Ilustratīvs foto.
Ilustratīvs foto.
Foto: Paula Čurkste/LETA

Vai konflikts Tuvajos Austrumos satricinās mājokļu tirgu Latvijā? Lūk, ko paredz speciālists 0

Krīze Tuvajos Austrumos Latvijas mājokļu tirgū, visticamāk, nozīmēs mērenas tirgus svārstības, nevis būtiskas pārmaiņas, aģentūru LETA informēja mājokļu attīstītāja “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

2,01 promile… Izrādās, ka Normunds Rutulis, visticamāk, aizturēts izraisītas avārijas dēļ
Kas tad nu? Irānas jaunais augstākais līderis slepeni nogādāts Maskavā
“Lielākais murgs…” Laika vērotājs brīdina, ka tuvojas būtiskas laikapstākļu izmaiņas
Lasīt citas ziņas

Viņš skaidro, ka būvniecības nozare ir viena no tām ekonomikām, kur energoresursu cenu svārstības jūtamas visspilgtāk. Enerģija būtiski ietekmē gan būvmateriālu ražošanu, gan transportēšanu, tāpēc naftas un gāzes cenu kāpums starptautiskajos tirgos parasti ar zināmu nobīdi atspoguļojas arī būvniecības pašizmaksā.

Latvija to piedzīvoja pavisam nesen enerģētikas krīzes laikā – strauji sadārdzinājās metāls, koksne, betons un citi materiāli, kas būtiski ietekmēja jauno projektu izmaksas.
CITI ŠOBRĪD LASA

Tomēr pēdējo gadu pieredze nozari ir padarījusi ievērojami noturīgāku pret šādiem satricinājumiem, atzīst Kļaviņš. Attīstītāji rūpīgāk izvērtē piegādes ķēdes, diversificē piegādātāju loku un projektus plāno konservatīvāk nekā pirms pieciem vai vairāk gadiem.

Kļaviņš skaidro, ka tas palīdz mazināt riskus, taču pilnībā pasargāt nozari no globālo tirgu svārstībām nav iespējams.

“Šādi notikumi var ietekmēt arī darbaspēka pieejamību būvniecībā, piemēram, mainot migrācijas plūsmas un darba tirgus situāciju Eiropā. Latvijas būvniecības nozarei tas ir īpaši būtiski, jo jau šobrīd kvalificētu speciālistu trūkums ir viens no faktoriem, kas ietekmē gan projektu termiņus, gan izmaksas,” pauž Kļaviņš.

Ja būvniecības izmaksas pieaug, tas agrāk vai vēlāk atspoguļojas arī mājokļu cenās, norāda Kļaviņš. Attīstītāji projektus plāno vairākus gadus uz priekšu, tāpēc izmaiņas energoresursu un būvmateriālu tirgos visbiežāk ietekmē nākamos projektus, nevis tos, kas jau ir būvniecības stadijā.

Šobrīd daļa jauno projektu vēl tiek piedāvāti par cenām, kas veidojušās pirms jaunākajām izmaksu pārmaiņām būvniecībā, skaidro Kļaviņš.

Viņaprāt, ja energoresursu vai būvmateriālu cenas starptautiskajos tirgos turpinās pieaugt, nākamie projekti tirgū var nonākt jau ar augstāku cenu līmeni.

Nozīmīgu lomu mājokļu pieprasījumā spēlē arī procentu likmes, jo tās tieši nosaka mājsaimniecību spēju finansēt mājokļa iegādi, atzīmē Kļaviņš. Hipotekāro kredītu izmaksas Latvijā lielā mērā ir saistītas ar EURIBOR likmēm, kas pēdējos gados kļuvušas par vienu no galvenajiem faktoriem pircēju lēmumos.

Pēc straujā procentu likmju kāpuma 2022. un 2023. gadā mājokļu tirgus piedzīvoja piesardzīgāku periodu, taču pēdējā gada laikā pircēji pakāpeniski ir pielāgojušies jaunajai procentu likmju videi, un aktivitāte jaunajos projektos atkal pieaug.

Kļaviņš skaidro, ka arī turpmāk procentu likmju dinamika būs cieši saistīta ar inflācijas attīstību Eiropā. Ja spriedze Tuvajos Austrumos izraisīs energoresursu cenu kāpumu, tas varētu palielināt inflācijas spiedienu un ietekmēt arī Eiropas Centrālās bankas monetāro politiku.

Šādā scenārijā EURIBOR samazināšanās varētu nobīdīties uz vēlāku laiku, nekā finanšu tirgi prognozēja vēl pirms dažiem mēnešiem.

Ģeopolitiskā spriedze pasaulē var ietekmēt ekonomikas noskaņojumu, taču Latvijas mājokļu tirgu ilgtermiņā galvenokārt nosaka vietējie faktori – iedzīvotāju ienākumi, kreditēšanas pieejamība un jauna, kvalitatīva dzīvojamā fonda pieejamība, atzīst Kļaviņš.

Pēdējos gados, pieaugot energoresursu cenām un līdz ar to arī mājsaimniecību izdevumiem par mājokli, pieprasījums pēc mūsdienīgiem un energoefektīviem mājokļiem ir būtiski palielinājies.

Līdzšinējā pieredze rāda, ka pat sarežģītākos ekonomikas periodos šis pieprasījums saglabājas stabils, uzsver Kļaviņš.

Tāpēc, pat ja globālie notikumi tuvākajā laikā radīs zināmu piesardzību finanšu tirgos vai nelielu izmaksu spiedienu būvniecībā, tas, visticamāk, nozīmēs mērenākas tirgus svārstības, nevis būtiskas pārmaiņas, prognozē Kļaviņš.

Viņaprāt, Latvijas mājokļu tirgus pēdējos gados ir pierādījis spēju pielāgoties mainīgai ekonomiskajai videi, un tas ļauj prognozēt, ka šī noturība saglabāsies arī turpmāk.

Jau vēstīts, ka “Bonava Latvija” 2024. gadā strādāja ar 30,32 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 8,3% mazāk nekā 2023. gadā, bet uzņēmuma peļņa samazinājās 2,1 reizi – līdz 1,028 miljoniem eiro.

“Bonava Latvija” īsteno gan ekonomiskā, gan biznesa segmenta mājokļu attīstīšanu, būvniecību un pārdošanu Rīgā.

“Bonava Latvija” mātesuzņēmums “Bonava” ir viens no lielākajiem nekustamo īpašumu attīstītājiem Ziemeļeiropā. Kompānija strādā Vācijā, Zviedrijā, Somijā, Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, 2025. gadā sasniedzot pārdošanas ieņēmumus 0,7 miljardu eiro apmērā. “Bonava” akcijas kotē “Nasdaq” biržā Stokholmā.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.