“Ja tā nav krāpniecība, afēra un valsts nozagšana, tad es kaut ko nesaprotu!” Kamēr viens politiķis prasa kriminālprocesu par “Rail Baltica”, cits gaida auditu rezultātus 0
“Rail Baltica” projekta izmaksas, pārvaldība un politiskā atbildība atkal nonākusi asu diskusiju centrā. Šoreiz TV24 raidījumā “Runāsim atklāti”. Kamēr vieni politiķi uzsver, ka jāgaida starptautisko auditu un izmeklējošo iestāžu rezultāti, citi prasa nekavējoties vērsties prokuratūrā un saukt vainīgos pie atbildības.
Bijušais finanšu ministrs, 14. Saeimas deputāts Arvils Ašeradens norāda, ka Finanšu ministrija, viņam esot ministra amatā, iniciējusi neatkarīgu Eiropas fondu auditora Nata Lasmaņa pirmspārbaudi. Tā, pēc Ašeradena teiktā, jau sākusi parādīt, “kas tur apakšā izskatās”.
Vienlaikus šobrīd noslēgumam tuvojas arī plašāks starptautisks forensiskais audits, ko veic Spānijas un Amerikas uzņēmums. Ašeradens uzsver, ka augusta beigās un septembrī būšot pilnīgāka aina par to, kas “Rail Baltica” projektā īsti ir noticis.
“Tad mēs dabūsim atbildes uz visiem jautājumiem – kurā brīdī kas ir nogājis greizi un kurš par ko ir bijis atbildīgs,” saka Ašeradens.
Viņš arī norāda, ka Finanšu ministrija visus šos gadus strādājusi kopā ar prokuratūru, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju un Valsts kontroli. Katra no šīm institūcijām darot savu darbu – Valsts kontrole veic Baltijas līmeņa auditu, prokuratūra vērtē savu kompetenci, bet KNAB strādā ar atsevišķām lietām.
Ašeradens uzskata, ka jebkuras jaunas iniciatīvas – rakstiskas vai mutiskas – var papildināt izmeklēšanas iestāžu darbu.
Savukārt Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētāja Aiva Vīksna norāda, ka šādas vēršanās pie tiesībsargājošajām iestādēm priekšvēlēšanu laikā var izskatīties politiski motivētas, tomēr pēc būtības tās var palīdzēt skaidrot nodokļu maksātājiem, kā izlietota valsts nauda.
Viņas ieskatā sabiedrībai ir svarīgi saprast, cik pamatoti, pareizi vai izšķērdīgi “Rail Baltica” projektā tikuši tērēti līdzekļi.
Vīksna uzsver, ka premjera Andra Kulberga izmeklēšanas komisija jau esot norādījusi uz vairākām problēmām – gan izšķērdību, gan neatbilstībām, gan pārvaldības modeļa trūkumiem. Tieši pārvaldības jautājums, pēc viņas teiktā, šobrīd ir viens no būtiskākajiem, jo jāmeklē risinājumi nākotnei.
“Vienīgais, ko es gribu norādīt – mēs varam rakņāties pagātnē, cik vēl gribam, un turpināt to darīt 10 vai 20 gadus, bet šobrīd svarīgākais ir iet ar risinājumu. Ir jābūt risinājumam,” saka Vīksna.
Bijušais Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Ģirts Dubkēvičs piekrīt, ka vēršanās pie tiesībsargājošajām iestādēm ir pareizs virziens, tomēr uzsver – ar vispārīgām frāzēm nepietiek.
Viņš atgādina, ka “Rail Baltica” projekts sākts jau 2001. gadā, kad trīs Baltijas valstu ministri parakstīja vienošanos par projekta virzību. Tāpēc, viņaprāt, atbildības izvērtēšanā jābūt ļoti konkrētai pieejai.
Dubkēvičs uzsver – ja tiek runāts par izšķērdību vai krāpniecību, ir jānorāda konkrēti fakti, konkrēti punkti un pēc iespējas vairāk pierādījumu.
“Skaidrs, ka tās lietas ir jādara, bet vajag konkrēti pa punktiem pateikt un ar maksimāli daudz pierādījumiem vērsties,” saka Dubkēvičs.
Viņaprāt, jo konkrētāka būs informācija, jo lielāka iespēja, ka izmeklēšana varēs nonākt līdz rezultātam. Pretējā gadījumā pastāv risks, ka publiskajā telpā paliek tikai vispārīgi apgalvojumi par izšķērdību, bet bez reāla juridiska turpinājuma.
Visasāk par šo jautājumu izsakās Rīgas domes deputāts, partijas “Latvija pirmajā vietā” valdes priekšsēdētājs Ainārs Šlesers. Viņš jautā, kāpēc politiķi tikai runā, bet neraksta iesniegumus ģenerālprokuroram.
Šlesers atsaucas uz satiksmes ministra pausto, ka “Rail Baltica” projektā uzraudzība un vadība bijusi slikta. Pēc Šlesera domām, ar šādu atzinumu vien jau pietiek, lai ģenerālprokuroram būtu pamats rīkoties.
“Esošais satiksmes ministrs oficiāli informēja sabiedrību, ka “Rail Baltica” tiek uzraudzīts slikti, ka uzraudzība un vadība ir bijusi slikta. Viņš piedāvā mainīt vadību. Viņš to pats atzina,” saka Šlesers.
Viņš norāda, ka pēc šāda paziņojuma aicinājis ģenerālprokuroru beidzot ierosināt kriminālprocesu un saukt vainīgos pie atbildības.
Šlesers īpaši kritizē būvdarbus pie Rīgas lidostas un Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas. Viņaprāt, pie lidostas tiek būvēts “monstrs”, lai gan publiski izskanējis, ka savienojums sākotnēji būšot tikai līdz Salaspilij. Viņš apšauba, vai šie būvniecības apjomi būs izmantojami tā, kā sabiedrībai sākotnēji tika solīts.
Viņš min arī Rīgas dzelzceļa staciju, jaunos peronus un tiltu, ko dēvē par “zelta pāļiem”. Šlesers uzskata, ka sabiedrībai jāsaņem skaidras atbildes, kāpēc turpinās būvniecība, ja projekta sākotnējie risinājumi mainās.
Pēc Šlesera teiktā, sākotnēji projekta izmaksas Latvijai tika lēstas ap 2,8 miljardiem eiro, bet tagad runa jau esot par daudz lielākiem cipariem.
“Ja tā nav krāpniecība, afēra un valsts nozagšana, tad es kaut ko nesaprotu,” saka Šlesers.
Viņš arī kritizē iespējamo tilta būvniecību visplatākajā Daugavas vietā, lai savienotu projektu ar Salaspili. Pēc Šlesera domām, par simtiem miljonu eiro var tikt būvēta infrastruktūra, pa kuru dienā brauks viens pasažieru vilciens, bet kravu plūsma no Tallinas uz Salaspili var vispār nebūt.
Šlesers uzskata, ka ģenerālprokuratūrai vairs nevajadzētu gaidīt brīdi, kad projekts būs pabeigts, lai konstatētu zaudējumus. Viņš salīdzina šādu pieeju ar absurdu situāciju, kurā iestādes reaģētu tikai pēc tam, kad kaitējums jau pilnībā noticis.
“Kamēr viņi būvē, tikmēr mēs nevaram konstatēt zaudējumus – jūs ieklausieties absurdā,” saka Šlesers.
Diskusija par “Rail Baltica” šobrīd atklāj vairākus līmeņus vienlaikus. Vienā pusē ir politiķi, kuri uzsver nepieciešamību sagaidīt auditu, Valsts kontroles, KNAB un prokuratūras darbu. Otrā pusē ir prasība pēc ātras un redzamas rīcības – tostarp kriminālprocesa un konkrētu atbildīgo saukšanas pie atbildības.
Taču visus viedokļus vieno viens jautājums – sabiedrībai ir jāsaņem skaidra atbilde, kā projekts, kura sākotnējās izmaksas tika lēstas daudz zemāk, nonācis līdz šādam finansiālam un politiskam strupceļam.
Komentārus sniedz Arvils Ašeradens, 14. Saeimas deputāts, finanšu ministrs no 2022. līdz 2026. gadam; Aiva Vīksna, 14. Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētāja; Ģirts Dubkēvičs, bijušais Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs; un Ainārs Šlesers, Rīgas domes deputāts, partijas “Latvija pirmajā vietā” valdes priekšsēdētājs.
Jau ziņots, ka dzelzceļa projekta “Rail Baltica” īstenošanas termiņš Latvijā būs atkarīgs no lēmumu pieņemšanas ātruma un finansēšanas stratēģijas, trešdien intervijā TV3 raidījumam “900 sekundes” sacīja Baltijas valstu kopuzņēmuma AS “RB Rail” valdes loceklis un finanšu direktors Ojārs Daugavietis.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka Latvijā projekta īstenošanu kavē “raganu medības”, proti, apzinoties, ka varētu sākties izmeklēšanas un meklēti vainīgie, lēmumi tiek pieņemti ļoti piesardzīgi un lēni. “Šī kultūra nepalīdz projektam,” teica Daugavietis.
Viņš norādīja, ka šobrīd ir ļoti daudz publisku diskusiju par to, kad projekts būs gatavs, taču Eiropas Komisijas (EK) uzstādījums nav mainīts un projektu ir jāīsteno līdz 2030. gadam. Tostarp Igaunija dodas šajā virzienā, kamēr Lietuva strādā, cik ātri vien spēj, un jautājums ir par to, cik daudz nokavēs noteikto termiņu, bet Latvijas pusē jautājumu gana daudz un darbības pietiekami lēnas, lai termiņš tiktu kavēts.
“Publiski dzirdējām 2035. gads, 2034. gads. Tās ir arī mūsu aplēses, taču jautājums ir atkarīgs no tā, cik ātri lēmumi tiek pieņemti un kāda ir projektu finansēšanas stratēģija,” sacīja Daugavietis, piebilstot, ka 2035. gads varētu būt, ja projekts tiek īstenots ar publiskās un privātās partnerības (PPP) projektu, taču, ja tiek izvēlēta cita finansēšanas stratēģija, piemēram, aizņemoties līdzekļus, tad, iespējams, termiņš varētu būt ātrāks.
“Būvnieks mums ir. Tādā ziņā Latvija ir diezgan labā pozīcijā,” piebilda Daugavietis.
Tāpat viņš pauda, atliekot lēmumus, samazinās iespēja projektam saņemt finansējumu, jo ar katru gadu izmaksas, tostarp inflācijas ietekmē pieaug.
“Katru reizi, manoties politiskajam sastāvam, valdībai, ministriem, mēs ejam solīti nedaudz atpakaļ un mēģinām vēlreiz šo visu risināt,” atzīmēja Daugavietis, uzsverot, ka neskaidrība bremzē darbus, kas jau ir sākti.
Jau vēstīts, ka atbilstoši pēdējam izvērtējumam “Rail Baltica” pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā – 5,5 miljardus eiro, tomēr atbilstoši indeksācijai šī summa varētu sasniegt sešus miljardus eiro. Savukārt kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro.
Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017. gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
“Rail Baltica” projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm.
