Sintētisko tekstilizstrādājumu sadalīšanās atkritumu poligonos var ilgt pat 200 gadu, un jāņem vērā, ka gandrīz divas trešdaļas visu tekstilšķiedru ir sintētiskas. Turklāt gada laikā 87% no visiem nederīgajiem un nolietotajiem pasaules tekstilizstrādājumiem nonāk atkritumu poligonos. Attēlā – Latvijas Zaļā punkta 2020. gada kampaņas
“Nav, ko vilkt?” instalācija Spīķeros.
Sintētisko tekstilizstrādājumu sadalīšanās atkritumu poligonos var ilgt pat 200 gadu, un jāņem vērā, ka gandrīz divas trešdaļas visu tekstilšķiedru ir sintētiskas. Turklāt gada laikā 87% no visiem nederīgajiem un nolietotajiem pasaules tekstilizstrādājumiem nonāk atkritumu poligonos. Attēlā – Latvijas Zaļā punkta 2020. gada kampaņas “Nav, ko vilkt?” instalācija Spīķeros.
Publicitātes foto

Pētījums: 74% cilvēku uzskata, ka Latvijā nepietiekami pārstrādā atkritumus 0

Latvijā 74% iedzīvotāju uzskata, ka valstī nepietiekami efektīvi pārstrādā atkritumus, liecina biedrības “Cleantech Latvia” veiktais pētījums.

Reklāma
Reklāma
Uz Saules noticis liels sprādziens. Uz Zemi traucas spēcīga magnētiskā vētra 57
5 lietas, kuras nedrīkst izsviest no mājokļa pat tad, kad tās nokalpojušas
Kokteilis
3 horoskopa zīmes, kuru vīrieši visbiežāk ir neuzticīgi, bet to prasmīgi slēpj
Lasīt citas ziņas

Uz jautājumu, vai Latvija patlaban pietiekami efektīvi pārstrādā atkritumus, lielākais īpatsvars jeb 43% iedzīvotāju ir drīzāk noraidoši, bet teju trešdaļa jeb 31% cilvēku tam kategoriski nepiekrīt. Savukārt tam, ka valsts šobrīd pietiekami efektīvi pārstrādā atkritumus, drīzāk vai pilnībā piekrīt tikai 15% respondentu.

Eiropas Savienības (ES) atkritumu apsaimniekošanas mērķi nosaka, ka Latvijai līdz 2035.gadam ir jāpārstrādā 65% sadzīves atkritumu un vien 10% varēs nonākt specializētajos poligonos. Šobrīd valsts poligonos apglabā gandrīz 60% no gadā radītajiem sadzīves atkritumiem, no kuriem vairāk nekā puse ir otrreizējai pārstrādei nederīgi.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere norāda, ka visiem atkritumu veidiem, visām atkritumu plūsmām pārstrādes iespējas uz vietas, Latvijā, noteikti nebūs.

“Mēs neesam tik liela valsts, lai katrai atkritumu plūsmai uzstādītu pārstrādes rūpnīcas, bet ir jāmeklē iespējas. Ir jādomā, kā šeit attīstīt atkritumu pārstrādi, jo tās ir iespējas jaunām darba vietām, iespējas jaunām tehnoloģijām un zinātniskiem risinājumiem,” uzskata Vesere.

Lai efektīvāk sasniegtu izvirzītos mērķus, viena no iespējām ir aizgūt ES un Skandināvijas valstīs esošo “industriālās simbiozes” pieredzi, kur daļu atkritumu izmanto kā resursu siltuma un elektroenerģijas ražošanai, tādējādi veicinot aprites ekonomiku un energoneatkarību. Piemēram, Zviedrijā, Somijā un Dānijā enerģijā tiek pārvērsti apmēram 50% atkritumu.

Uz jautājumu, vai Latvijai ir vajadzīgas reģenerācijas stacijas, kas tiek izmantotas Skandināvijas valstīs, 78% aptaujāto iedzīvotāju drīzāk vai pilnībā izteica atbalstu. Turpretī tikai 5% respondentu kopumā uz šo jautājumu atbildēja ar “drīzāk nē” vai “nē”.

Biedrības “Cleantech Latvia” veiktais pētījums sadarbībā ar kompāniju “Norstat” realizēts šī gada aprīlī, intervējot 1009 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

“CleanTech Latvia” ir ekoloģiski tīro tehnoloģiju klasteris, kas apvieno vairāk nekā 50 Latvijas uzņēmumu un pētniecības iestāžu vides aizsardzības projektu jomā. Klastera mērķis ir sekmēt vides tehnoloģiju plašāku ieviešanu Latvijā un ārpus tās, veicinot efektīvāku resursu izmantošanu un samazinot radītās pēdas nospiedumu planētā Zeme.

SAISTĪTIE RAKSTI