Ilustratīvs foto.
Ilustratīvs foto.
Foto: SHUTTERSTOCK

Pēteris Apinis: Mīļā māmiņa, tavs bērns ir resns! Bērnu aptaukošanās profilaksei jākļūst par kolektīvo atbildību 33

Autors: Pēteris Apinis, ārsts, Latvijas Olimpiskās komitejas izpildkomitejas loceklis

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Auns – Minhene, Lauva – Parīze: kuru Eiropas pilsētu vajadzētu apmeklēt tavai zodiaka zīmei 12
Kokteilis
VIDEO. “Nākamais apkaunojums aiz Galkina!” Laima Vaikule koncertā dzied ukraiņu valodā, kas nokaitinājis krievvalodīgos
Traģēdija: iet bojā pusotru gadu veca meitenīte, jo tēvs viņu aizmirsis automašīnā
Lasīt citas ziņas

Esmu gadiem rakstījis, lasījis lekcijas un runājis par lieko svaru, par aptaukošanos bērniem (lietojis politkorektus apzīmējumus). Latvijā trešajai daļai (32%) bērnu ir vismaz liekais svars, un šis liekais svars nozīmē slimības un grūtu dzīvi nākotnē.
Politkorektus vārdus nedzird un nesaklausa ne māmiņas, ne skolotājas. Politkorektas sarunu formas nedarbojas. Resna bērna māmiņai ir jāsaka – „Tavs bērns ir resns. Tu esi sagrāvusi viņa veselību”. Būšu vēl ciniskāks: „Arī Tev pašai būtu laiks nomest lieko svaru!”.

Diemžēl māmiņas savu bērnu ar lieko svaru pie ārsta parasti atved tad, kad aptaukošanās jau kļuvusi par slimību, kad bērns ir jau ļoti resns. Un diemžēl – pārlieku bieži redzams komplekts – resni vecāki un resns bērns. Nav attaisnojuma slimībās – endokrinoloģiski determinēts resnums ir 2% no šiem bērniem ar lieko svaru. Pārējiem 98% lieko svaru nosaka mazkustība un nepareizs, pārmērīgs uzturs.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vairums jauniešu, kas vēlas strādāt iekšlietu sistēmā vai dienēt armijā, nevar to veikt, jo nespēj izpildīt elementāras prasības, piemēram, noskriet puslīdz normālā laikā bez aizdusas 3 kilomentrus vai dažas reizes pievilkties pie stieņa, nerunājot par viņu neprasmi peldēt. Ja mēs necīnīsimies ar bērnu mazkustību, nekāda obligātā militārā dienesta Latvijā nebūs.

Bērnu aptaukošanās pandēmija pārņem pasauli

Vārds „pandēmija” izklausās baisi, atceroties Covid–19. Aptaukošanās pandēmijai nav tādas eksotikas un tūlītējas mirstības kā Covid–19, Ebolas vīrusam vai Sibīrijas lopu mērim, bet tā kaitē daudz plašākai jauniešu daļai un būtiski pasliktina viņu veselību un labklājību visa mūža garumā. Jau bērnībā aptaukošanās var ļoti nopietni ietekmēt bērna veselību, izraisot fiziskus vai mentālus traucējumus, piemēram, 2. tipa diabētu, hipertensiju, steatohepatītu, depresiju un stigmatizāciju.

Aptaukošanās jebkurā gadījumā ietekmē bērna veselību arī ilgtermiņā, izraisot papildu slimības, piemēram, artrītu, muguras deformāciju, vēzi un sirds-asinsvadu slimības.

Infekcijas slimību epidēmijām un pandēmijām, kā likums, tiek pievērsta tūlītēja augsta līmeņa uzmanība, ieguldīti resursi. Pret bērnu resnumu būtu jāattiecas tikpat steidzami, bet finansiālos un intelektuālos resursus vajadzētu ieguldīt vairāk nekā Covid–19 pandēmijā.  Jāteic, ka aptaukošanās pandēmijas ierobežošanā mūsu zināšanas un efektīvu intervences pasākumu arsenāls ir ierobežots. Nav laika Latvijā savākt pierādījumu kopumu, piemēram – veikt plašu pētījumu, noskaidrojot vai tieši 32% bērnu ir resni, vai varbūt tikai 31%.

Cīņu ar bērnu mazkustību un liekā svara pandēmiju sarežģī bērnu aptaukošanās daudzie cēloņi (bioloģiskie, uzvedības, sociālie, ekonomiskie, vides un kultūras cēloņi), finansiālo iespēju un izglītības atšķirības (vecākiem, bērniem un skolotājiem), kā arī nepieciešamība veikt daudzus vienlaicīgus pasākumus. Neko jaunu arī mums diez vai ir mērķtiecīgi izgudrot, būtu rūpīgi jāizvērtē Eiropas valstu programmas un politiku no efektivitātes, lietderības un izmaksu lietderības viedokļa; jēgpilni būtu atteikties no tām, kas ir mazāk lietderīgas, veicināt tās, kas darbojas.

Reklāma
Reklāma

Definēsim sev, ka galvenie cēloņi, kas veicinājuši aptaukošanās epidēmijas atnākšanu līdz Latvijai (bet šī epidēmija nav nonākusi Somijā un Skandināvijas valstīs) saistīti ar nelabvēlīgu vidi veselīga svara uzturēšanai. Šo vidi raksturo:

• pilsētu plānojums, kas neveicina pastaigas un citas fiziskās aktivitātes. Ja kaut kur ir pastaigai cik-necik piemērota vieta, atrodas kāds, kas tajā iebūvē ēku (atcerieties sāgu ar Drošības dienesta ēkas celtniecību bijušā velotreka teritorijā);

• finansiāls spiediens (piemēram, inflācija) uz ģimenēm samazināt pārtikas izmaksas, iegādes un pagatavošanas laiku, kā rezultātā bieži tiek patērēti ātri pagatavojami produkti ar augstu enerģētisko vērtību, kas satur daudz kaloriju un tauku;

• ierobežota augļu, dārzeņu, pilngraudu un citu uzturvielām bagātu pārtikas produktu pieejamība un nesamērīgi augstas cenas;

• samazinātas fizisko aktivitāšu iespējas skolā un pēc skolas, kā arī samazinātas iespējas doties uz skolu un no tās kājām vai ar velosipēdu;

• brīvā laika, kas agrāk tika pavadīts, spēlējoties ārā, konkurēšana ar mazkustīgu laika pavadīšanu pie ekrāna, tostarp, televīzijas skatīšanos vai datorspēļu spēlēšanu vai komunicēšanu sociālajos tīklos.

Šķiet, ka aptaukošanās, ko izraisa neveselīgs uzturs un mazkustīgums, ir strauji kļuvusi par sociālo normu. Kaut nevienas nozares mērķis nav veicināt svara pieaugumu tās klientu vidū, tomēr uzņēmumi izstrādā un tirgo pārtikas produktus un dzērienus, lai gūtu maksimālus ienākumus; kopienas zonējuma un ielu projektēšanas lēmumus ietekmē daudzi sociāli uzstādījumi un finansiāls spiediens; skolas saskaras ar laika plānošanas ierobežojumiem, lai visu programmu iekļautu mācību dienā, vienlaikus sastopoties ar ierobežotu budžeta; indivīdi katru dienu pieņem nelielus, taču kumulatīvus uzvedības lēmumus par uztura pārliecīgu un nepareizu uzņemšanu un fizisko aktivitāšu mazināšanu.

Apzinoties neveselīga svara radītās ievērojamās veselības, psiholoģiskās un sociālās izmaksas, būtu īstais brīdis pārskatīt vispārnacionālo (pieklājīgo) domāšanas veidu un pārskatīt sociālās normas.

Šim procesam būtu jāietver visa sabiedrība, sākot no valdības (šis raksts lielā mērā ir veltīts divām slaidām māmiņām, šarmantām sievietēm bez liekā svara, gudrām politiķēm Andai Čakšai un Līgai Meņģelsonei, jo Latvijas bērnu veselība ir viņu tiešā atbildība), sākot no veselības un medicīnas speciālistiem beidzot skolotājiem un skolu direktoriem, pašvaldību izglītības pārvalžu priekšniekiem, no sabiedriskām un nevalstiskām organizācijām līdz ģimenēm, tostarp, vecākiem, radiniekiem, draugiem un pašiem bērniem.

Pēdējās nedēļas laikā esmu par šo jautājumu daudz runājis ar politiķiem, ārstiem un sporta jomas profesionāļiem, un sarunu toņkārta bijusi visai pesimistiska, jo nav skaidrs – kā kā bērna liekā svara problēmu izskaidrot resnai skolas direktorei, Valsts izglītības satura centra darbiniecei, kas pretojas bērnu sportisko varēšanu vērtēšanai, ārstei, kas visiem bērniem pie iesnu simptomātikas rekomendē izvairīties no fiziskām aktivitātēm vai skolas medicīnas māsai, kas „mēnešreižu dēļ” atbrīvo meitenes no sporta nodarbībām 3 nedēļas mēnesī. Tomēr sabiedrības domas transformācijas piemēri mums ir – drošības jostas un bērnu autosēdeklīši, arī smēķēšana bērnu klātbūtnē ir ievērojami mazinājusies.

Šīs pārmaiņas sabiedrības domāšanā ir notikušas, tiklīdz bija radusies kolektīva izpratne par problēmas nopietnību, tās ietekmi uz veselību un vēlme mobilizēties. Līdzīgi situācija šobrīd attiecas uz bērnu aptaukošanos, un pārmaiņu nepieciešamībai vajadzētu tikt pārliecinoši skaidrotai, jo uz spēles ir likta mūsu bērnu veselība.

Atkāpe – muļķu rīcība valdībā Covid–19 pandēmijas laikā, ierobežojot sporta nodarbības, ir noziegums pret Latvijas iedzīvotāju veselību

Covid–19 pandēmijas galvenā atziņa bija – ar smagām elpošanas sistēmas slimībām visvairāk saslima un nomira mazkustīgi cilvēki ar lieko svaru, kā arī pacienti, kam liekais svars korelēja ar diabētu, augstu holesterīna līmeni un augstu asinsspiedienu.

Latvijas valdība un īpaši ministrs Daniels Pavļuts izcēlās ar rīcību, kas bija virzīta uz lielāku nāves incidenci – ierobežojot iespējas bērniem un pieaugušajiem sportot ne tikai sporta zālēs un baseinā (hlorētā ūdenī nedzīvo neviens vīruss), bet pat mežā un jūras krastā. Visvairāk no nepamatotiem sporta ierobežojumiem cieta bērni, un mazkustības/liekā svara epidēmiju Latvijā mēs droši varam nosaukt Kariņa/Pavļuta vārdā.

Ja šie kungi vēlas, mēs viņu vārdā varētu nosaukt arī bērnu depresijas un spriedzes pandēmiju, ko izraisīja nepamatota bērnu mājsēde un masku balle ar daudzkārt lietojamām vienreizējām maskām, jebkādas socializēšanās ierobežojumiem.

Savukārt augstāko mirstību no Covid–19 Eiropā atsevišķās vecuma grupās Latvijas politiķi panāca, aizslēdzot istabiņas durvis sociālās palīdzības iestādēs, piemēram, pansionātos. Cilvēks, kas tika ieslēgts vienā telpā bez pastaigas iespējām, kļuva pilnīgi mazkustīgs, bet tad, kad darbiniece viņam pienesa klāt Covid–19 vīrusu (nevarēja nepienest, jo pati brauca sabiedriskajā transportā, gāja uz veikalu utt.), saslima un nomira.

Šo nāves pļauju visvairāk virzīja un atbalstīja Re:čekisti, kas skaļi iebilda visiem (nosauca par meļiem), kas aicināja sportot, kustēties, iet svaigā gaisā, ārstēt savas hroniskās slimības, sekot līdzi holesterīna cipariem un asinsspiedienam.

Tautas uzticēšanos truliem vadītājiem un viņu Re:čekistiskajām līdzskrējējām ir viens no iemesliem, kādēļ šobrīd sportisko aktivitāšu skaits tik ļoti mazinājies, bet aptaukošanās un mazkustības pandēmija pārņēmusi ne tikai pieaugušos, bet arī bērnus. Latvijā sporto 17% iedzīvotāju, Zviedrijā 54%, pie kam mēs šajos skaitļos uzskaitam pat tos, kas bumbu uzspēlē vai ar kalnu slēpēm nobrauc reizi nedēļā, bet zviedri – tos, kas atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijām sporto vismaz 5 reizes nedēļā.

Pasaules Veselības organizācija 4. martu atzīmē kā Pasaules Aptaukošanās dienu

4. martā tiek atzīmēta Pasaules Aptaukošanās diena. Šī gada tēma ir “Mainīt perspektīvas: Runāsim par aptaukošanos” (Changing perspectives: Let’s talk about obesity) mērķis ir pievērsties nepareiziem priekšstatiem, novērst stigmas un mainīt normas.
Joprojām valdošie uzskati par lieko svaru kā personīgo izvēli veicina stigmatizāciju, kas rada šķēršļus veselības aprūpes pieejamībai un kaitē garīgajai un fiziskajai veselībai.

Aptaukošanās un noresnēšana ir sarežģīta, daudzfaktoru problēma, tā ir viens no galvenajiem invaliditātes un nāves faktoriem. Saskaņā ar Pasaules veselības organizācijas (PVO) datiem liekais svars un aptaukošanās Eiropā skar gandrīz 60 % pieaugušo un katru trešo skolas vecuma bērnu (dati, kam var uzticēties). Kā PVO mums iesaka rīkoties?

PVO iesaka pārņemt ASV vadlīnijas ar agrīnas un intensīvas ārstēšanas pieejām, motivējošām intervijas, intensīvu veselības uzvedības un dzīvesveida maiņu, kā arī farmakoterapiju un bariatrisko ķirurģijuu – vienmēr, ja tā ir indicēta (diemžēl ļoti resniem cilvēkiem bez šīs bariatriskās ķiruurģijas neiztikt, jo iespējas aktīvi uzsākt sportošanu ir nokavētas).

Aptaukošanās attīstās visa mūža garumā. Neaizsargātība pret neveselīgu ķermeņa svaru var attīstīties jau agrīnā vecumā.

Šā gada februārī Pārtikas fonds sniedza ziņojumu, kurā profilaksei pievērsta galvenā uzmanība un politikas veidotāji tiek mudināti uztura politikā iekļaut grūtniecības posmu, jo tas ir izšķirošs periods bērna veselīgai augšanai (vēl trakāk – zinātnieki aicina svaru nomest, uzturu normalizēt un fiziskās aktivitātes palielināt jau pirms bērna ieņemšanas, jo tam ir nozīme bērna attīstībā nākotnē).

Un vēl – krūts zīdīšana samazina bērna aptaukošanās risku nākotnē, taču arvien mazāk zīdaiņu tiek baroti ar krūti, savukārt komerciālo piena maisījumu pārdošanas apjomi ir strauji pieauguši, pateicoties mārketinga taktikai, kas grauj zīdīšanu un izmanto vecāku emocijas.

Bērniem, kuriem ir aptaukošanās, ir pieckārt lielāka varbūtība būt resniem pieaugušā vecumā. Tomēr vairums pieaugušo lieko svaru un mazkustības filozofiju iegūst tieši 35–55 gadu vecumā, tieši tad, kad saviem bērniem rāda slikto piemēru.

PVO uzskata, ka aptaukošanās epidēmiju (resna māte un resns bērns) veicina aptaukošanos izraisošā vide, kurā enerģētiski bagāti pārtikas produkti ar zemu uzturvērtību ir lētākais ēdmaņas variants un tiek nesamērīgi popularizēti. Komerciālie faktori ir būtisks šķērslis progresam.

Aptaukošanās sarežģītība un stigmatizācija

Pasaules Veselības organizācija lieko svaru un aptaukošanos definē kā pārmērīgu vai neparastu tauku uzkrāšanos, kas var pasliktināt veselību.

Ķermeņa masas indekss (ĶMI) ir vienkārša svara attiecība pret augumu, ko parasti izmanto, lai klasificētu lieko svaru un aptaukošanos pieaugušajiem. To definē kā cilvēka svaru kilogramos attiecību pret viņa auguma kvadrātmetros.

Pieaugušajiem PVO definē lieko svaru un aptaukošanos šādi:

• liekais svars ir ĶMI, kas lielāks vai vienāds ar 25;

• aptaukošanās ir ĶMI, kas ir lielāks vai vienāds ar 30.

ĶMI ir ir vienāds abiem dzimumiem un visu vecumu pieaugušajiem. Tomēr tas jāuzskata par aptuvenu rādītāju, jo dažādiem indivīdiem tas var neatbilst vienādai aptaukošanās pakāpei.

Bērniem, nosakot lieko svaru un aptaukošanos, jāņem vērā vecums. Autors šoreiz nevēlas papildināt rakstu ar standartlīknēm, bet tādas, nudien, atrodas katra ģimenes ārsta kabinetā.

Paaugstināts ķermeņa masas indekss ir galvenais neinfekcijas slimību riska faktors sirds un asinsvadu slimībām, diabētam, muskuļu un skeleta sistēmas slimībām, īpaši osteoartrītam, dažiem vēža veidiem.

Aptaukojušies bērni saskaras ar elpošanas grūtībām, paaugstinātu lūzumu risku, hipertensiju, agrīniem sirds un asinsvadu slimību marķieriem, insulīna rezistenci un psiholoģiskām sekām.

PVO norāda, ka tieši ģimenēs ar zemiem un vidējiem ienākumiem bērni ir vairāk pakļauti nepareizam pirmsdzemdību, zīdaiņu un mazu bērnu uzturam. Toties vēlāk šie bērni ir pakļauti pārtikas produktiem ar augstu tauku, cukura, sāls saturu, augstu enerģētisko vērtību un zemu mikrouzturvielu saturu, kas parasti ir lētāki. Šādi uztura paradumi kopā ar zemāku fizisko aktivitāšu līmeni (visā pasaulē turīgāki un izglītotāki vecāki vairāk piesaista bērnus sportam un fiziskām aktivitātēm) izraisa strauju bērnu aptaukošanās pieaugumu.

Tieši sasaistē ar atziņu, ka bērni ar lieku svaru prevalē nabadzīgākās ģimenēs un ģimenēs ar zemāku izglītību, Pasaules Veselības organizācija uzsver, ka cīņā ar aptaukošanās pandēmiju nedrīkst pieļaut vainošanu, svara stigmatizāciju un diskrimināciju, bet gan tādas vides radīšanu, kas atbalsta indivīdus veselīga uztura un fizisko aktivitāšu attīstīšanā un uzturēšanā visa mūža garumā. Aptaukošanās problēmas risināšana ir ne tikai sabiedrības veselības uzdevums, bet arī politisks uzdevums, kas ir svarīgs ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai, jo īpaši 3. mērķa sasniegšanai: „nodrošināt veselīgu dzīvi un veicināt labklājību visiem cilvēkiem visos vecumos”.

Šoreiz nerunāšu par pētījumiem sinerģijā un papildināmībā ar citiem, piemēram, klimata pārmaiņu un sociālās iekļaušanas mērķiem. Valdībai, politiskajiem līderiem būtu jāpievēršas plašākiem sociālajiem, ekonomiskajiem un komerciālajiem faktoriem, kas ietekmē svaru, veselību un labklājību. Latvijas valstiskais mērķis būtu veidot uz iedzīvotājiem orientētu politiku, kas regulāru fizisko aktivitāti un veselīgu uzturu padara pieņemamu un viegli pieejamu ikvienam, jo īpaši nabadzīgākajiem iedzīvotājiem (klasisks šādas politikas piemērs ir nodoklis ar cukuru saldinātiem dzērieniem, atturot no šiem „resnuma dzērieniem” tieši mazturīgus iedzīvotājus).

Neviens nav liedzis valdības pārstāvjiem paņemt Pasaules Veselības organizācijas dokumentus, kas ļauj izprast šos sociālos, ekonomiskos un komerciālos faktorus.

PVO ir definējusi, ka galvenais aptaukošanās un liekā svara cēlonis ir enerģijas nelīdzsvarotība starp patērētajām un izlietotajām kalorijām. PVO rīcībā ir dati, ka visā pasaulē palielinājies enerģētiski bagātas pārtikas patēriņš, pieaug fiziskās aktivitātes trūkums, jo daudzi darba veidi kļūst arvien mazkustīgāki, mainās transporta veidi un palielinās urbanizācija.

Uztura un fiziskās aktivitātes paradumu izmaiņas bieži ir vides un sabiedrības pārmaiņu rezultāts, kas saistītas ar attīstību un atbalsta politikas trūkumu tādās nozarēs kā veselības aprūpe, lauksaimniecība, transports, pilsētplānošana, vide, pārtikas pārstrāde, izplatīšana, tirdzniecība un izglītība.

Kā mazināt lieko svaru un aptaukošanos?

Liekais svars un aptaukošanās, kā arī ar tiem saistītās neinfekcijas slimības, ir novēršamas. Atbalstoša vide un kopienas ir ļoti svarīgas, lai veidotu cilvēku izvēli, padarot veselīgāku pārtiku un regulāras fiziskās aktivitātes par vieglāko izvēli (izvēli, kas ir visvieglāk pieejama, sasniedzama un finansiāli izdevīga) un tādējādi novēršot lieko svaru un aptaukošanos.

PVO izstrādātais “Globālais rīcības plāns fiziskās aktivitātes jomā 2018–2030: aktīvāki cilvēki veselīgākai pasaulei” paredz efektīvus un īstenojamus politikas pasākumus fiziskās aktivitātes palielināšanai visā pasaulē. 2019. gadā tika publicētas jaunas PVO vadlīnijas par fizisko aktivitāti, mazkustīgu uzvedību un miegu bērniem līdz piecu gadu vecumam.

Pasaules Veselības organizācija pilnveidojusi arī vadlīnijas bērniem vecumā no 5 līdz 17 gadiem. Un šajās vadlīnijās strikti teikts, ka bērniem šajā vecumā svarīgi ir sasniegt vismaz 60 minūtes dienā vidēji intensīvas līdz intensīvas aktivitātes un kustības sporta un fizisko nodarbību laikā. Šīs aktivitātes ietver rotaļas, spēles, sportu, aktīvu pārvietošanos, fizisko audzināšanu skolā un plānotas sporta nodarbības.

Mēs itin labi saprotam, ka bērniem ar aptaukošanos, salīdzinot ar vienaudžiem, parasti ir zemāks fiziskās sagatavotības līmenis, kas izraisa lielākas grūtības dažādu vingrinājumu veikšanā, kā arī negatīvas izjūtas un pašvērtējumu.

Aerobas aktivitātes ir efektīvas, lai samazinātu tauku masu un uzlabotu kardiovaskulāro veselību, taču jaunieši ar lieko svaru un aptaukošanos mazāk vēlas un dažkārt pat nespēj piedalīties ilgstošos izturības treniņos. Patiesībā bērni ar aptaukošanos uzskata, ka mazkustīgas aktivitātes viņiem ir pievilcīgākas nekā jauniešiem ar normālu svaru.

Turklāt liekais ķermeņa tauku daudzums var palielināt muskuļu un skeleta traumu risku. Plānojot intervences pasākumus bērniem ar lieko svaru un aptaukošanos, ir svarīgi ņemt vērā treniņu veidu, intensitāti, biežumu un progresu. Bērniem ar aptaukošanos efektīvāki ir spēka treniņi vai kombinēti spēka un aerobikas treniņi.

Dalība kompleksās intervencēs (visbiežāk – sporta spēles), kas ir saistošas, izaicinošas un jautras, sniedz iespēju jauniešiem ar lieko svaru un aptaukošanos justies komfortabli un izjust fiziskās sagatavotības priekšrocības. Patiesībā bērni ar aptaukošanos mēdz būt salīdzinoši spēcīgi, jo liekā ķermeņa masa, ko uztur ikdienas aktivitāšu laikā, darbojas kā hronisks treniņa stimuls. Pretestības treniņos bērniem ar aptaukošanos rādītāji ir augstāki. Ir pierādīts, ka muskuļu spēks ir apgriezti proporcionāli saistīts ar metabolisko risku jauniešiem.

Kopumā ir pierādīts, ka intervences, kas apvieno aerobikas un pretestības treniņus, rada labvēlīgas izmaiņas tauku masas, metabolisma profilos un iekaisuma stāvoklī jauniešiem ar lieko svaru un aptaukošanos, un šīs izmaiņas parasti tiek akcentētas augstākas intensitātes programmās, kas arī veicina labāku sporta stundu un treniņu apmeklētību. Papildus ķermeņa kompozīcijas uzlabošanai kā ilgtermiņa mērķim ir svarīgi lai īstermiņā tiktu izveidota veselīga uzvedība, nodrošinot bērniem ar lieko svaru iespēju piedalīties visās skolas un sabiedriskās fiziskās aktivitātēs.

Augstas intensitātes intervālu treniņi jauniešiem var šķist patīkamāki nekā nepārtrauktas aerobiskas nodarbības gandarījuma, aktivizēšanās un panākumu sajūtas dēļ. Sporta skolotājam jāapzinās faktori, kas ietekmē aptaukojušos bērnus sākt un turpināt sportošanas programmu, tostarp iespēja uzlabot spēku, fizisko sagatavotību un patīkamu sociālās mijiedarbības pieredzi ar vienaudžiem.

Pirms dažām dienām man bija lieliska iespēja piedalīties attālinātā sanāksmē par iespējām iesaistīt bērnus ar lieko svaru ikdienas sporta un fiziskās aktivitātes pasākumos. Mani Lielbritānijas kolēģi paziņoja, ka esot atraduši uuniversālu sporta veidu, kur resnāks puišelis nejūtoties diskriminēts, bet straji attīstot savu fizisko potenciālu. Tas esot regbijs.

Tomēr kopējs viedoklis bija gan sporta nodrabībās skolā, gan jebkura sporta veida treniņos pievērst uzmanību kolektīvajiem sporta veidiem, īpaši pēc-Covid–19 apstākļos, jo kolektīvie sporta veidi uzlabo kognitīvās funkcijas un mentālo veselību kopumā.

Sporta nodarbības katram bērnam katru dienu – Latvijas valsts stratēģiskais uzdevums

Aptaukošanās epidēmijai ir īstermiņa un ilgtermiņa risinājumi. Tomēr Latvijai, īpaši pēc-Covid–19 apstākļos svarīgākais uzdevums ir nodrošināt katram bērnam Latvijā fiziskas aktivitātes katru dienu vismaz stundu, pie kam – šīm aktivitātēm ir jābūt vismaz vidēji intensīvām vai intensīvām, uun vēlreiz – pie kam – šajā stundā nedrīkst ieskaitīt teorētiskās nodarbības, ģērbšanos, iesildīšanos, atsildīšanos un dušu pēc treniņa.

Autora pieredze, sportojot vairāk nekā 50 gadus – jebkuram treniņam jāpierēķina arī laiks līdz treniņam un ceļš no tā, būtiski vienmēr sporta aktivitātēm izvēlēties iespējami tuvākus un laiku mazāk tērējošus risinājumus. Laika ekonomijas nolūkos mērķtiecīgas ir fiziskās nodarbības tajā pašā skolā – gan mācību procesā, gan pēc stundām. Birokrātu vēlme visas sporta aktivitātes pārcelt no skolas uz federācijām (skolas sporta zāli izīrēt citām nodarbēm) ir pretrunā vairuma bērnu tiesībām pēc fiziskām aktivitātēm kā tiesībām uz veselību.

Vismaz reizi vai divas reizes nedēļā bērnu fiziskām nodarbībām jeb sporta stundām jābūt dabā vai ārtelpās, neatkarīgi no laika apstākļiem. Nezinu neko labāku orientēšanās sportā par sliktu laiku.

Vēl viens stratēģisks uzdevums ir nodrošināt peldēšanas iespējas visiem bērniem vismaz reizi nedēļā visu skolas periodu. Tas, ka bērni 2. klasē mācās peldēt, nenozīmē, ka viņi ir gatavi ekstrēmai situācijai pusaudža gados vai jaunības laikā; peldētneprasmes dēļ Latvijā proporcionāli noslīkst visvairāk cilvēku Eiropā. Tie vecāki un skolotāji, kas attaisno bērnu nepiedalīšanos peldēšanas nodarbībās, ir noziedznieki, kas palielina šo slīkšanas gadījumu skaitu. Tādas patoloģijas kā alerģija pret hloru sludināšana ir vienkārši muļķīga un ļauna atruna, šāda alerģija mēdz piemist mazāk kā 1% bērnu.

Latvijas Olimpiskā komiteja (īpaši tās prezidents Žoržs Tikmers) virza programmu „Sporto visa klase”. Šajās klasēs bērniem proporcionāli ir labākas sekmes skolā, mazāks bērnu skaits ar lieko svaru, viņi piedalās inteligences akadēmijās uun citās intelektuālās aktivitātēs. Olimpiskā komiteja finansiāli nav spējīga ievērojami paplašināt šo izcilo pienesumu tautas veselībai un bērnu attīstībai, bet (Anda Čakša, es ceru, ka esi rakstu līdz šai vietai izlasījusi!) Izglītības ministrijai vajadzētu palīdzēt šo iniciatīvu paplašināt līdz līmenim „Sporto visas klases”.

Izglītības ministrijai jāspēj ieviest sportošanas nodarbību visiem bērniem katru dienu. Veselības ministrijai jātiek galā ar attaisnojošo zīmju pandēmiju. Diemžēl vairumam bērnu Latvijā dažāda veida attaisnojumi nepiedalīties sporta nodarbībās pārsniedz mēnesi gadā. Mani draugi, ģimenes ārsti apgalvo – māmiņas pieprasa bērnu atbrīvot no sporta nodarbībām.

Tautas sporta sacensības ir izcils veids kā bērnam mācīt uz fiziskām aktivitātēm balstītas vērtības.

Iesaku ieiet mājas lapā lof.lv vai magnets.lv un jūs katru dienu atradīsiet iespējas nodarboties ar veselīgāko sporta veidu pasaulē – orientēšanos.

Piemēram, raksta autors tieši šobrīd, darba dienas pievakarē noskrējis tautas rogainingu pa Imantas dzīvojamo namu rajoniem un Kleistu mežu. Sacensību nosaukums gan tāds savāds „Ielene”, bet atzīmēšanās notiek ar mobilo lietotni, piedalīšanās – jebkurā diennakts laikā, rezultāts zināmi uzreiz pēc finiša. Sāpe – visi bērni, kas arī skrēja šo distanci, to veica labāk (vērtējums ir savākto punktu skaits stundā) par mani.

Šādā situācijā, kad visai valstij būtu jābūt satrauktai par bērnu veselību, kā īlens no maisa parādījās VISC vadītāja ar vēlmi samazināt sporta nodarbību skaitu skolā. Šoreiz iztikšu bez norādēm uz personības attieksmes pret sportu un liekā svara korelāciju.

Valsts Izglītības satura centra vēlme samazināt sporta nodarbību skaitu bērniem ir ļaunprātīga vardarbība pret bērnu veselību

Ilgstoši Latvijā galvenais cīnītājs par bērnu aptaukošanos un mazkustību bijusi iestāde ar nosaukumu Valsts Izglītības satura centrs (VISC). Tieši pateicoties šās institūcijas darbiniecēm savulaik fiziskās audzināšanas stundas tika pārdēvētas par sporta stundām, jo ar sportu šajā iestādē nekad neviens iepriekš nodarbojies nebija un atšķirības starp sportu un vispārēju bērnu fizisko attīstīšanu neredzēja. Tomēr šobrīd tieši no šīs iestādes atskanējusi ideja vēl vairāk samazināt sporta nodarbību skaitu lai to vietā iekļautu militāro apmācību.

Tieši VISC daudzu gadu garumā centies parādīt sporta nodarbību nelietderību, tieši VISC ir pārpildījis bērnu apmācību ar virkni nevajadzīgu sēdstundu. Un tomēr – ja šīm pret bērnu veselību vērstajām aktivitātēm no izglītības satura plānotājiem būs turpinājums, būūs arī atbildes soļi – gan Briselē, gan Ženēvā (PVO mītnē). Skaidrojums – sporta nodarbību samazināšana ir mēģinājums graut bērnu veselību, tātad vardarbība pret bērnu.

Galvenais – mainīt valdošos stereotipus

Bērnu aptaukošanās profilaksei jākļūst par kolektīvo atbildību, kas prasa individuālu, ģimenes, kopienas, uzņēmumu un valdības apņemšanos. Galvenais ir panākt izmaiņas dažādos līmeņos, sadarbojoties daudzās nozarēs un starp tām. Piemēram, kopīga atbildība par tādiem jautājumiem kā rotaļu iespēju palielināšana brīvā dabā un programmas, kas paredz bērniem doties uz skolu kājām vai ar velosipēdu, prasa zonējuma un plānošanas darbu, sabiedriskās drošības un policijas iestāžu veidokli, skolu padomju, kopienas locekļu un vecāku uzmanību.

Kā pieveikt resnuma pandēmiju? Tā ir liela sabiedrības veselības problēma, kuru minimāli ietekmē tikai atsevišķi pasākumi vai selektīva atbildība. Tā prasa ilgtermiņa saistības, kas ilgs daudzus gadu desmitus, jo aptaukošanās pandēmija ir jau attīstījusies gadiem ilgi, bet tās efektīvai mazināšanai būs vajadzīgi neatlaidīgi centieni un ilgstoši resursu ieguldījumi.

Nebūs maģiskas tabletes “norij šo tableti, bet pēc tam ēd visu, ko gribi”.

Šīs tabletes vietā būs jāveic intensīvi, darbietilpīgi un ilgtermiņa uzlabojumi vidē, kas ieskauj bērnus mājās, skolās, komerciālajos veikalos un izklaides veidos.

Aptaukošanās pandēmijas apturēšanai vislielākā ietekme ir indivīda zināšanu, attieksmes, vērtību, uzvedības un vides sarežģītajai mijiedarbībai. Zinot, ka nav iespējams panākt optimālu risinājumu, mums būūtu jāpieņam, ka virziens ir sportiskas aktivitātes, bet pārējais – uzraudzība, izmēģinājumi, mērījumi, kļūdas, panākumi, izmaiņas un izplatīšana ir mūsu darbības virziens, kas jāuzsāk nekavējoties. Ņemot vērā, ka uz spēles ir likta šodienas bērnu un nākamo paaudžu veselība, mums jārīkojas steidzami un enerģiski.

Raksta autors pateicas Rīgas Stradiņa universitātes profesorei, bērnu endokrinoloģei Ivetai Dzīvītei-Krišānei, BKUS bērnu sporta ārstei Evai Krasovskai, Latvijas Olimpiskās komitejas prezidentam Žoržam Tikmeram un Saeimas deputātam, Sporta apakškomisijas vadītājam Dāvim Mārtiņam Daugavietim (JV), kuri palīdzēja man jautājumu par bērnu sportu, fiziskām aktivitātēm un cīņu pret aptaukošanās pandēmiju risināt TV24 raidījumā Dr.Apinis. Apzināti neesmu šajā rakstā pateicis daudz no tā, ko stāstīja šie zinošie un valstiski domājošie raidījuma dalībnieki.

Raidījuma atkārtojums – trešdien, 1. martā plkst. 21.00. Lūdzu skatieties!

Šajā publikācijā paustais ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar LA.LV redakcijas redzējumu.
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.