Braže: Krievija kļuvusi par globālu problēmu – nepieciešams lielāks spiediens un jaunas sankcijas 0
Krievija turpina uzbrukt Ukrainai, sniedz atbalstu Irānas uzbrukumiem Tuvo Austrumu un Līča valstīm un destabilizē Āfriku, pirmdien Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomē Briselē sacīja Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (JV).
Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM), Braže atgādināja, ka Krievijas uzbrukums Novodņistrovskas hidroelektrostacijai Ukrainā ir izraisījis naftas noplūdi Nistras upē, tieši apdraudot Moldovas ūdensapgādi un sabiedrības veselību.
“Krievija ir mūsu visu kopīga problēma un tās draudi turpina radīt globālu drošības krīzi. Visiem sabiedrotajiem un līdzīgi domājošiem partneriem nepieciešams izdarīt lielāku spiedienu uz Krieviju – ar jaunām sankcijām, tostarp steidzami apstiprinot ES sankciju 20. kārtu, pastiprināti vēršoties pret Krievijas “ēnu floti”,” mudināja ministre.
Tāpat esot jāturpina Krievijas starptautiska izolācija, nepieļaujot Krievijas piekļuvi Rietumu tehnoloģijām, pārtraucot jebkādas tirdzniecības saites ar to un novēršot sankciju apiešanu.
Ar Ukrainas ārlietu ministru Andriju Sibihu ES ārlietu ministri pārrunāja situāciju frontē, Ukrainas prioritārās vajadzības un situācijas attīstību Tuvajos Austrumos, informēja ĀM.
Braže aicināja visas ES dalībvalstis turpināt visaptverošu atbalstu Ukrainai, veicot iemaksas NATO PURL kritiski nepieciešamā militārā ekipējuma nodrošināšanai. Latvija līdz šim tajā ieguldījusi 17,2 miljonus eiro.
Braže tikās arī ar Indijas ārlietu ministru Subrahmanjamu Džaišankaru un pārrunāja ES-Indijas turpmāko stratēģiskās partnerības virzību, ES un Indijas ārpolitikas un drošības prioritātes un situāciju Tuvajos Austrumos.
Ar Eiropas Komisijas budžeta, krāpšanas apkarošanas un valsts pārvaldes komisāru Pjotru Serafinu Braže pārrunāja Latvijas prioritātes nākamajā ES daudzgadu budžetā, tajā skaitā Austrumu robežas stiprināšanu, kas ir visas ES drošības jautājums.
ĀM informē, ka ES Ārlietu padomē Irānas cilvēktiesību sankciju režīmā apstiprinātas individuālas sankcijas vēl 19 personām, bet kibersankciju režīmā saistībā ar kiberuzbrukumiem ES vai tās dalībvalstīm iekļautas vēl piecas personas – četras no Ķīnas un viena no Irānas.
Kopumā kibersankciju režīmam patlaban ir pakļauti 19 indivīdi un septiņas organizācijas, pārsvarā no Krievijas un Ķīnas.
Ukrainas teritoriālās integritātes sankciju režīmā apstiprinātas individuālās sankcijas vēl deviņām personām, kuras iesaistītas Bučas noziegumu īstenošanā. Savukārt sankciju režīmā par Krievijas īstenotām destabilizējošām aktivitātēm ietvertas vēl četras personas.
ES ārlietu ministri pārrunāja drošības situāciju Tuvajos Austrumos un ES lomu, sadarbību ar ES Dienvidu kaimiņiem kopš Vidusjūras pakta spēkā stāšanās pērn novembrī, kā arī ES drošības stratēģiju.
Jau ziņots, ka ES Ārlietu padomē izskata jautājumus, kas saistīti ar ārējo darbību, tostarp kopējo ārējo un drošības politiku, Eiropas drošības un aizsardzības politiku, ārējo tirdzniecību un attīstības sadarbību.
Padomes galvenais uzdevums ir nodrošināt ES ārējās darbības vienotību, konsekvenci un efektivitāti.
