Pēdējā laikā ukraiņi aktīvi darbojas gar Krimu. Majors atklāj, ko ukraiņi tur paveikuši 0
Ukrainas galvenā izlūkošanas pārvalde (HUR) publicējusi atskaiti par aktīvo operāciju vienību darbībām okupētajā Krimā augusta pēdējās dienās. Iepriekš nebija izskanējis, ka Ukrainas spēki bija veikuši Krimā vairākus reidus, kur tika iznīcinātas gan radiolokācijas stacija, elektroniskās karadarbības iekārta, kā arī kāda Krievijas ātrlaiva.
Kā TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” sacīja Jānis Slaidiņš, NBS majors un Zemessardzes štāba virsnieks, redzams, ka Ukraina pēdējā laikā diezgan aktīvi darbojas gar Krimu: “Galvenais ir, protams, iznīcināt Krievu tehnikos līdzekļus – radarus, elektroniskās iekārtas izvest no ierindas, jo krievi tās tur stiepj iekšā. Krievija vienkārši nedrīkst vājināt savas Krimas pretgaisa aizsardzības spējas.”
Tas, ka pa Kerčas šauruma tiltu nav īsti droši laist dzelzceļa sastāvus ar bruņojumu, ir fakts, jo Ukrainas jūras spēki ir komentējuši, ka tas tilts to var arī neizturēt, saka Slaidiņš.
Apmaiņā pret bargākām sankcijām Maskavai ASV aicina ES pārtraukt Krievijas naftas un gāzes pirkšanu
Eiropas valstīm jāatsakās pirkt Krievijas naftu un gāzi, ja tās vēlas, lai ASV pastiprina sankcijas pret Maskavu, intervijā laikrakstam “Financial Times” norādījis Savienoto Valstu enerģētikas ministrs Kriss Raits.
Viņš uzsvēra, ka ieņēmumus no energoresursu eksporta Krievija var izmantot karadarbības finansēšanai Ukrainā.
Raits norādīja, ka gadījumā, ja Eiropa pārtrauks pirkt Krievijas naftu un gāzi, tas radīs pozitīvu ietekmi un mudinās ASV uz agresīvāku sankciju ieviešanu.
Raits ierosināja Krievijas energoresursus aizstāt ar ASV sašķidrināto dabasgāzi, benzīnu un citiem produktiem.Viņš uzskata, ka tas ļautu Eiropas Savienībai (ES) ievērot ar ASV noslēgtā tirdzniecības nolīguma nosacījumus, kas paredz Eiropas valstīm līdz 2028.gada beigām iegādāties ASV energoresursus 750 miljardu dolāru apmērā.
ASV uzskata, ka šāds scenārijs Eiropai ir labvēlīgs arī no ekonomiskā viedokļa.
Tikmēr ziņu aģentūras “Associated Press” informācijas avoti iepriekš ziņoja, ka 8.septembrī Eiropas amatpersonu grupa ES īpašā sūtņa sankciju jautājumos Deivida O’Salivana vadībā dosies uz ASV Finanšu ministriju, lai apspriestu iespējamos pasākumus ekonomiskā spiediena palielināšanai uz Krieviju, tai skaitā jaunas sankcijas.
Uz iespējamu ierobežojumu ieviešanu iepriekš arī norādīja ASV prezidents Donalds Tramps tiešsaistes sanāksmē ar Eiropas līderiem 4.septembrī. Pēc tās Francijas prezidents Emanuels Makrons pavēstīja, ka gadījumā, ja Maskava turpinās izvairīties no konkrētām miera sarunām, ASV un Eiropa kopīgi piemēros papildu sankcijas, koordinējot primāru un sekundāru pasākumu ieviešanu.
Savukārt svētdien Tramps uz žurnālistu jautājumu, vai viņš ir gatavs pāriet uz sankciju otro posmu attiecībā uz Krieviju saistībā ar tās sākto karu Ukrainā, atbildēja apstiprinoši.
