Vai Putins riskēs ar Suvalku koridora ieņemšanu? Britu eksperts aicina uzmanīgi sekot līdzi militārajām mācībām “Zapad-2025” 0
Šauro zemes joslu starp Lietuvu un Poliju, kas pazīstama kā Suvalku koridors, militārie analītiķi nereti dēvē par NATO “visievainojamāko vietu” un “visbīstamāko zonu”, raksta BBC .
Ja Krievija un Baltkrievija izmantos militāro spēku, lai ieņemtu šo koridoru, tas, visticamāk, nogriezīs Baltijas valstis — Lietuvu, Latviju un Igauniju — no to Eiropas sabiedrotajiem NATO, un pati zona kļūs par kritisku „karsto punktu”.
Vācijas Bruņoto spēku ģenerālinspektors, ģenerālis Karstens Breiers jau iepriekš norādījis, ka NATO sabiedrotajiem tuvāko četru gadu laikā jārēķinās ar iespējamu Krievijas uzbrukumu.
Kas ir Suvalku koridors?
Suvalku koridors ir aptuveni 65 kilometru plata sauszemes josla, kas caur Lietuvu un Poliju savieno Baltijas valstis ar pārējo Eiropu un atdala Krievijas sabiedroto Baltkrieviju no Karaļaučiem (Kaļiņingradas) — spēcīgi militarizēta Krievijas eksklāva pie Baltijas jūras.
Šis koridors ir vienīgais sauszemes ceļš, pa kuru NATO spēki var tieši nokļūt Lietuvā, Latvijā un Igaunijā — valstīs, kuras bieži dēvē par alianses “Ahilleja papēdi” to salīdzinoši ierobežotā militārā potenciāla dēļ.
“Pašlaik vienīgais tiešais ceļš, kas savieno Karaļaučus ar Krieviju, ir gaisa koridors pāri Somu līcim uz Sanktpēterburgu. Suvalku koridors ir tuvākā iespējamā sauszemes savienojuma vieta starp Karaļaučiem un Baltkrieviju,” skaidro BBC drošības programmas “Security Brief” vadītājs, bijušais Lielbritānijas armijas pilots un militārais stratēģis Maikijs Kejs.
Gan Karaļauču apgabals, gan Suvalku koridors tiek uzskatīti par potenciāli bīstamām zonām, jo tieši caur tiem Krievija varētu mēģināt bloķēt Baltijas valstis — no jūras vienā pusē un pa sauszemi otrā.
Vienlaikus jāņem vērā, ka Suvalku koridora apvidus ir samērā kalnains, mežiem un ezeriem bagāts, kas apgrūtina liela mēroga militāro operāciju veikšanu un var padarīt aizsardzību sekmīgāku par uzbrukumu.
Koridora ģeogrāfiskā atrašanās vieta padara to īpaši nozīmīgu NATO aizsardzības pozīcijām Centrālajā un Austrumeiropā.
Jau 2015. gada decembrī, drīz pēc Krimas aneksijas, toreizējais ASV armijas Eiropas komandieris ģenerālleitnants Bens Hodžess vērsa uzmanību uz Suvalku koridora ievainojamību, īpaši atzīmējot Krievijas “pēkšņo militāro mācību” skaita pieaugumu.
Savukārt 2018. gada ziņojumā Suvalku koridora drošība: stratēģija, pārvaldība, atturēšana un aizsardzība Hodžess šo reģionu nodēvēja par “karsto punktu” un ieteica praktiskus pasākumus NATO klātbūtnes un spēju stiprināšanai reģionā.
Vai Krievija ir gatava uzbrukumam?
Kaut gan militārie analītiķi atzīst, ka Krievija rada nopietnus draudus, tiešu uzbrukumu Suvalku koridoram pagaidām vērtē kā maz ticamu.
“Krievijai ir agresīvas ambīcijas attiecībā uz NATO ziemeļaustrumu flangu, taču, kamēr turpinās karš Ukrainā, iespēja, ka tā uzbruktu Baltijas valstīm, Polijai, Somijai, Zviedrijai vai citām Eiropas valstīm, saglabājas zema,” norāda Justina Gotkovska, Polijas Austrumu pētījumu centra direktora vietniece un Drošības un aizsardzības departamenta vadītāja.
“Ja karš Ukrainā beigsies ar Krievijas uzvaru, Maskava varētu būt gatava izaicināt arī NATO valstis un uzsākt konvencionālu bruņotu agresiju pret Baltijas valstīm, Poliju, Somiju un citiem reģiona sabiedrotajiem,” viņa brīdina.
Satelītu attēli liecina, ka Krievija Kaļiņingradā būvē apjomīgu radioelektroniskās izlūkošanas (SIGINT) kompleksu, lai paplašinātu elektroniskās novērošanas spējas NATO austrumu flangā.
Tas Krievijai ļautu kontrolēt taktiskos sakarus, radiolokācijas sistēmas un pat daļu civilās infrastruktūras visā alianses teritorijā.
Tikmēr Baltkrievija un Krievija turpina gatavoties militārajām mācībām “Zapad-2025” pie NATO robežām.
BBC “Security Brief” vadītājs brīdina: šīs mācības var kalpot par aizsegu Krievijas militāro spēku koncentrācijai, kā tas bija pirms Krimas aneksijas 2014. gadā un pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā.
Viņš arī piebilst, ka nav pārliecības, ka ASV atbalstīs NATO Putina agresijas gadījumā.
Jau vēstīts, ka mācības “Zapad -2025” norisināsies no 12.septembra līdz 16.septembrim, galvenokārt Baltkrievijas teritorijā, taču militārās aktivitātes plānotas arī Kaļiņingradā un jaunizveidotajos Maskavas un Ļeņingradas kara apgabalos.
Oficiāli izziņotie “Zapad-2025” mērķi ir simulēt kopīgas aizsardzības un uzbrukuma operācijas, uzlabojot Krievijas un Baltkrievijas bruņoto spēku sadarbību.
