Andžejs Duda un Volodomirs Zelenskis
Andžejs Duda un Volodomirs Zelenskis
Foto. EPA/RADEK PIETRUSZKA POLAND OUT

Polijas prezidents: “Teorētiski mēs esam pakļauti iespējamam uzbrukumam arī no Baltkrievijas” 35

 NATO austrumu robeža ir visapdraudētākā no visām alianses robežas daļām, norādīja Polijas prezidents Andžejs Duda preses konferencē, ar kuru otrdien noslēdzās NATO Austrumu flanga valstu samits.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
FOTO. Daži no viņiem pat neprecēti! Šī gada 10 iekārojamākie Latvijas vīrieši MI skatījumā
Kokteilis
Emocijzīmes, kas bieži tiek pārprastas: tās nozīmē kaut ko pavisam citu, nekā domājat 31
Baltijas valstis paziņojušas Krievijai un Baltkrievijai, ka izstājas no Maskavas kontrolētā elektrotīkla: “Mēs demontēsim pēdējos fiziskos savienojumus” 16
Lasīt citas ziņas

Viņš uzsvēra, ka NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga piedalīšanās tā dēvētā Bukarestes devītnieka valstu samitā deva tam ne tikai papildu prestižu, bet arī parādīja, ka NATO Austrumu flangs patlaban atrodas īpašos apstākļos.

Duda atzīmēja, ka Austrumu flangs ir pēdējais bastions, pēdējā NATO aizsardzības līnija iespējamā uzbrukumā alianses dalībvalstīm, ņemot vērā pašreizējo situāciju. Polijas prezidents akcentēja, ka patlaban uz visām NATO robežām tiek nodrošināta 360 grādu aizsardzība, taču alianses austrumu robeža ir visapdraudētākā.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Mēs ciešam ne tikai no tiešiem Krievijas iebrukuma draudiem un agresīvās izturēšanās, bet arī no hibrīduzbrukumiem, kas tai skaitā nāk no Baltkrievijas. Teorētiski mēs esam pakļauti iespējamam uzbrukumam arī no Baltkrievijas, kas it kā ir neatkarīga un suverēna valsts, taču mēs labi zinām, ka Baltkrievijas režīmu pilnībā vada un kontrolē Kremlis. Principā Baltkrievija akli pilda Kremļa pavēles,” žurnālistiem sacīja Duda.

Viņš pauda gandarījumu, ka samitā piedalījās arī Somijas prezidents Aleksandrs Stubs un Zviedrijas premjers Ulfs Kristersons. Polijas prezidenta ieskatā, jaunie alianses biedri pierāda, ka NATO “atvērto durvju” princips ir spēkā un jaunas valstis var pievienoties NATO, un dot savu ieguldījumu kopējā alianses drošībā.

Runājot par gaidāmo NATO samitu Vašingtonā, Duda atzīmēja, ka Bukarestes devītnieka valstu tikšanās laikā pārrunāts arī Krievijas iebrukums Ukrainā. Viņš uzsvēra, ka Krievija turpina karadarbību, līdz ar to ir jāuzdod jautājums ne tikai par to, kā palīdzēt Ukrainai uzvarēt, bet arī par to, kā saīsināt kara ilgumu, izmantojot starptautiskās tiesības, juridiskās normas, kā panākt, ka karš beidzas pēc iespējas ātrāk un Ukraina atgūst kontroli pār Krievijas uz laiku okupētajām teritorijām.

Duda klāstīja, ka sarunu partneriem izklāstījis arī Polijas prioritātes saistībā ar gaidāmo samitu Vašintonā. Pēc viņa paustā, Polija patlaban koncentrējas uz atturēšanas un aizsardzības politikas un stratēģijas stiprināšanu, kā arī uz to, kā panākt, ka Ukraina veiksmīgi integrējas Eiroatlantiskajā organizācijā un kā pretdarboties krieviem.

Runājot par aizsardzības un atturēšanas politiku, Polijas prezidents uzsvēra, ka ir pilnībā jāizpilda NATO samitā Madridē un Viļņā pieņemtie lēmumi, garantējot ikvienas NATO teritorijas daļas pilnīgu aizsardzību. Pēc Dudas domām, tas prasa vairāku pasākumu īstenošanu atbilstoši sākotnēji pieņemtajiem un arī atjauninātajiem aizsardzības plāniem, kas ļaus paātrināti sasniegt izvirzītos mērķus un ciešāku sadarbību starp NATO dalībvalstīm.

“Citiem vārdiem sakot, runa ir par to, lai mēs precīzi zinātu, no kuras valsts un kādas vienības iesaistīsies aizsardzības pasākumos, jo īpaši, ja pievēršamies ātrās reaģēšanas spēku mobilizācijai mūsu drošības apdraudējuma gadījumā,” sacīja Polijas prezidents.

Reklāma
Reklāma

Viņš klāstīja, ka samitā tika diskutēts par aizsardzības izdevumu palielināšanu. Duda pauda Polijas nostāju, ka NATO dalībvalstīm vajadzētu ne tikai atvēlēt aizsardzībai 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), par ko tika nolemts NATO samitā Velsā, bet arī pie tā neapstāties, ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā, agresīvo rīcību, mēģinājumiem atjaunot agrāko ietekmi, kāda tai bija aukstā kara laikā, kad NATO dalībvalstis aizsardzības vajadzībām tērēja vairāk nekā 3% no IKP.

Tāpat Duda uzsvēra, ka Polija atbalsta Ukrainas iestāšanos NATO. Viņš norādīja, ka tikpat izlēmīgi Polija atbalstīja arī sarunu uzsākšanu ar Ukrainu par uzņemšanu aliansē. Viņš pauda nostāju, ka vajadzētu oficiāli uzaicināt Ukrainu uzsākt iestāšanās un ratifikācijas procesu. Polijas prezidents akcentēja, ka NATO dalībvalstis ir devušas savu atbalstu Ukrainas dalībai organizācijā, taču tas prasa virkni formalitāšu un tam ir nepieciešams laiks.

“Neuzskatu, ka Ukraina iestāsies organizācijā pirms kara beigām, bet šim procesam vajadzētu notikt paralēli karadarbībai, lai mēs skaidri parādītu Krievijai, ka Ukrainas vēlme iestāties NATO ir uzklausīta, sadzirdēta un pie iestāšanās tiek strādāts. Jāparāda, ka nekādi draudi no Krievijas puses nespēs atturēt ne NATO dalībvalstis, ne Ukrainu no tās mērķa pievienoties brīvajai pasaulei un brīvā pasaule turpinās atbalstīt Ukrainu tās iestāšanās procesā,” teica Duda.

Viņš klāstīja, ka samitā tika runāts par ilgtermiņa atbalstu Ukrainai. Polijas prezidents uzsvēra, ka no Krievijas pirmās iebrukuma dienas Ukrainā 2022.gadā Polija ir izmantojusi savus resursus, lai sniegtu ne tikai militāro, bet arī humāno palīdzību Ukrainas iedzīvotājiem. Viņaprāt, ir nepieciešamas iniciatīvas, kurās NATO dalībvalstis var daudz ciešāk sadarboties pēc vienotiem nosacījumiem, piemēram, ražojot munīciju, lai varētu apmierināt visas Ukrainas šī brīža vajadzības.

Tāpat Polijas prezidents uzsvēra, ka ir jāpaātrina atbalsta piegādes termiņi, proti, lai munīcija pietiekami operatīvi tiktu piegādāta alianses dalībvalstīm, kuras varētu to apkopot, nokomplektēt un kopā ar citiem resursiem nosūtīt Ukrainai.

LETA jau rakstīja, ka Rīgā otrdien pirmo reizi notika NATO Austrumu flanga valstu samits, kurā tikās tā dēvētais Bukarestes deviņnieks, kas tika izveidots 2015.gadā kā platforma Bulgārijas, Čehijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Rumānijas, Slovākijas un Ungārijas pārstāvju apspriedēm.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.