Par ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem – 1915. gada 6. novembrī 0
“Līdums”
Sprēsliņi. Rudens ainas. Tagad daba kā aprīļa mēnesī, vai katru dienu mākoņu šļūkas vaļā. Bēgļiem, kuru “pilij” mākoņi par jumtu, ne krekla vīle nepaliek sausa. No sniega vairs ne vēsts, kupenas kā putns izgaisa. Tikai pēdas palikušas pa nopļauto zāli un pa nomaukto burkānu lakstiem kā lāči vārtījušies. Strautiņi, kuri sausā laikā pilnīgi izsīkst, nu varētu vairākus dzirnavu gaņģus dzīt. Briedes upe pārplūdusi kā pavasarī plūdu laikā. Sienkaudzes izskatās kā kuģi, dažas pāris pēdu mirkst ūdenī. No ozoliem un pīlādžiem lapas negrib un negrib šķirties, nenorāva pat sniegs, kas čaganiem kokiem zarus aplauza un pat kokus nolauza. Neredzēti daudz ogu ir tā dēvētiem “kalpu augļu kokiem” – pīlādžiem. Kuriem ābolu nav, kāri ēd pīlādžu ogas, esot gardas kā rozīnes. Visvairāk izsalkušie bēgļi ap šiem “augļu kokiem” snaikstās. Mūsu vienaldzības dēļ bēgļiem kā putniem jādzīvo!
”Rīgas Ziņas”
No Cēsu apriņķa mums ziņo, ka vietējie muižu īpašnieki atstājuši savas muižas un apmetušies Rīgā uz dzīvi. Daudz muižās ir atlaista visa saime un pat pārvaldnieks, labība, lopbarība un lopi pārdoti. Vērtīgākā manta aizvesta uz Rīgu uzglabāšanai. Saimei gan atļauts dzīvot savos dzīvokļos līdz pavasarim, bet viņai nav atstāti itin nekādi uztura līdzekļi un lopbarība, nav arī ne pagales malkas un neviena zirga. Tā pamesti, dažās muižas saimes ļaudis sametušies kopā un nopirkuši pa zirdziņam, ar kuriem kaut kā pelnās pie dažādiem kroņa darbiem.
