Parādu piedziņa ir daļa no kreditēšanas – eksperti aicina nodrošināt vienotu uzraudzību 0
No 2027. gada paredzēts pakāpeniski nodot Latvijas Bankai patērētāju kreditēšanas uzraudzību, ko līdz šim īstenoja Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC). Reformas mērķis ir nodrošināt vienotu finanšu pakalpojumu sniedzēju uzraudzību, taču eksperti vērš uzmanību – patērētāja ceļš nebeidzas brīdī, kad kredīts ir izsniegts.
Ja cilvēks nonāk finansiālās grūtībās un nespēj pildīt saistības, sākas nākamais posms – parāda atgūšana. Tieši šajā brīdī īpaši svarīgi kļūst jautājumi par informācijas pieejamību, komunikāciju ar parādu piedzinējiem un patērētāja iespējām aizstāvēt savas tiesības.
Kas mainīsies pēc reformas?
Plānots, ka Latvijas Banka pārņems patērētāju kreditētāju licencēšanu un uzraudzību, kredīta starpnieku uzraudzību, finanšu pakalpojumu reklāmas un negodīgas komercprakses kontroli, kā arī ar kreditēšanu saistīto sūdzību izskatīšanu.
Līdz šim šīs funkcijas pildīja PTAC.
Tas nozīmē, ka kredīta izsniegšanas un ārpustiesas parādu atgūšanas uzraudzība turpmāk tiks būt sadalīta starp divām dažādām institūcijām.
Savukārt ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzēju uzraudzība pagaidām paliek PTAC pārziņā.
Parādu piedziņas nozare Latvijā pārvalda miljardiem eiro
Ārpustiesas parādu atgūšana Latvijā joprojām ir nozīmīga problēma. 2025. gada beigās Latvijā darbojās 15 licencēti ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzēji, kuri kopumā pārvaldīja aptuveni 1,759 miljardus eiro lielu parādu portfeli.
Gada laikā parādu atgūšanas uzņēmumi atguva gandrīz 330 miljonus eiro.
Lai gan sabiedrībā parādu problēmas bieži tiek saistītas ar nebanku aizdevējiem, ārpustiesas piedziņas struktūra pēdējos gados mainās. Banku un citu kredītiestāžu prasījumi ārpustiesas piedziņā pirmo reizi pārsnieguši vienu miljardu eiro un veido aptuveni 57% no kopējā patērētāju parādu portfeļa.
Publiskajās diskusijās bieži uzmanība tiek pievērsta tam, cik atbildīgi kredīti tiek izsniegti, mazāk tiek runāts par to, kas notiek brīdī, kad cilvēks vairs nespēj maksāt. Tieši šajā posmā patērētājs bieži atrodas sarežģītākā situācijā – viņam jāspēj saprast parāda aprēķinus, vienoties par risinājumu un nepieciešamības gadījumā aizstāvēt savas tiesības.
Reformas mērķis – vienota finanšu sektora uzraudzība
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā konceptuāli atbalstīja, norādot, ka vienota uzraudzības sistēma palīdzēs stiprināt patērētāju aizsardzību un samazināt administratīvo slogu.
Kamēr likumdevējs uzsver, ka reformas mērķis ir padarīt finanšu sektora uzraudzību efektīvāku un vienotāku, diskusijas turpinās par to, vai patērētāju tiesību aizsardzība nezaudēs nepārtrauktību situācijās, kad cilvēks jau nonācis finansiālās grūtībās un sākas parāda atgūšanas process.
Eksperti brīdina par iespējamiem riskiem
Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija (LPIAA) uzskata, ka kreditēšanas un ārpustiesas parādu atgūšanas uzraudzības sadalīšana starp divām institūcijām var radīt gan praktiskas grūtības patērētājiem, gan papildu pārbaudījumus pašām uzraugošajām iestādēm.
“Ja kreditēšanas un parādu atgūšanas uzraudzība tiks sadalīta starp divām institūcijām, gan patērētājiem, gan uzraudzības iestādēm radīsies līdz šim nepastāvējuši izaicinājumi,” norāda asociācija.
Pēc LPIAA skaidrotā, viens no riskiem ir situācijas, kad cilvēks, kuram radušās domstarpības par kredītu vai parāda piedziņu, vēršas nepareizajā iestādē vai arī tiek pārsūtīts no vienas institūcijas uz otru.
“Būs patērētāji, kuri labi neizpratīs iestāžu kompetences sadalījumu un vērsīsies nepareizajā iestādē. Būs arī gadījumi, kad pašu iestāžu viedokļu nesakritības dēļ atsevišķi patērētāji tiks “futbolēti” no vienas iestādes uz otru.”
Asociācija norāda, ka sarežģījumi var rasties arī pašām uzraugošajām institūcijām. Piemēram, ārpustiesas parādu atgūšanu var veikt gan pats kreditors, gan licencēts parādu atgūšanas uzņēmums, tādēļ līdzīgas situācijas var nonākt divu dažādu uzraugu redzeslokā.
LPIAA ieskatā tas rada risku atšķirīgai normatīvo aktu interpretācijai, kas var radīt neskaidrības gan patērētājiem, gan uzņēmumiem.
Tāpēc asociācija uzskata, ka Latvijā lietderīgāk būtu vienai institūcijai uzraudzīt visu patērētāja ceļu – no kredīta reklāmas un izsniegšanas līdz ārpustiesas parādu atgūšanai.
“Tas nodrošinātu patērētājiem vienu kontaktpunktu problēmu gadījumā un novērstu neskaidras robežsituācijas, kuras neizbēgami rodas, sadalot vienu un to pašu jomu starp vairākām iestādēm,”
uzsver asociācija.
Līdzīgu nostāju iepriekš paudis arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. PTAC vairākkārt diskusijās norādījis, ka patērētāja aizsardzība kreditēšanas jomā ir skatāma kā vienots process – no maksātspējas izvērtēšanas un kredīta izsniegšanas līdz pat ārpustiesas parādu atgūšanai un sūdzību izskatīšanai.
PTAC ieskatā efektīvu patērētāju tiesību aizsardzību ir grūti nodrošināt, ja dažādus viena procesa posmus uzrauga atšķirīgas institūcijas bez vienotas pieejas.
Viens no būtiskākajiem jautājumiem līdz ar reformas īstenošanu ir – vai jaunā uzraudzības kārtība praksē palīdzēs patērētājam ātrāk un skaidrāk saņemt nepieciešamo atbalstu brīdī, kad viņš nonācis finansiālās grūtībās.
Eksperti uzsver – neatkarīgi no tā, kura institūcija uzrauga konkrēto procesa posmu, svarīgākais ir saglabāt vienotu pieeju un nodrošināt, lai cilvēks sarežģītā situācijā nepaliktu starp divām atbildīgajām iestādēm.
Ja arī jums ir kāds stāsts par parādu piedziņu, ja esat gatavs/a ar to padalīties, priecāsimies par ziņu uz [email protected]!
