Pēteris Apinis: Parunāsim skaļi par seksuāli transmisīvām slimībām 0
Iniciators sarunai par seksuāli transmisīvām slimībā nebiju es. Mani kolēģi TV24, kas visi ir par mani krietni jaunāki, man paziņoja, ka es savos raidījumos TV24 pārlieku daudz runājot par lietām, kas jaunus cilvēkus neinteresē – hroniskām slimībām, aritmiju, vecuma demenci, prostatas vēzi utt.
Viens no jautājumiem, kas jaunus cilvēkus interesē (bet viņi par to skaļi nerunā), joprojām ir seksuāli transmisīvas slimības. Kā apgalvo Pasaules Veselības organizācija, katru dienu ar šīm slimībām inficējas 1 miljons salīdzinoši jaunu ļaužu – vecuma grupā no 15 līdz 49 gadiem. Ar sifilisu ir inficēti 8 miljoni cilvēku uz zemeslodes, no kuriem vairāk par miljonu ir grūtnieces. 520 miljoni cilvēku vecumā no 15 līdz 49 gadiem ir inficēti ar herpes simplex vīrusa 2. tipa infekciju, kas ir galvenais dzimumorgānu herpes cēlonis. Cilvēka papilomas vīrusa (HPV) infekcija ir saistīta ar vairāk nekā 311 000 dzemdes kakla vēža nāves gadījumiem katru gadu. Seksuāli transmisīvās slimības tieši ietekmē seksuālo un reproduktīvo veselību, izraisot stigmatizāciju, neauglību, vēzi un grūtniecības komplikācijas, un var palielināt HIV risku.
Pirmdien, 15. jūnijā plkst. 13.00 TV24 ekrānā, raidījumā “Dr.Apinis” runāsim par seksuāli transmisīvām slimībām
Vairāk nekā 30 dažādas baktērijas, vīrusi un parazīti tiek pārnēsāti seksuāla kontakta ceļā, un kā seksuālu kontaktu uzskatīsim gan vaginālu, gan anālu, gan orālo seksu. Dažas seksuāli transmisīvas slimības var pārnest arī no mātes uz bērnu grūtniecības, dzemdību un zīdīšanas laikā. Es uzreiz vēlos norādīt, ka Latvijā nav iespējams, ka seksuāli transmisīvas slimības varētu tikt pārnestas nedrošas asins pārliešanas gadījumā, bet pasaulē gana daudz valstīs šāda problēma pastāv. Visbiežāk par seksuāli transmisīvām slimībām runājot, mēs minam deviņus patogēnus – sifilisu, gonoreju, hlamīdiju, trichomonāzi, B un C hepatītu, herpes simplex vīrusu, HIV un cilvēka papilomas vīrusu.
Turklāt globāli parādās jaunu infekciju uzliesmojumi, ar kurām var inficēties seksuāla kontakta ceļā, piemēram, mpox (agrāk dēvējām par pērtiķu bakām), Shigella sonnei, Neisseria meningitidis, Ebolas vīruss un Zikas vīruss, kā arī atkārtoti parādās piemirstas seksuāli transmisīvas slimības, tādas kā venēriskā limfogranuloma.
Tātad – šobrīd ir vairāki objektīvi iemesli, kāpēc aktivitāte un informētība par seksuāli transmisīvajām slimībām ir aktuāla. Pēdējo gadu laikā visā pasaulē, arī Eiropā un Latvijā, ir novērojama būtiska saslimstības pieauguma tendence. Hlamīdiju, gonorejas, sifilisa un cilvēka papilomas vīrusa izplatību rada dzīvesveida izmaiņas. Sociālo tīklu un iepazīšanās aplikāciju dēļ mainās dzimumdzīves paradumi, kas palielina risku saskarties ar nepazīstamiem partneriem. Iespējams, ka lielā mērā seksuāli transmisīvo slimību izplatību veicina pārliecība, ka medicīna visu izārstēs, un šī pārliecība radās pēc tam, kad tika atrasti pretvīrusu līdzekļi, kas var ievērojami samazināt HIV/AIDS un C hepatīta līmeni asinīs, patiesībā – pacientu praktiski izārstēt no šīm kaitēm.
Daudzas seksuāli transmisīvas slimības, īpaši sākotnējās stadijās, norit bez simptomiem. Cilvēks var būt infekcijas nēsātājs un to nezināt, tādējādi inficējot citus. Ilgtermiņā neārstētas infekcijas izraisa neauglību gan sievietēm, gan vīriešiem, kā arī hroniskas iegurņa sāpes.
Manuprāt, Latvijā galvenā problēma seksuāli transmisīvo slimību izplatībai ir zemā veselības pratība. Kopš 2003. gadā “Jaunā laika” valdība un Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis no skolu mācību programmām svītroja veselības mācību, jaunu ļaužu zināšanas par seksuāli transmisīvām slimībām ir ļoti mazinājušās. Būtiski – mazinājusies ir atklātība starp dzimumpartneriem, mazinājusies vēlme veikt šo slimību skrīningu vai vispār aprunāties ar ģimenes ārstu. Nezinu kā lai skaidrāk pasaka, bet – interese par seksuāli transmisīvām slimībām nav tikai baiļu jautājums, bet gan veselības un ķermeņa drošības sastāvdaļa – līdzīgi kā higiēna un uzturs. Piemēram, HPV vīruss ir galvenais dzemdes kakla vēža un citu onkoloģisku slimību izraisītājs. Aktīva interese par seksuāli transmisīvām slimībām nozīmē arī interesi par vakcināciju pret HPV, kas ir viena no efektīvākajām vēža profilakses metodēm.
Kā ātri, lēti un vienkārši diagnosticēt seksuāli transmisīvās slimības, bet vēl labāk – pārliecināties, ka tādu nav
Kad būtu īpaši jāpainteresējas par seksuāli transmisīvām slimībām? Pirms abiem partneriem kļūt intīmiem bez aizsardzības (bez prezervatīva), pirms plānot grūtniecību, ja parādījušies aizdomīgi simptomi, proti – neparasti izdalījumi no dzimumorgāniem (bālgani, dzelteni, zaļgani, strutaini, ar nepatīkamu smaku); nieze vai apsārtums dzimumorgānu rajonā; dedzināšna vai sāpes čurājot vai mīlējoties; aizdomīgi izsitumi – sāpīgas vai nesāpīgas čūliņas, pūslīši vai veidojumi uz vai ap dzimumorgāniem, kā arī arī mutē; palielināti limfmezgli; izsitumi uz ādas, tostarp uz plaukstām un pēdām. Sievietēm vēl iemesls satraukumam būtu asiņošana starp menstruācijām un sāpes iegurnī, bet vīriešiem – izdalījumi no urīnizvadkanāla un sēklinieku pietūkums.
Meklējot informāciju par iespējām ātri un precīzi veikt skrīningu Latvijā, mani pārliecināja Centrālās laboratorijas piedāvājums, skaidrojums un atlaides. Analīzes “Seksuālās veselības komplekts” ļauj būt drošam par savu intīmo veselību un parūpējies arī par partneri, proti –savlaicīgi pamanīt biežāk sastopamās seksuāli transmisīvās infekcijas. Tās nereti norit bez simptomiem, tāpēc katram, kas ir seksuāli aktīvs vai kam pastāv slimības risks, būtu labi pārbaudīt savu veselību.
Kāds ir sastāvs šim komplektam – HIV skrīnings: anti-HIV 1/2, HIV 1/2 Ag, sifilisa skrīnings, C hepatīta skrīnings un seksuāli transmisīvo infekciju panelis. Īsumā centīšos pastāstīt par katru no šīm sastāvdaļām. Anti-HIV 1/2 ir antivielu tests, kas palīdz noteikt, vai organismā ir izveidojusies imunitātes reakcija pret HIV 1. vai 2. tipa infekciju. Savukārt HIV 1/2 Ag tests palīdz agrīni atklāt HIV infekciju. Abu izmeklējumu kombinācija uzlabo iespēju atklāt HIV infekciju savlaicīgi. Pozitīva rezultāta gadījumā nepieciešamas papildu analīzes diagnozes apstiprināšanai.
Treponema pallidum TPHA tests nosaka antivielas pret sifilisa ierosinātāju – bālo treponēmu. Antivielas parasti parādās dažas nedēļas pēc inficēšanās, tādēļ ļoti agrīnā posmā tests var būt negatīvs. Tiesa, pozitīva testa gadījumā nepieciešamas papildu analīzes diagnozes apstiprināšanai.
Anti-HCV tests nosaka antivielas pret C hepatīta vīrusu un palīdz atklāt iespējamu infekciju. Pozitīva rezultāta gadījumā nepieciešami papildu izmeklējumi, lai noskaidrotu, vai infekcija ir aktīva.
Un beigu beigās – seksuāli transmisīvo infekciju panelis – STS-7 ir molekulārais tests, kas vienā urīna paraugā nosaka septiņus izplatītu seksuāli transmisīvo slimību ierosinātājus – hlamīdijas, gonoreju, mikopazmas (gan Mycoplasma genitalium, Mycoplasma hominis), vaginālās trihomonas, ureaplazmas (gan Ureaplasma urealyticum, Ureaplasma parvum).
Aktīva interese par seksuālo veselību nav kauns, bet gan rūpes par sevi. Mūsdienās informācija ir pieejama, testi ir konfidenciāli un ātri, bet ārstēšana – ja tāda nepieciešama – ir daudz efektīvāka, ja to sāk laikus. Pasaules Veselības organizācija iesaka visiem tiem, kam regulāri gadās mainīt dzimumpartnerus, laboratorisku seksuāli transmisīvu slimību skrīningu veikt reizi gadā.
Uz visiem citiem jautājumiem precīzas atbildes no speciālistiem varēsiet iegūt pirmdien, 15. jūnijā plkst. 13.00 TV24 raidījumā Dr.Apinis.
.
