Agris Liepiņš
Agris Liepiņš
Foto: Timurs Subhankulovs

Agris Liepiņš: Polijas tautai esam pateicību parādā 1

Gadumijā Putins paziņoja, ka Otro pasaules karu izraisījusi Polija, bet nupat Krievijas aizsardzības ministrija apsūdzēja Polijas pretošanās kustību ebreju un ukraiņu iznīcināšanā Otrā pasaules kara beigās Varšavā. Liekas, ka Krievija ir uzsākusi naida un apmelošanas krusta karu pret sev tuvākajām slāvu tautām. Sākumā Ukraina un tagad propagandas karš pret Poliju.

Reklāma
Reklāma
10 apetīti nomācoši produkti, kas jāēd katru dienu 23
Kokteilis
FOTO. Mākslīgais intelekts nosauc 10 pasaules pievilcīgākos vīriešus. Starp tiem – pretrunīgi vērtēts Latvijas politiķis 107
RAKSTA REDAKTORS
“Darbinieki aizraujas ar iebiedēšanu. Jūtu pazemošanu un pārākuma sajūtu.” Krīzes centrā esošās Līnas dienasgrāmata ar pozitīvu pavērsienu 45
Lasīt citas ziņas

1944. gadā Polijas pretošanās kustības (Armia Krajowa) vadībā Varšavā notika sacelšanās pret nacistu okupantiem. Vācieši sacelšanos apspieda, tās laikā krita 16 000 poļu cīnītāju un apmēram 150 000 civiliedzīvotāju.

Sarkanā armija tobrīd stāvēja Vislas upes pretējā krastā un mierīgi noskatījās.
CITI ŠOBRĪD LASA

Man šķiet, ka šī nu ir tā reize, kad Latvijas sabiedrībai būtu pienākums ko teikt. Solidaritātes un pateicības vārdā. Polijas tautai mēs esam pateicību parādā, jo savulaik, 1919. gadā, Polijas armija sniedza Latvijas armijai nenovērtējamu palīdzību, atbrīvojot Latgali no lielinieku karaspēka.

Citēšu ģenerāļa Pētera Voldemāra Radziņa teikto: “Polija izturējās pret Latviju sevišķi labvēlīgi, lai gan starp Latviju un Poliju nebija nekāda līguma. Kara laikā pret Bermontu Polija sūtīja mūsu armijai ieročus un lādiņus – bez kādas atlīdzības. (..) Polijas armija bija ļoti stipra. (..) Ja poļu armija stāvētu mierīgi uz vietas, tad Padomju Krievija varētu pārsviest uz Latviju (uz Latgales fronti) tik daudz spēku, cik tai būtu vajadzīgs.”

Par palīdzības sniegšanu Polija neizvirzīja nekādus noteikumus un neprasīja nekādu kompensāciju.

Aizstāvot Poliju, nenāktos par skādi atgādināt Putina Krievijai, ar kādiem paņēmieniem Lielā terora (no 1936. līdz 1938. gadam) laikā Staļina Padomju Savienībā tika iznīcinātas mazākumtautības. Kā toreiz atzīmēja Krasnojarskas novada pirmais sekretārs S. Soboļevs: “Pietiek spēlēt internacionālismu, vajag sist visus šos poļus, somus, latviešus utt. Visas tās ir pērkamas nācijas, kuras ir jāiznīcina. (..) Visus nacionālistus vajag noķert, nolikt uz ceļiem un iznīcināt kā trakus suņus.”

Pirmā no īstenotajām operācijām vērsās pret PSRS teritorijā mītošajiem vāciešiem.

Nākamā bija jau daudz rūpīgāk sagatavota un ar pavēli Nr. 00485 tika uzsākta pret poļiem. Vispirms arestēja tos poļus, kuri strādāja iekšlietu orgānos, sarkanajā armijā, militārajās rūpnīcās, aizsardzības cehos citās rūpnīcās, dzelzceļa, ūdens un gaisa transportā, gāzes un naftas pārstrādes rūpnīcās. Otrajā kārtā arestēja visus pārējos, kuri strādāja kolhozos, padomju saimniecībās un iestādēs.

Staļina režīmam vajadzēja pierādīt, ka visi viņi ir spiegi un diversanti.

No arestēto sarakstiem tika safabricētas veselas kontrrevolucionāru organizācijas.

Visas liecības par arestēto it kā darbošanos pret padomju valsti tika iegūtas nežēlīgas spīdzināšanas rezultātā. Lai saudzētu vājākus lasītājus, minēšu tikai pāris “maigākos” pratināšanas paņēmienus. Arestētajam uzvilka trako kreklu, aplēja ar ūdeni un izdzina ārā salā. Arestētajam lēja degunā ožamo spirtu. Arestētajam lika izstieptā rokā turēt Bībeli, simtiem reižu pietupties un riet kā sunim. Arestētos nopratināja soda laukumā, pratināšanas laikā viņu acu priekšā šāva citus nepatiesi apvainotos.

Šim pratināšanas veidam bija dots nosaukums – nopratināšana virs bedres. Ļefortovas cietumam netālu dienu un nakti izmēģināja aviācijas motorus, no saceltā trokšņa sienas un logu stikli drebēja. Ieslodzītos pratināja naktīs, bet dienā gulēt netika atļauts.

Reklāma
Reklāma

Arestētos šāva pēc sarakstiem. Jau 1937. gada 16. septembrī Ježovs ziņoja Staļinam, ka līdz 10. septembrim esot arestēti 33 216 poļi. Praksē tas izskatījās šādi. 15. oktobrī majors V. Cesarskis nosūtīja sarakstu ar 100 cilvēkiem: “Nekavējoties izpildiet spriedumu – 98 cilvēkiem piespriest nošaušanu. Pēc sprieduma izpildes lietas nosūtiet uz Maskavu. Attiecībā uz pārējiem diviem cilvēkiem, kuri notiesāti ar ieslodzījumu koncentrācijas nometnē, jums tiks nosūtīti izraksti no Sevišķās apspriedes pie PSRS IeTK lēmuma.”

Padomju Krievijā apzināti iznīcināja cilvēkus pēc viņu nacionālās piederības.

Pēc izstrādātā šablona 1937. gadā sākās PSRS Iekšlietu tautas komisariāta “Latviešu operācija”, kuras laikā tika iznīcināti praktiski visi PSRS teritorijā dzīvojošie vīriešu kārtas latvieši.

Šajā publikācijā paustais ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar LA.LV redakcijas redzējumu.
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.