Anda Līce: Politika kā skolas tāfele? 0
Anda Līce, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Dēļ kara Ukrainā bija piemirsies, ka tuvojas 14. Saeimas vēlēšanas. Viendien, no pastkastītes izņemot pēc nosaukuma jaunas politiskās partijas reklāmu avīzes formātā, es atcerējos – “un sākas viss no gala”. Kovida, kara un tā izraisītās krīzes saduļķotajos ūdeņos politiķi mēģinās noķert vēlētājus, bet vēlētāji pieķert politiķus melos. Kas tad šajā reizē ir jauns?
Tās pašas sejas, kuras nemēdz sarkt, tā pati ierastā plātīšanās ar ekonomisko izrāvienu, tie paši saukļi par vienotu Latviju, ģimeniskām vērtībām, garīgo atmodu, ko citi politiskie spēki nav spējuši īstenot, un, protams, pašreizējās valdības, kura neko nesajēdz nedz politikā, nedz ekonomikā, nozākāšana. Jau ir ierasts, ka kristīgās vērtības visskaļāk piesauc tie, par kuriem tautā saka – viņi nebija mājās, kad Dievs dalīja kaunu.
Mūsu likumdošana ir tā samudžināta, ka nav saprotams, vai bērnus, zīdaiņus ieskaitot, drīkst izmantot politiskajā reklāmā. Partijas ar dīvaino nosaukumu “Latvija pirmajā vietā” reklāmā ir veseli pieci attēli ar bērniem. Mazie pat nenojauš, ka, piedaloties tēvu un vectēvu organizētajā reklāmā, jau ir uzsākuši savu politisko karjeru.
Pastkastītēs, sociālajos tīklos, radio un televīzijā turpmāk sagaidāms daudzu partiju reklāmu birums. Kurai partijai vairāk naudas, tai reklāmas būs košākas, ar lielākām bildēm un burtiem. Un cilvēki atkal lauzīs galvu, vai balsot par to partiju, kura vairāk sola, vai par to, kura mazāk melo. Izlasot ziņu, ka Latvijas stabilo atveseļošanos pēc pandēmijas kavējot Krievijas karš, ir jādomā par apburto loku – mums šo atveseļošanos visu laiku (jau trīsdesmit gadus) kāds kavē.
Tāpēc vairs nav jābrīnās, dzirdot, ka tikko veiktā reģionālā reforma ir izrādījusies nepārdomāta. Nākamā Saeima atkal varēs nodarboties ar valsts atveseļošanu. Cilvēka slimības lapas maksimālais ilgums ir 52 nedēļas. Kāds tas ir mūsu valstij?
Attīstās tas, kas ir vesels. Pirms katrām vēlēšanām esam dzīvojuši ar cerību, ka politikā ienāks psihiski līdzsvaroti cilvēki, pret kuriem, piemēram, nebūs ierosinātas krimināllietas. Spriežot pēc atbalsta Ukrainai, ideāli sabiedrībā nav zuduši, arī vēsturiskā atmiņa ir dzīva, taču patērnieciskums mums veļas pāri kā asfalta rullis un politiķi ar to pārvietojas gan pa vēstures, gan kultūras ainavu.
Līdz kaulam pragmatiskajiem un ciniskajiem politika ir kā skolas tāfele, uz kuras vakar rakstīto šodien nodzēš un raksta to pašu, tikai ar lielākiem burtiem un citu krāsu. Visu partiju reklāmas un programmas ir jāliek rindiņā kā zivis, lai vieglāk ieraudzīt, kura ir svaiga.
