Pieslīpē “pirmās rokas” tiesības zemes iegādes noteikumos 0
Lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādē pirmā roka turpmāk būs tam nomniekam, kuram šīs tiesības ierakstītas ar zemes īpašnieku noslēgtajā un zemesgrāmatā reģistrētajā nomas līgumā.
Ja šāda ieraksta līgumā nav un ja nomnieki savā starpā nespēj vienoties, tad pirmpirkuma tiesības ir Latvijas Zemes fondam.
Tā tiktu novērsti strīdi par pirmpirkuma tiesību izmantošanu, ja īpašnieks pārdod zemi, kurai ir divi vai vairāki nomnieki.
To paredz Zemkopības ministrijas sagatavotie grozījumi noteikumos par darījumiem ar lauksaimniecības zemi, kurus šodien, 24. oktobrī, skata valdība, ņemot vērā Saeimā pieņemtos grozījumus likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, kuri ir spēkā no 2017. gada 1. jūlija.
Noteikumi ievieš arī jaunu kārtību, kā persona atpērk no Latvijas Zemes fonda zemi, kuru tam pārdevusi un kuru fonds iznomājis pārdevējam. Kā skaidro Latvijas Zemes fonda vadītāja Ina Alksne, šis pakalpojums galvenokārt paredzēts tiem zemniekiem, kuriem radušies sarežģījumi un kuri pašlaik nevar saņemt saimnieciskajai darbībai nepieciešamos kredītus komercbankās.
Noslēdzot nekustamā īpašuma atpakaļpirkuma darījumus ar nomas tiesībām pārdevējam, nekustamā īpašuma iegādes brīdī Latvijas Zemes fonds vienojas ar pārdevēju par darījuma atpakaļpirkuma cenu un zemes nomas maksu. Atpakaļpirkuma cena tiek noteikta kā īpašuma tirgus vērtība pirkuma brīdī, kas nepārsniedz vidējo tirgus cenu attiecīgajā pagastā salīdzināmu īpašumu pirkuma darījumiem pēdējo divu gadu laikā. Pirkuma cenu nosaka par 10% zemāku nekā atpakaļpirkuma cenu, lai nosegtu ar atpakaļpirkuma darījumu saistītos riskus un izdevumus. Ar atpakaļpirkuma darījumiem saistītos riskus rada cenu svārstības lauksaimniecībā izmantojamās zemes tirgū un izdevumi īpašuma apsaimniekošanai atpakaļpirkuma līguma saistību neizpildes gadījumā, tostarp zemes platību nopļaušana, nodokļu maksājumi.
Pēc likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” lauksaimniecībā izmantojamā zeme, kuru iegādājas Latvijas Zemes fonds ar atpakaļpirkuma līgumu, tiek iznomāta pārdevējam uz pieciem gadiem. Nomas maksas apmēru nosaka 5% gadā no pirkšanas cenas, bet ne zemāku par vidējo nomas tirgus cenu citiem vietējā pagastā vai novadā iznomātiem īpašumiem, iekļaujot nomas cenas aprēķinā nekustamā īpašuma nodokļa gada maksājuma apmēru, kā arī ar darījumu saistītos izdevumus.
Zemkopības ministrijā plāno noteikt valsts nodevas par atļauju izsniegšanu lauksaimniecībā izmantojamās zemes pircējiem un nomas līguma reģistrēšanu nomniekiem. Par atļaujas izsniegšanu pircējam valsts nodeva būtu 64,23 eiro. Bet par lauksaimniecībā izmantojamās zemes nomas līguma reģistrēšanu būtu jāmaksā 14,23 eiro.
Ar to mēģinās pārtraukt ieilgušo strīdu ar novadu pašvaldībām, kuras izsniedz atļaujas darījumiem ar zemi, kā arī reģistrē zemes nomas līgumus. Pašvaldībās uzskata, ka zemes komisiju darbība tām ir papildu slogs, kas jāapmaksā no valsts budžeta. Pašlaik noteikumi paredz, ka novadu pašvaldību komisiju darbības finanšu izdevumus sedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija no tai piešķirtās budžeta naudas līdz 10 000 eiro gadā. Turpmāk novadu pašvaldību komisijas uzturēs zemes pircēji un nomnieki.
