Apgaismotie un paklīdušie 0
Indijā tas, ko dēvē par “garu”, atšķiras no tā, ko tas nozīmē Rietumos. Gars Austrumos uztverts kā Dieva vīrišķā forma, kas neiesaistās radīšanā. Tas ir neizpausta esība. Kad cilvēks uzsāk iekšējo dzīvi un veic garīgo progresu, apzinoties un atbrīvojot sevi no bailēm, šaubām un aprobežotības, viņš iegūst brīvu pieeju garīgajai būtībai – garam. Vien garīgajā pasaulē cilvēks gūst savu identitāti ar kosmisko vīziju un realitāti. Tāda gara izpratne ir sveša Rietumiem, kur vārdu “gars” lieto, runājot par spiritismu un vitālās pasaules būtībām.
Šri Činmojs, indiešu izcelsmes garīgais skolotājs – kad mums tuvumā ir labie gari, vienmēr būs sajūtams ziedu vai smaržvielu aromāts, pat tajā gadījumā, ja istabā nebūs neviena zieda, un vienmēr cilvēks izjutīs prieku. Bet, kad mums līdzās ir ļaunie gari, mēs vienmēr jutīsim satraukumu un nemieru. Sliktie gari padara mūsu prātu netīru. Taču gari var arī palīdzēt cilvēkam. Piemēram, sapnī var atnākt vecāki un teikt, lai izdara kaut ko labu, pareģo gaidāmo nākotni vai vienkārši brīdina, lai uzmanās, jo tuvākajā nākotnē kaut kas var atgadīties. Kad Šri Činmojam reiz sāpējusi kāja, viņa māsas redzēja baltu figūru, kas viņam masējusi pēdas. Seju viņas neredzēja, tikai neskaidru formu. Činmojs savukārt redzējis gan seju, gan visu pārējo. Viņš teicis māsām, lai tās nepieskaras garam, jo viņam piemīt dievišķa tīrība. Viņš palūdzis viņām iedegt vīraka kociņus un sveces un atnest ziedus – kad atnāk gars, tas esot jādara, citādi garam būs ļoti grūti atrasties līdzās cilvēkam. Bet, ja būs kaut viens zieds un iedegta svece, tad viņam būs vieglāk uzturēties uz zemes. Ziedi palīdz garam uzturēt mieru. Tie ir kā viņu “ēdiens”. Gari neuzturas telpās, kurās nav tīrības, lai arī ķermenis un prāts cilvēkam var būt tīrs.
