Publicitātes foto

Patiesībā nav tādas lietas kā lēta pārtika. Kāpēc svarīga ir produkcija, nevis hektāri? 9

Anita Pirktiņa, “Agro tops”, AS “Latvijas Mediji”

Svarīga ir produkcija, nevis hektāri

Turpinām žurnāla “Agro tops” maija numurā iesākto tēmu par bioloģiskās lauksaimniecības attīstību Latvijā. Noskaidrojām, ka attīstība notiek. Bioloģiski sertificētās lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) platība 2020. gada 1. janvārī Latvijā aizņēma 290 tūkst. ha jeb aptuveni 14% no kopējās LIZ platības. Patlaban Latvija bioloģiski sertificētās platības ziņā ieņem 6. vietu Eiropas Savienībā (ES).

LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Dusmīgs par nesaņemto algu vīrietis ar ekskavatoru sadauza vairākas darba mašīnas 4
13 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Vīrietis bija šokēts, kad aiz grāmatu plaukta atklāja slepenu tuneli, kurā atrada vecu seifu. Kas tajā bija ieslēgts? 11
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Drosmīgs gailis un kaza izglābj vistu no vanaga nagiem 11
12 stundas
Lasīt citas ziņas

Plānots, ka pārejas periodā (2021.–2022. g.) bioloģiskās lauksaimniecības platības mūsu valstī pieaugs līdz 305 tūkst. ha. Zemkopības ministrija (ZM) paziņojusi, ka jau līdz 2027. gadam Latvijā būšot 20% (jeb 398 tūkst. ha) bioloģiski serticētas LIZ, kamēr ES Zaļā kursa stratēģijas paģēr līdz 2030. gadam sasniegt vismaz 25%.

Fakts, ka bioloģiskais sektors aizvien pieaug, nav apstrīdams. Taču liela daļa sabiedrības bioloģiskajiem zemniekiem pārmet – platības palielinās, atbalsts arī, taču bioloģiskās produkcijas kopējā tirgus daļā joprojām esot acīm redzami maz. Vienlaikus gan saskata nopietnas problēmas noieta tirgu atrašanā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kādēļ tad būtu jāražo vairāk, ja tirgū it kā neesot atbilstoša pieprasījuma? Izskatās, ka šajos apgalvojumos slēpjas zināma pretruna, jo visā pasaulē pieprasījums pēc bioloģiskās produkcijas neapšaubāmi palielinās. Saskaņā ar Agence BIO datiem 2019. gadā globālais bioloģiskās pārtikas tirgus jau bija pakāpies līdz 112,3 miljardiem eiro.

Arī Latvijā bioloģiskās lauksaimniecības nozare gadu no gada uzrāda labākus rezultātus kopējā saražotās produkcijas klāstā. Pēc Agrāro resursu un ekonomikas institūta (AREI) datiem, no 2015. līdz 2019. gadam bioprodukcijas īpatsvars lauksaimnieciskās izlaides kopvērtībā Latvijā palielinājies no 3,8 līdz 6,5%.

Bioloģisko produktu izlaide kopumā piecu gadu laikā pieaugusi par 105% un sasniegusi 89 milj. eiro (2019. gadā), kopš 2015. gada piedzīvojot ievērojamu kāpumu, kad tā bija 43 milj. eiro. Bioloģiskās produkcijas īpatsvars no kopējās lauksaimniecības preču pārstrādes valstī arī ir audzis – no 7,3% līdz 10,9%.

2020. gada sākumā Latvijā bija vairāk nekā 4450 uzņēmumu, kas sertificēti atbilstoši bioloģiskās lauksaimniecības prasībām. No tiem vairāk nekā 4200 ir lauksaimnieki un 250 bioloģiskās pārstrādes uzņēmumi, veikali un citi uzņēmumi.

Bioloģiskās produkcijas tirgus īpatnības

Eiropā lielākie bioloģisko produktu tirgi ir Vācija, Itālija un Francija. Itālijā bioloģisko produktu patēriņš laika posmā no 2013. līdz 2020. gadam ir palielinājies teju par 120%.

Savukārt, novērtējot bioloģisko produktu iegādi uz vienu mājsaimniecības locekli, pirmajās vietās ierindojas Šveice un Skandināvijas valstis. Visbiežāk patērētāji pērk bioloģiski ražotas olas, augļus un dārzeņus.

Visvairāk bioloģiskās cūkgaļas tiek saražots Vācijā (29,90 tūkst. t), kam seko Francija (14,84 tūkst. t) un Dānija (11,01 tūkt. t), vērā ņemams biocūkgaļas daudzums tiek iegūts arī Nīderlandē, Zviedrijā un citās valstīs.

Latvijā biocūkgaļas ražošana ir tikai sākumstadijā – ražotāju ir maz, biocūku kopskaits ir neliels. Pēc AREI apkopotās statistikas, bioloģisko cūku īpatsvars šobrīd veido vien 0,6% no kopējā cūku skaita valstī, savukārt bioloģiskā cūkgaļa (61,5 tonnas) – tikai ap 0,13% no kopējā saražotā cūkgaļas daudzuma.

Iegādājoties gaļu, pircēji vēlas redzēt marķējumu par paaugstinātām dzīvnieku labturības un vides prasībām. Pircēju veiktās aptaujas liecina, ka viņiem nereti ir radušās aizdomas par maldināšanu. Tāpēc pircēji tiek aicināti interesēties par gaļas izcelsmi. Fasētai gaļai jā¬lūko pēc norādes par izcelsmes vietu uz produkta iepakojuma.

Savukārt, lai pārliecinātos, vai produkcija patiešām ir bioloģiski sertificēta, ikvienam pircējam ir tiesības lūgt tirgotājam uzrādīt ražotāja sertifikātu. Fasētai biogaļas produkcijai uz iepakojuma vienmēr jābūt bioloģiskās lauksaimniecības vienotajam marķējumam Eiropas Savienībā – ekolapiņai.

Pašlaik lielākajā daļā Eiropas valstu svarīgākais bioloģisko produktu avots patērētājiem ir lielveikalu tīkli, tomēr šaurs bioloģisko produktu klāsts paver iespējas gan pašiem lielveikaliem, gan specializētajiem bioproduktu veikaliem.

Vienlaikus palielinās bioproduktu pārdošana internetā, kur piedāvājums ir plašāks nekā lielveikalos.

Daudzās valstīs liela loma ir gala patērētāja un ražotāja personīgajiem kontaktiem. Daudzi bioloģiskie ražotāji aktīvi izmanto sociālos tīklus, arī lai informētu patērētājus par savu darbu un produkcijas ražošanas procesiem.

Taču bioloģisko produktu individuālā realizācija mazina iespējas ietekmēt tirgus cenu, kā arī apgrūtina ceļu pie plašāka pircēju loka.

Savas īpatnības ir arī bioloģisko produktu mārketingam. Tirgus eksperti uzskata par nepareizu un pat bīstamu bioloģisko produktu pasniegšanu kā ekskluzīvu premiumklasi. Lai pārliecinātu patērētājus pirkt bioloģiskos produktus, lielākā mērā jāuzsver to ražošanas process.

Lai uzlabotu izpratni par bioloģisko ražošanu, Eiropas Komisija plāno organizēt ikgadēju ES Bioproduktu dienu, kā arī ieviest bioloģiskās pārtikas ķēdes balvu, ko piešķirs, lai godinātu izcilību visos bioloģiskās pārtikas ķēdes posmos.

Komisija arī sekmēs bioloģiskā tūrisma tīklu izveidi, ieviešot bioapgabalus – teritorijas, kur lauksaimnieki, iedzīvotāji, tūrisma operatori, apvienības un publiskā sektora iestādes kopīgi sadarbotos, lai panāktu vietējo resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, kuras pamatā ir bioloģiskās ražošanas principi un metodes.

Baltijā bioproduktu ražošanas apjomi atšķiras

Saražotās produkcijas īpatsvaru lielā mērā nosaka bioloģisko platību izmantošanas struktūra. AREI veiktajā pētījumā secināts, ka Baltijas mērogā vislielākais zālāju un lopbarības kultūru platību īpatsvars ir Latvijā (2019. gadā – 72%), Igaunijā tas ir nedaudz mazāks – 67%, bet Lietuvā tikai 38%. Turpretī Lietuvā daudz augstāks ir graudaugu un pākšaugu platību īpatsvars – 55%.

Latvijā tas ir zemākais – tikai 24% no kopējās LIZ platības. Tātad var pieņemt, ka Latvijā zeme tiek izmantota visekstensīvākajā veidā. Vienlaikus tas rāda, ka Latvijā bioloģiskās saimniecības vairāk specializējas lopkopībā, audzējot zālēdājus dzīvniekus.

Minētās atšķirības izpaužas arī saražotās produkcijas apjomos. Bioloģisko augkopības produktu ražošanas apjomi starp Baltijas valstīm ievērojami lielāki ir Lietuvā, kas saistīts gan ar lielākām ražojošo kultūraugu platībām (mazāks zālāju īpatsvars), gan arī augstāku lielākās daļas kultūru ražību.

Visās Baltijas valstīs visvairāk tiek saražots auzu un kviešu, kuru ražošana Lietuvā nozīmīgi pārsniedz gan Latvijas, gan Igaunijas ražošanas apjomus. Turklāt Lietuvā galvenā augkopības kultūra ir kvieši, savukārt pārējās Baltijas valstīs tās ir auzas. Lietuvā daudz lielāki ir arī citu kultūru (pākšaugi, industriālās kultūras, augļi un ogas, dārzeņi u. c.) audzēšanas apjomi.

Savukārt bioloģiski saražoto produktu īpatsvars vairākās produktu grupās ir lielāks Igaunijā un Latvijā. Igaunijā ir lielākais bioloģiski saražoto graudu, tehnisko kultūru, augļu un ogu īpatsvars, bet Latvijā – bioloģisko kartupeļu, dārzeņu un pēdējos gados arī pākšaugu īpatsvars.

Latvija ir pārliecinoša līdere medus ražošanā, turklāt arī piens tiek saražots vairāk nekā citās Baltijas valstīs. Kopējais bioloģisko liellopu skaits Latvijā ir līdzīgs kā Igaunijā un Lietuvā kopā.

Bioloģiskās gaļas ražošanas apjomu ziņā kopš 2015. gada Lietuvā un Latvijā noticis straujš kritums. Lauksaimnieki to skaidro ar teliņu eksportu, jo tādējādi daudz mazāks skaits dzīvnieku tiek nobaroti. Turpretī Igaunijā gaļas ražošanai līdz 2018. gadam bijusi pieaugoša tendence, tāpēc šī valsts kļuvusi par līderi dzīvnieku nobarošanā Baltijā.

Visās Baltijas valstīs bioloģiski ražo galvenokārt liellopu gaļu. Arī bioloģiskās aitu gaļas apjomi ir nozīmīgi, ņemot vērā šā veida gaļas nelielo kopapjomu konvencionālajā ražošanā.

Vismazāk bioloģiski ražo intensīvās lopkopības produktus – cūkgaļu, putnu gaļu un olas. Latvijā ar bioloģiskām metodēm tiek saražots mazāk nekā 1% šo produktu. Līdzīga situācija ir arī pārējās Baltijas valstīs.

Latvijā bioloģiskais topprodukts – ārstniecības augi

AREI veiktajā pētījumā (kas plašāk apskatīts Agro Topa aprīļa un maija numurā) secināts, ka Latvijā bioloģiskās saimniecības pārdod aptuveni divas trešdaļas no saražotās lauksaimniecības produkcijas.

Salīdzinājumā ar konvencionālajiem ražotājiem bioloģiskie daļu produkcijas izmanto saimniecībā, piemēram, augkopības produktus lopbarībai, kā arī pašpatēriņam. Turklāt liela daļa tiek pārdota klientiem tieši no saimniecības. Tas zināmā mērā apgrūtina apkopot patiesos saražotās bioloģiskās produkcijas apjomus.

Pārliecinoši nozīmīgākais Latvijā saražotais un tirgotais bioloģiskais produkts ir govs piens. Tiek pārdots ap 87% no saražotā piena. No graudaugiem nozīmīgākā bioloģiski audzētā kultūra ir auzas.

Citi nozīmīgākie bioloģiskie produkti, ko pārdod, ir pākšaugi, kartupeļi, liellopu gaļa un dzīvie liellopi, kā arī dārzeņi, augļi un ogas.

Tomēr ne visa pārdotā produkcija tiek bioloģiski marķēta. Dažādu iemeslu dēļ 2019. gadā apmēram 30% lopkopības produktu un 17% augkopības produktu ir pārdoti kā konvencionālā produkcija.

Augstākais bioloģiski pārdoto produktu īpatsvars kopējā pārdevumu apjomā 2019. gadā bija ārstniecības augiem (99%), kartupeļiem (93%), kviešiem un auzām (87%), kā arī liellopu gaļai (83%) un pākšaugiem (82%).

Šo īpatsvaru ietekmē gan realizācijas iespējas, gan cenu starpība starp bioloģisko un konvencionālo produktu. Regulāri zems bioloģisko pārdevumu īpatsvars ir pienam (68%), tomēr pēdējos gados tas būtiski audzis.

Tāpat salīdzinoši zems pārdotā īpatsvars ir bioloģiskajiem dārzeņiem (68%), bet viszemākais – rudziem (30%), kas liecina par problēmām ar bioloģiski audzētu rudzu noietu.

Pārdotās produkcijas apjomu, protams, vistiešākajā veidā ietekmē arī cenas, kas dažādiem produktiem ir visai svārstīgas. Salīdzinājumā ar Latvijas vidējām cenām vislielākā cenu atšķirība ir ārstniecības augiem (vairāk nekā 10 reižu), tādēļ saprotams, ka bioloģiskie audzētāji tos pārdod, attiecīgi marķētus.

Bioloģisko pākšaugu cena 3,5 reizes pārsniedz vidējo pākšaugu cenu valstī, bet kartupeļiem attiecīgā starpība ir gandrīz divas reizes. Turpretī pavisam nenozīmīga starpība 2019. gadā bijusi rudziem, medum, bet vidējā bioloģiski pārdotā piena cena bijusi pat mazāka nekā vidējā piena cena Latvijā. Tas liecina par problēmām bioloģiskā piena tirgū.

Pārstrādes iespējas un eksports

Publicitātes foto


Izmaiņas vērojamas arī pārtikas pārstrādes uzņēmumu vidū, kur par 26% (2020. pret 2013. g.) pieaudzis to uzņēmumu skaits, kas nodarbojas ar bioloģisko produktu pārstrādi. Arī pārstrādei pārdotais un pārstrādātais produkcijas īpatsvars pēdējos gados ir strauji pieaudzis, tādējādi pievienojot vērtību saražotajai produkcijai.

Latvijā kopumā tiek pārdoti 67% bioloģiskās produkcijas (tostarp pārstrādei), bet 6% pārstrādāti uz vietas saimniecībās (2019. g.). Kopējā pārdoto bioloģiskās lauksaimniecības produktu vērtība palielinājusies no 31,7 milj. eiro 2015. gadā līdz 60 milj. eiro 2019. gadā.

Kopš 2014. gada pieaug arī eksportējamo produktu klāsts. Sākotnēji tie bija galvenokārt graudi, bet jau 2015. gadā parādās tehniskās kultūras, 2016. gadā sasniedzot gandrīz 27% no saražotā. 2016. gadā būtiski palielinās liellopu, kā arī atklāta lauka dārzeņu, augļu un ogu izvedums.

Latvijā bioloģiskās pārstrādes līnijas izveidojuši tādi lielie pārtikas pārstrādes uzņēmumi kā AS Dobeles dzirnavnieks, AS Talsu piensaimnieks, AS Tukuma piens u. c. Arī SIA Aloja Starkelsen ģenerāldirektors Jānis Garančs uzsver, ka uzņēmuma mērķis ir līdz 2050. gadam panākt, ka tiks ražoti vien bioloģiskie produkti.

Jau kopš 2008. gada Alojā ražo bioloģisko kartupeļu cieti, savukārt pirms četriem gadiem uzņēmums sāka ražot funkcionālas bioloģiskas izejvielas, lai varētu bioloģiski ražot majonēzi bez olām, to vietā izmantojot pelēko zirņu miltu koncentrātu.

Armands Artihovičs, AS Tukuma piens mārketinga nodaļas vadītājs, ir pārliecināts, ka vietējā tirgū uzņēmuma ražoto bioproduktu pieprasījums ir diezgan stabils, taču vairākus gadus īpašu pieaugumu neuzrāda.

Savukārt ārvalstu tirgos AS Tukuma piens bioproduktus piedāvā diezgan daudz, paredzot, ka šo produktu eksports varētu būt pietiekami perspektīvs un augošs.

Patlaban uzņēmuma bioprodukti tiek eksportēti uz Lietuvu, Igauniju, Somiju, Poliju, Vāciju, Angliju, Īriju, Kanādu, ASV. “Šobrīd mums bioloģiskā piena pietiek no tiem zemniekiem, no kuriem to iepērkam.

Un, kamēr nav strauja pārdošanas pieauguma, papildus to nevajag. Par bioloģisko pienu maksājam vairāk un cenu saglabājam stabilāku nekā tas ir konvencionālajam pienam.

Paredzam, ka pircēji nākotnē arvien vairāk būs gatavi iegādāties bioloģiskus produktus, kuru izgatavošanā netiek izmantoti pesticīdi un cita ķīmija.

Tāpēc domājam, ka šī ražošana ir pietiekami perspektīva, un mēs noteikti to paplašināsim gan vietējā, gan eksporta tirgos,” teic A. Artihovičs.

Savukārt AS Tukuma piens direktors Ints Poškus atzīmē, ka bioloģisko piena produktu ražošanu varētu itin viegli dubultot, ja vien šajā segmentā parādītos strauja izaugsme, jo atbilstošu svaigpiena izejvielu Latvijā var atrast.

Patlaban bioloģiskie piena produkti veido aptuveni 10% no uzņēmuma apgrozījuma.

“Tikšanās reizēs ar lauku saimniekiem aicinām viņus vērtēt iespēju sākt strādāt ar bioloģiskajām metodēm, kā arī stāstām par iespējamajiem ieguvumiem no šādas darbošanās,” teic I. Poškus.

Baltijā lielākā bioloģisko graudu pirmapstrādes un pārstrādes infrastruktūra

Publicitātes foto

Kristaps Amsils, AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs, uzsver, ka uzņēmuma mērķis ir iezīmēt Latviju pasaules kartē kā vietu, kur tiek ražoti īpaši kvalitatīvi pārtikas produkti ar augstu pievienoto vērtību.

Tieši šā iemesla dēļ šopavasar Dobelē darbu sākusi Baltijā lielākā bioloģisko graudu pilna cikla pirmapstrādes un pārstrādes infrastruktūra.

Plānots, ka vairāk nekā 95% uzņēmumā saražoto bioloģisko graudaugu pārslu tiks eksportētas, tādējādi būtiski veicinot un kāpinot augstas pievienotās vērtības produktu eksportu un sniedzot iespēju Latvijai ieņemt konkurētspējīgu pozīciju pasaules bioloģisko produktu tirgū, pēc kuriem pieprasījums ik gadu aug gan mazumtirdzniecībā, gan industriālajā segmentā.

“Bioloģiskā lauksaimniecība ir Latvijas zemnieku un uzņēmēju iespēja iekarot savu vietu globālajā tirgū, jo šī ir strauji augoša un vēl neaptverta niša. Turklāt biograudu nozares attīstība un ražošanas pieaugums ievērojami palielinās nozares ilgtermiņa ienesīgumu un pozitīvi ietekmēs arī pārējās bioloģiskās lauksaimniecības nozares, piemēram, biolopkopību un biopiensaimniecību, kuru izaugsmi līdz šim kavējusi sertificētas bioloģiskās barības nepietiekamā pieejamība,” teic K. Amsils.

Dobeles dzirnavniekam tiek piegādāti bioloģiski audzēti graudi no vairāk nekā 200 saimniecībām Latvijā. “Bioloģiski audzētus graudus no biolauksaimniecībā sertificētiem zemniekiem šoruden Dobeles dzirnavnieks iepirks jau piekto gadu. Ik gadu kāpinām iepirkto un pārstrādāto biograudu apjomu.

Šogad plānojam iepirkt jau 50 000 t bioloģiski audzētu auzu – tikpat, cik konvencionāli audzētu. Iepirksim arī bioloģiskos zirņus, griķus, kviešus, miežus, rudzus un tritikāli. Ceram sagaidīt labu ražu jau no iesētajiem bioloģiskajiem speltas kviešiem.

Lai graudi mūsu produkcijas ražošanai būtu pēc iespējas kvalitatīvāki, lielu uzmanību pievēršam sēklas materiāla izvēlei. Šosezon esam piegādājuši zemniekiem dažādu šķirņu auzu sēklas materiālu vairāk nekā 5000 ha apsēšanai gan bioloģiskajās, gan konvencionālajās saimniecībās.

Tā kā šobrīd Dobeles dzirnavniekā ir atsevišķa infrastruktūra biograudu pieņemšanai, kaltēšanai un tīrīšanai, biozemniekiem vairs nav uztraukuma par to, ka izaudzēto ražu nevarēs izkaltēt,” tā K. Amsils.

Jāmaina atbalsta sistēma

Publicitātes foto


Neraugoties uz to, ka bioloģiski sertificētu platību apmērs Latvijā aizvien palielinās un aug arī pieprasījums pēc bioprodukcijas, saražotās produkcijas apjomi ir salīdzinoši niecīgi – ZM operē ar statistiku, kur bioprodukcija joprojām nepārsniedzot 6,5% no Latvijā saražotā pārtikas apjoma.

Tas it kā liek secināt, ka šis sektors ir daudz mazproduktīvāks nekā pārējie lauksaimniecības sektori. Tāpēc būtu jāsaprot, kur ir produktivitātes problēma – zināšanu trūkumā vai nepietiekamajā atbalstā, kas veicinātu pienācīgu bioloģiskās ražošanas attīstību.

Biedrības Zemnieku saeima valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja–Burmistre: “Jautājums – kāds ir stratēģiskais mērķis? Ja mērķis ir tikai palielināt sertificēto platību, tad domāju, ka tas ir sasniedzams. Ja stratēģiskais mērķis ir uz šīs platības arī kāpināt ražību, tad būtu jāveic individuāla analīze tām bioloģiskajām saimniecībām, kuras ir veiksmīgas un gada pārskatu bez subsīdijām var noslēgt ar pluszīmi vai vismaz ar ne pārāk lieliem mīnusiem.

Tālāk jāsaprot, ar ko šīs veiksmīgās saimniecības atšķiras no pārējās masas, un jāmaina atbalsta sistēma tā, lai arī pārējās saimniecības uzplauktu.

Neizbēgami, pie šādas metodes būtu daļa bioloģisko saimnieku, kuri vai nu vēlmes, vai zināšanu trūkuma dēļ attīstīties nespētu un darbību izbeigtu. Tomēr, ja šo sektoru gribas pacelt jaunā līmenī, tas agrāk vai vēlāk būs jādara. Diemžēl tas var notikt tikai tad, ja ir politiskā un nevalstiskā vēlme.

Šobrīd gan nepamet sajūta, ka, veicot nelielu kosmētisko remontu, pārsaucot atbalstus, no vienas aploksnes samazinot, no otras pieliekot, atbalsta struktūra diži nemainīsies. Atbalsts bioloģiskajai nozarei ir palielināts ievērojami.

Pārejas periodā vien tie ir 70 miljoni eiro tikai BLA saistībām, neizdalot atsevišķi investīciju projektos un citos maksājumos pieejamo naudu. Jautājums ir par to, kā atbalstu sadala un ko ar to grib sasniegt – vienkārši sertificētas platības vai vairāk produktu patērētājiem, lielāku eksportu valstij.”

Savukārt ZM speciālisti komentē: “Lai gan pēdējā laikā arvien pieaug patērētāju pieprasījums pēc veselīgas pārtikas, ne vienmēr patērētājs ir gatavs maksāt vairāk par šādu pārtiku, jo, lai izaudzētu nemainīgu un pietiekamu pārtikas apjomu, neizmantojot pesticīdus un sintētiskos mēslošanas līdzekļus, ir jāiegulda ievērojami lielāks darbs, kas būtiski sadārdzina produkcijas pašizmaksu.

Tomēr bioloģiskai pārtikai ir un būs sava vieta patērētāja grozā, bet, visticamāk, tā nebūs vienlīdz pieejama visai sabiedrībai. Turklāt šobrīd saražotais bioloģiskās produkcijas apjoms ir nepietiekams, lai nodrošinātu pastāvīgu un pietiekamu apjomu, kas ir aktuāli arī diskusijās par zaļo publisko iepirkumu.

Vērtējot piešķirtā un pieejamā finansējuma atdevi, jāsecina, ka tā joprojām ir salīdzinoši zema. Tāpēc mēs sagaidām, ka Latvijas bioloģiskie ražotāji turpmāk efektīvāk ieguldīs ES atbalsta līdzekļus un sāks kāpināt saražotās produkcijas apjomus, pēc kuriem sabiedrībā pieprasījums ir lielāks nekā piedāvājums.”

Problēma nav neefektīva saimniekošana

Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija (LBLA), komentējot ZM minēto skaitli (6,5%) par saražoto bioprodukciju, atzīmē, ka statistikas apkopošanas sistēma šajā jomā Latvijā ir visai nesakārtota.

“Daudz svarīgāka ir tendence, ko uzrāda nesenais AREI pētījums – 2019. gadā bioloģiskās lauksaimniecības saražotās produkcijas pārstrādes īpatsvars sasniedzis 10,9% no kopējās pārstrādātās lauksaimniecības produkcijas Latvijā, un tas norāda, ka nozare strādā arvien efektīvāk, produktivitāte kāpj. Bioloģiskā ražošana attīstās, izlaide palielinās. Mazumtirdzniecībā bioloģiski sertificēti piena un graudaugu produkti pašlaik pieejami ļoti plašā piedāvājumā par konkurētspējīgu cenu.

Protams, 14% no kopējās bioloģiski apsaimniekotās LIZ platības nevar saražot pārtiku visai Latvijai. Ja bioloģiski tiktu apsaimniekota lielākā daļa lauksaimniecības zemes, mēs bioloģiski saražotu pat vairāk, nekā spētu patērēt. Ja bioloģiski apsaimniekotu visu Latviju, nodrošinātu gan iekšējo tirgu, gan eksporta pieprasījumu pēc bioloģiskās produkcijas.

Turklāt jāņem vērā veselības, vides un arī dzīvnieku labturības ieguvumi, ko sniedz bioloģiskā lauksaimniecība. Runājot par pārtiku un pasaules pabarošanu, būtiski ir arī uztura paradumi un pārtikas atkritumi – arī šie faktori ietekmē nepieciešamās pārtikas apjomu pasaulē, kuras ražošanai tiek tērēti ievērojami resursi.

Gadu no gada biopārtikas tirgus aug, pieprasījums ir lielāks, nekā iespējas produkciju saražot. Protams, atsevišķos segmentos un laika sprīžos novērojamas noieta izmaiņas un cenu svārstības, bet globālā ilgtermiņa tendence ir pārliecinoša, uzrādot nemitīgu pieaugumu jau gadus divdesmit.

Bioloģiski ražotas produkcijas pieejamība palielināsies un cenu atšķirības izlīdzināsies, ja palielināsies piedāvājums un konkurence. Lai tas notiktu, jāsekmē ražošana. Tas ir jautājums par valsts lauksaimniecības politiku un pieejamajiem atbalsta mehānismiem.

Diemžēl KLP stratēģiskais plāns, pie kā pašlaik strādā ZM, liecina par to, ka Latvija dodas pavisam citā virzienā. ZM prioritāte nav bioloģiskā lauksaimniecība vai mazie lauksaimnieki, bet gan industrializācija. Tas neveicinās bioloģiskās ražošanas pieaugumu un produkcijas cenas izlīdzināšanos.

ZM rēķina tikai ekonomisko ieguvumu no piešķirtā atbalsta, bet tas ir ļoti šaurs un – bioloģiskās lauksaimniecības gadījumā – arī nepiemērots skatījums.

Līdz šim ZM nav centusies aprēķināt ieguvumus videi, bioloģiskajai daudzveidībai, veselībai. Ja to izteiktu naudā, būtu redzams, ka bioloģiskās lauksaimniecības atbalsts izlietots ļoti efektīvi. Jautājums drīzāk ir par to, kāpēc jāsubsidē vides degradēšana un piesārņošana?” pauž LBLA pārstāvji.

Viedoklis

Jānis Brizga, vides aizsardzības un vides izglītības organizācijas Zaļā brīvība valdes priekšsēdētājs:
– Lauksaimniecība – gan intensīvā, gan bioloģiskā – ES ir ļoti atkarīga no subsīdijām (gan tiešmaksājumu, gan fosilo resursu subsīdijām). Līdz šim ZM nav veidojusi bioloģiskās lauksaimniecības politiku, kas būtu vērsta uz ražošanu. Piemēram, šāgada 25. martā Eiropas Komisija nāca klajā ar Rīcības plānu bioloģiskās ražošanas attīstībai.

Tā mērķis ir palielināt bioloģiski sertificētas pārtikas ražošanu un veicināt patēriņu, panākot, ka līdz 2030. gadam vismaz 25% lauksaimniecības zemes ES tiktu apsaimniekoti bioloģiski.

Diemžēl Latvijā politiskā griba par bioloģiskās lauksaimniecības attīstību ir ļoti vāja, tādējādi Latvijā nacionāla līmeņa rīcības plāns vēl joprojām šajā jomā nav izstrādāts.

Ja patlaban it kā tiek saražoti aptuveni 6% bioprodukcijas, tas nav nemaz tik slikti, jo tikai 14% LIZ ir bioloģiski apsaimniekoti un lielākā daļa produktīvo augšņu ir intensīvo zemnieku īpašumā.

Tāpēc biozemnieki darbojas mazāk produktīvā teritorijā ar ekstensīvām metodēm un bez lauksaimniecības produkcijas ražo arī citus pakalpojumus – biodaudzveidības uzturēšanu, augsnes auglības saglabāšanu, plūdu risku mazināšanu utt.

Pasaulē tiek saražots vairāk pārtikas nekā nepieciešams, un mūsdienās vairāk cilvēku cieš no liekā svara nekā no bada. Mūsdienu neveselīgā diēta ir arī cieši saistīta ar industriālo lauksaimniecību.

Industriālā graudaudzēšana un baltie milti ir tikai viens piemērs. Protams, neveselīgu pārtiku var saražot arī no bioizejvielām, bet industriālā lauksaimniecība ir tiešā veidā vērsta uz šādas pārtikas ražošanu.

Cits jautājums ir sociālā nevienlīdzība un tas, ka liela daļa lētās, neveselīgās industriālās pārtikas ir mazturīgajiem vispieejamākā pārtika, kas apdraud viņu veselību. Bet tā jau ir sociālā, nevis lauksaimniecības politika.

SAISTĪTIE RAKSTI

Patiesībā nav tādas lietas kā lēta pārtika, jo mēs kā sabiedrība par to pēc tam maksājam ar degradētu vidi, nevienlīdzību un sabojātu veselību.

Visi Zaļās Latvijas raksti un video skatāmi portālā LA.LV

Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Dusmīgs par nesaņemto algu vīrietis ar ekskavatoru sadauza vairākas darba mašīnas 4
13 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Vīrietis bija šokēts, kad aiz grāmatu plaukta atklāja slepenu tuneli, kurā atrada vecu seifu. Kas tajā bija ieslēgts? 11
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Drosmīgs gailis un kaza izglābj vistu no vanaga nagiem 11
12 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Kaspars Kambala sarīko pamatīgu skandālu, jo sieva bez viņa atļaujas nopirkusi jaunus krēslus 43
19 stundas
EL
Egils Līcītis
Stāsti
“Ja sektantu ideoloģija attīstīsies sekmīgi, latviešu valsti var klapēt ciet.” Saruna ar politisko notikumu vērotāju Mārci Bendiku 71
1 diena
Lasīt citas ziņas
LE
LETA
Ziņas
Ar nodokļiem neapliekamo minimumu plāno celt vismaz līdz 400 eiro. Cik naudas paliktu “uz rokas”? 19
6 stundas
LE
LETA
Ziņas
Ceturtdaļa jauno Covid-19 gadījumu reģistrēta Rīgā, daudz saslimušo atklāts vēl vienā pilsētā 10
10 stundas
EL
Egils Līcītis
Stāsti
Latviešu tautai ir laba īpašība – tā “nepavilksies” uz populistiem. Saruna ar Inesi Vaideri 61
9 stundas
LE
LETA
Kokteilis
Latvijas influenceri un blogeri lūguši viņus saukt citādāk. Kā viņus turpmāk dēvēs? 28
7 stundas
LE
LETA
Ziņas
Itālija Covid-19 sertifikātus nosaka par obligātiem visiem darbiniekiem 14
22:45
LA
LA.LV
Stāsti
“Visu viņš atzina!” Kalnciemā ar nazi nogalināts vīrietis 1
22:14
LE
LETA
Ziņas
Sešus gadus pēc skandāla sāk tiesāt bijušos “Volkswagen” vadītājus “dīzeļgeitas” lietā 1
21:55
MZ
Māris Zanders
Ziņas
Māris Zanders: Mēs saskaramies ar jauniem spēles noteikumiem, kuru priekšā patiesībā bezspēcīgs ir jebkurš politiķis 26
7 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Veselības ministrs Daniels Pavļuts kļuvis par dvīņu tēti 2
16 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Dusmīgs par nesaņemto algu vīrietis ar ekskavatoru sadauza vairākas darba mašīnas 4
13 stundas
LA
LA.LV
Stāsti
“Visu viņš atzina!” Kalnciemā ar nazi nogalināts vīrietis 1
5 stundas
LE
LETA
Ziņas
Apturēts “Sputnik V” apstiprināšanas process. PVO skaidro situāciju 12
6 stundas
MZ
Monika Zīle
Ziņas
Monika Zīle: Gluži kā universālais veļas pulveris izmazgā melnumus, tā “cilvēciskā kļūda” attaisno šobrīd ikvienu varas grēku 31
9 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Latvijai ir trūkuši veiksmes stāsti, taču netrūkst skandālu.” Eksperte par biržu, kas lielā mērā ir ekonomikas spogulis 9
16 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Cēsu novadā policija aptur autovadītāju, kurš traucies ar 159 km/h 10
8 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Drosmīgs gailis un kaza izglābj vistu no vanaga nagiem 11
12 stundas
LE
LETA
Ziņas
Sešus gadus pēc skandāla sāk tiesāt bijušos “Volkswagen” vadītājus “dīzeļgeitas” lietā 1
5 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Procesā izkristalizējās tik daudz nianses, ka pat labāks variants būtu attālinātas mācības.” Direktors par šī brīža situāciju skolā 38
13 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Migranti bēg no sliktās Latvijas, bet baltkrievi viņus glābj… Deputāte par Baltkrievijas izplatītās dezinformācijas absurdumu 43
15 stundas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Krāsaina, aromātiska un ļoti garšīga: ķirbja krēmzupa ar tīģergarnelēm, ingveru un konjaku 2
15 stundas
LE
LETA
Ziņas
Briedis pēc vairāk nekā gada pārtraukuma atgriezīsies ringā. Ar ko pirmā cīņa? 23
14 stundas
AK
Aija Kaukule
Ziņas
Bliezt ar lielgabalu, nevis pašaudīties. Intervija ar režisori un Nacionālā teātra aktrisi Ditu Lūriņu 11
21 stundas
LE
LETA
Kokteilis
Mūžībā devies latviešu leģendārais animators un kinorežisors Ansis Bērziņš
16 stundas
LE
LETA
Ziņas
VIDEO. “SpaceX” pirmoreiz nosūta Zemes orbītā pilnīgi civilu apkalpi 20
18 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Britu mediji: prinča Viljama sieva Keita Midltone ir ceturtā bērniņa gaidībās? 2
19 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Kaspars Kambala sarīko pamatīgu skandālu, jo sieva bez viņa atļaujas nopirkusi jaunus krēslus 43
19 stundas
Inita Šteinberga
Praktiski
Nesaprotamās vīnogas – vienos ķekaros ogas jau ēdamas, bet citos – zaļas un skābas? Skaidro vīnogu audzētājs
15 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Elpu aizraujošs skats! Suns Ouka kopā ar saimnieku paraplānā laižas pāri kalniem 3
22 stundas
EL
Egils Līcītis
Stāsti
“Ja sektantu ideoloģija attīstīsies sekmīgi, latviešu valsti var klapēt ciet.” Saruna ar politisko notikumu vērotāju Mārci Bendiku 71
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Vīrietis bija šokēts, kad aiz grāmatu plaukta atklāja slepenu tuneli, kurā atrada vecu seifu. Kas tajā bija ieslēgts? 11
1 diena
KA
Kristīne Akmentiņa
Kokteilis
Varat sagaidīt kādu situāciju vai notikumu, kas jūs mazliet izsitīs no līdzsvara! Horoskopi no 16. līdz 22. septembrim
18 stundas