievijas armija ir gana spēcīga, lai stātos pretī NATO armijai? Atbild NBS kapteinis
Eiropas gāzes krātuves jāuzpilda gandrīz pilnībā. Inčukalna krātuve ir izņēmums
Saules paneļi: nākotnes enerģija vai lamatas?
Mikam Indrašim patriotisma trūkumu nevarēja pārmest. Kas tad mainījās?
Lasīt citas ziņas
Turpmāk, konstatējot pērtiķu bakas, noteiks arī kontaktpersonas
Sērijveida dzīvokļiem strauji ceļas cenas. Kā to ietekmēs komunālo pakalpojumu cenas?
Mikam Indrašim patriotisma trūkumu nevarēja pārmest. Kas tad mainījās?
Vai Krievijas armija ir gana spēcīga, lai stātos pretī NATO armijai? Atbild NBS kapteinis
“Gods Kalpot Rīgai” politiķi Saeimas vēlēšanās startēs Šlesera partijas sarakstā
12:49
Nauda – jauna, izaicinājumi – tie paši! Latvijā startē ES Atveseļošanās fonda līdzekļu reālās izmantošanas periods
12:47
Jaunais Covid- 19 vilnis: vai rudenī atgriezīsimies pie ierobežojumiem? Skaidro deputāts
12:43
Tie nav viegli darbiņi! Prinča Viljama un Keitas Midltones trim bērniem mājās ir savi pienākumi
VIDEO. Linda Mūrniece: “Beidzot man ir kārtīgs, stabils vīrietis, kurš nemēģina ievākties manā dzīvoklī vai aizņemties mašīnu…”
Dziedātājas Samantas Tīnas dzīvē noticis bēdīgs notikums
Krievu mediji: Laima Vaikule nekrietni izmanto savu valsti un nemaksā Latvijai nodokļus
Lapsa: Mēs redzam, kas notiek ar Pārdaugavas pieminekli. Ar to nenotiek nekas
“Gods Kalpot Rīgai” politiķi Saeimas vēlēšanās startēs Šlesera partijas sarakstā
Edīte Alpe: Par neizprotami un, manuprāt, arī neprofesionāli, uzrakstītu Armanda Znotiņa kritikas rakstu manā virzienā
Kristaps Eklons: “Ar kadriem ir tik slikti, kā nav bijis nekad iepriekš. Visspilgtāk to redzam VUGD”
FOTO. “bet bet” 30 gadu jubilejas koncerts – viens no visemocionālākajiem skatuves mirkļiem
Jaunais Covid- 19 vilnis: vai rudenī atgriezīsimies pie ierobežojumiem? Skaidro deputāts
Nauda – jauna, izaicinājumi – tie paši! Latvijā startē ES Atveseļošanās fonda līdzekļu reālās izmantošanas periods
“Māršala plāns” Ukrainai: svarīgi ukraiņiem neļaut krist izmisumā un bezcerībā par nākotni
Kazāks: Enerģija viennozīmīgi būs dārga arī nākotnē
Izgatavots pirmais Latvijas sērijveida elektriskais autobuss
VIDEO. Aleksandrs Lukašenko pie sevis ciemos uzaicinājis gubernatorus: viesi spiesti vakariņot pie galda, uz kura atrodas… suns
Darbu plānošana pēc Austrumu horoskopa no 21. līdz 26.jūnijam
Emīls, Egita un Monvīds – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Megana Mārkla pēc viesošanās Londonā gaužām neapmierināta ar 96 gadus vecās karalienes Elizabetes II “uzvedību”
VIDEO, FOTO. “Tu esi mans varonis!”: Holivudas aktieris Bens Stillers devies uz Ukrainu, lai satiktu tur Zelenski
Mūsējie uzvar īpašā auto rallijā Dānijā
Tukuma pusē teju par 40% varētu pieaugt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs